Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai esam laimīgāki?

Sabiedriskās domas pētījumu centra aptauja liecina, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri sevi uzskata par laimīgiem.

Sabiedriskās domas pētījumu centra aptauja liecina, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri sevi uzskata par laimīgiem. Aptaujā noskaidrots, ka vislaimīgākie ir jaunieši, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un ar lielākiem ienākumiem.
Saskaņā ar aptaujas datiem 54 procenti iedzīvotāju sevi kopumā novērtējuši kā laimīgus. Par nelaimīgiem sevi atzinuši vairāk nekā viena trešdaļa Latvijas cilvēku: astoņi procenti respondentu to apgalvojuši ar viennozīmīgu "nē", bet 26 procenti aptaujāto ar "drīzāk nē". Savukārt katram desmitajam bija grūtības novērtēt, vai viņš kopumā jūtas laimīgs.
Kas gan ir laime? Vienam šīs izjūtas asociējas ar saskaņu ģimenē, mīlošu vīru vai sievu, veselību, bērniem, bet citam - ar lētāku alkoholu un kārtējā graķīša ieraušanu. Cits pasmīkņā, ka laimīgi jau ir tikai muļķi, jo muļķība mūs aplaimo. Kāds optimists nosaka - kāpēc lai nabags nebūtu laimīgs, viņam nav jādomā, kur un kā naudu tērēt. Vēl kāds uzskata, ka cilvēkam laimei nevajag daudz. Galvenais, lai citam ir vēl mazāk.
Aptaujas dati liecina par visai izteiktām atšķirībām, analizējot valsts iedzīvotāju sadalījumu vecuma grupās. Tas ļauj secināt, ka dzīve Latvijā gados jaunākiem šķiet laimīgāka, jo par tādiem sevi atzinuši 75 procenti jauniešu. Toties tikai
38 procenti iedzīvotāju, kas vecāki par 55 gadiem, var par sevi teikt - esmu laimīgs! Kāpēc gan lai jaunieši nebūtu laimīgi? Dzīvo siltā vecāku namiņā, tērē viņu naudu, uz skolu iet kā uz izklaides vietu, apzinoties tiesības, bet bieži vien aizmirstot par pienākumiem, un reizēm aiz bezdarbības nezina, ko darīt. Protams, ne jau visi. Netrūkst arī mērķtiecīgu, saprātīgu un talantīgu jaunu cilvēku.
Tie, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz
42 latiem, protams, sevi par laimīgiem atzinuši retāk (48 procenti) kā tie, kuru ienākumi ir virs 127 latiem (69 procenti). Cerīgi, ka tomēr katrs otrais respondents ar ienākumiem zem 42 latiem sevi kopumā atzīst par laimīgu. Domāju, ka arī medmāsas, kas godprātīgi un ar visaugstāko atbildību veic darbu daudzus gadu desmitus, būtu priecīgas un laimīgas, ja viņu ģimenēs katra cilvēka vajadzībām mēnesī varētu tērēt apmēram 127 latus.
Tomēr iespējams, ka respondenti, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī sasniedz šādu apmēru, atbildot uz aptaujas jautājumiem, ir liekuļojuši. Nu un tad, ja naudas pietiek? Tu vari sēdēt uz naudas kalna un nebūt laimīgs, ja tevi neviens nemīl un pat ar naudu nevienam neesi vajadzīgs. Tikai "draugiem", kas ir draugi tik ilgi, kamēr tev ir nauda.

Citu datumu laikraksti