Vai esam gatavi upuriem?

Mūsu valsts augstākās amatpersonas un politiķi meklē jaunas prioritātes ārpolitikā, nepieciešami jauni izaicinājumi un mērķi.

Mūsu valsts augstākās amatpersonas un politiķi meklē jaunas prioritātes ārpolitikā, nepieciešami jauni izaicinājumi un mērķi. Kamēr Latvijā jācīnās pret ļaunajiem kūlas dedzinātājiem un krievvalodīgo skolēnu protestiem, tikmēr Latvijas militārpersonas iesaistītas sadursmēs ar nemierniekiem Irākā.
Jaunu ārpolitisko prioritāšu meklējumos Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga devās uz Ķīnu, apliecinot, ka Latvijas skats nav vērsts tikai uz ASV, Eiropas Savienību (ES), bet arī uz Tālajiem Austrumiem. Arī iepriekšējais prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Ķīnu. Latvijas augstākā amatpersona toties ne reizi nav devusies oficiālā vizītē uz Krieviju. Laikam Krievijas un tās pretenziju ignorēšana ir un paliek Latvijas ārpolitikas sastāvdaļa. Ministru prezidents Indulis Emsis ir pārliecināts, ka viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir Īrijas panākšana un apsteigšana ekonomiskajā jomā. Jāsaka, ka I.Emsim ir ļoti optimistisks viedoklis par Latvijas ekonomiskās izaugsmes iespējām.
Latvija joprojām karo
Latvijas valdība var atviegloti uzelpot, jo pagaidām neviens Latvijas karavīrs nav nopietni cietis vai gājis bojā Irākā. Citas koalīcijas dalībvalstis jau piedzīvojušas zaudējumus. Domāju, ka daudzi politiķi nevietā postulēja, ka mūsu militārpersonas dodas uz Irāku miera misijā, nevis karot. Pašreizējā situācija neliecina par miera nodrošināšanu, drīzāk par karu. Droši vienLatvija tomēr saskarsies ar zaudējumu rūgtumu, ja ne Irākā, tad kādā citā vietā. Jautājums, vai Latvijas politiķi un sabiedrība ir gatava nest upurus demokrātijas vai citu, ne tik cēlu mērķu labad. Lai nostiprinātu demokrātijas vērtības, Irākā būtu nepieciešami vairāki gadu desmiti. Vai Amerikas Savienotajām valstīm (ASV) un tās sabiedrotajiem, to starp Latvijai, ir vēlēšanās to darīt, nerunājot par iespējām to paveikt?
Nebūsim naivi, Latvijas politiķu mērķis, sūtot militārpersonas uz Irāku, nebija nodrošināt demokrātiju Irākā, bet, atbalstot ASV militāro operāciju, iegūt labvēlību NATO un citos jautājumos. Pagājušajā nedēļā tikšanās laikā ar Aizsardzības ministru Ati Slakteri Irākā dienošo karavīru sievas aicināja pārtraukt militāro misiju, bet aicinājums nobāl pret šiem nozīmīgajiem politiskajiem mērķiem.
Skolēni turpina protestēt
Valdībai raizes turpina sagādāt Krievu skolu aizstāvības štābs un tā rīkotie skolēnu protesti. Pagājušajā ceturtdienā un piektdienā uz protesta akcijām organizatoriem izdevās sapulcēt aptuveni 2000 protestētāju, tādējādi izglītības reformu pretinieku protesti nav tik iespaidīgi, kā viņi solīja iepriekš. Šaubos, ka 1.maijā reformas pretiniekiem izdosies sapulcēt 50 000 protestētāju pūli, kā viņi apgalvoja pirms neilga laika.
Reformas oponentu darbība vairs nav tik aktīva kā pirms pāris mēnešiem, tā iegājusi inerces fāzē, kad entuziasms ir zudis, bet sākotnējā nostāja liek rīkoties. Ja pret šīm protesta akcijām vēršas arī vairāku krievvalodīgo skolu vadība, un protestus sāk atbalstīt barkašoviešiem līdzīgas organizācijas, rūk reformas oponentu vienotība. Ir skaidrs, ka politiķu lēmumu par reformas īstenošanu no šā gada 1.septembra var mainīt tikai ļoti radikāli notikumi - Vislatvijas streiks, liels ES struktūru spiediens, krasa politisko spēku maiņa Saeimā. Šobrīd nekas neliecina par šādu pavērsienu iespējamību, tādēļ protestētāju centieni līdzinās skriešanai ar galvu sienā.
Gribētāji ir, bet kā ar varētājiem?
Jau ir zināmi kandidāti Eiroparlamenta vēlēšanām. Šajās vēlēšanās gatavojas piedalīties 16 partijas. Uz vienu vakanto Latvijas Eiroparlamenta deputāta vietu kandidē aptuveni 26 politiķi. Gribētāju darboties ES parlamentā ir daudz, bet kā ar varēšanu? Šaubos, vai kāds no kandidātiem jau izdomājis, ko konkrēti viņš darīs šajā institūcijā. Priekšvēlēšanu kampaņā visi kandidāti apgalvos, ka no labākās sirdsapziņas un dažādi centīsies palīdzēt Latvijas sabiedrībai. Kandidātiem vajadzētu apdomāt darbības virzienus Eiroparlamentā, jo pirmie gadi būs ļoti nozīmīgi Latvijas veiksmīgai attīstībai ES.
Tomēr varu apsveikt Latvijas sabiedrību ar to, ka tagad varēsim piedalīties gan pašvaldību un Saeimas, gan Eiroparlamenta vēlēšanās. Nepatiku vai patiku pret politisko partiju darbiem vai nedarbiem tagad ikviens pilsonis varēs izteikt veselas trīs reizes. Iedomājaties, cik politiski aktīva kļūs Latvijas sabiedrība, ja teritoriāli administratīvajā reformā izveidosies divu līmeņu vēlētas pašvaldības. Vismaz šajā rādītājā būsim līdzvērtīgi ASV, kur dažādām vēlēšanām neredz ne gala, ne malas.

Citu datumu laikraksti

  • Sāpes nespēj izdzēst sievietes dzīvotspēju

    Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur sastapt Noru Arāju. Toties Ombas dzīvesvietu parādīs pat bērni.Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur...

  • Deputāti paziņo par ienākumiem

    Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe ienākumu deklarācijā Valsts ieņēmumam dienestam norādījis, ka pērn domē nopelnījis algu...

  • Veic darījumus ar nekustamiem īpašumiem

    Alūksnē nesen sācis darbu SIA “Vidzemes īpašumi” birojs, kas veiks darījumus ar nekustamiem īpašumiem, sniegs juridiskus pakalpojumus un finanšu...

  • Pagasta tautas namam ir jauna vadītāja

    No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna vadītāja - ilzeniete Linda Vērse. Viņa ir arī līnijdeju pasniedzēja.No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna...

  • Apzinās piesārņotas vietas mežos

    Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība veltīta mežu atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai.Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība...

  • Organizē profilaktisko reidu

    Alūksnes policija 7.aprīlī profilaktiskajā reidā pārbaudīja 30 automašīnas, informē Alūksnes kārtības policijas priekšnieks Zigurds...