Vai gatavi tautas ievēlētam prezidentam?

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši grozījumus Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tomēr liela daļa deputātu nesteidz atbalstīt šo iesniegumu. Līdz šim prezidenta vēlēšanas Saeimā bijušas aizklātas, tomēr izskan diskusijas, ka tām vajadzētu būt atklātām. Vai tiešām politiķi ir tam gatavi? Vai šāda kārtība radīs iedzīvotājos lielāku uzticību pašmāju politiskajai pasaulei?

Iedzīvotājos radītu lielāku uzticēšanosAivars Maltavnieks, Apes novada domes deputāts“Es atbalstu to, ka Latvijas Valsts prezidentu vajadzētu vēlēt tautai – tas būtu objektīvs balsojums. Nekad nevar simtprocentīgi galvot par rezultātu, jo šobrīd ir ļoti daudz iedzīvotāju, kuri nedodas uz Saeimas vēlēšanām, lai izteiktu savu viedokli. Bet mums vajadzētu tiekties uz šādu balsojuma metodi. Varbūt tas būtu kā iemesls, lai tautai veidotu lielāku apzinīgumu un vairāk cilvēku dotos uz vēlēšanām. Noteikti, ka cilvēkiem šāds solis dotu stimulu un lielāku uzticēšanos, jo viņu viedoklis tiktu ņemts vērā. Tiek diskutēts arī par prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, kas arī būtu labs risinājums, lai visu laiku netiktu nomaskētas politiķu “netīrās spēlītes”. Šāds balsojums liktu deputātiem būt atbildīgākiem. Pagaidām liela daļa Saeimas deputāti pretojas šādiem grozījumiem, jo jūtas apdraudēti.” 

Samazinātu deputātu iespēju manipulētAskolds Zelmenis, Alūksnes novada domes deputāts“Latvijā ir parlamentāra tipa demokrātija, kurā varu tautas vārdā realizē Saeima. Prezidentam ir ierobežotas pilnvaras. Tautas vēlēts prezidents varētu daļā vēlētāju radīt ilūziju par to, ka prezidentam ir stiprāks mandāts un lielākas pilnvaras, nekā Satversme tam patiesībā sniedz. Jā, tautas vēlēts prezidents samazinātu Saeimas deputātu un politisko partiju iespēju manipulēt ar prezidenta amatu. Domāju, ka sabiedrības politisko aktivitāti nevarēs ar tik ”lētiem” paņēmieniem un īsā laikā mainīt. Tautas masu aktivizēšana prasa gadiem ilgu un mērķtiecīgu darbu. Te vajadzīga deputātu aktīva saskarsme ar vēlētājiem visos līmeņos, brīva, necenzēta, daudzpusīga prese. Tautai, protams, ir jāsaprot, ka katra balss ir svarīga, bet katram vēlētājam pašam ir jānonāk pie šāda secinājuma. Partiju politiskais spektrs Rietumu demokrātijās ir veidojies vēsturiski krietni ilgākā laika posmā nekā Latvijā. Mūsu vēlētāji vēl ne vienmēr spēj adekvāti profilēt sevi, partijas un politiķus šajā vērtību koordināšu telpā. Arī mums tas nāks ar laiku, kas palīdzēs vēlētājiem apzināties savas vērtības un nonākt pie secinājuma par savas balss svarīgumu. Savukārt prezidenta ievēlēšana atklātā balsojumā sekmētu atklātību un mazinātu tirgošanos Saeimas kuluāros. Tās ir divas dažādas lietas - tautas vēlēts prezidents vai Saeimā atklātā balsošanā ievēlēts prezidents. Ja Satversmi (Valsts prezidenta pilnvaras) atstāj pašreizējā redakcijā, tad šādam tautas balsojumam nav lielas jēgas. Jā, latviešu vēlētājs gan saņemtu iespēju kārtējo reizi ar baudu ”iegriezt” sev netīkamam politiķim. Bet runa nav par tik spēcīgu politisku institūciju, kura būtu jāvēl tautai, kā tas ir prezidentāla tipa demokrātijās, un kuras dēļ tautas vēlēšanām būtu vērts atvēlēt ievērojami lielu finansējumu.”
Tauta vēl nav gatava šādam balsojumamNikodims Kukojs, Mālupes pagasta iedzīvotājs“Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo sabiedrība ir sadalījusies un ir ļoti kūtri vēlētāji. Manuprāt, ja tauta varētu ievēlēt prezidentu, tad viņam būtu lielākas tiesības rīkoties – vismaz tā vajadzētu būt... Diemžēl rodas iespaids, ka latviešu tauta vēl nemaz nav gatava šādam balsojumam. Es pats gan noteikti piedalītos prezidenta vēlēšanās, jo man Latvija ir svarīga. Prezidents ir jāievēl tautai! Tas uzlabotu situāciju valstī. Protams, svarīgi arī, kāds būtu tas kandidāts. Visvairāk nedroši ir paši deputāti, jo tādā gadījumā viņi vairāk tiktu kontrolēti, tāpēc arī viņi nesteidz atbalstīt šādas pārmaiņas. Manuprāt, nenonāks līdz tādai situācijai, ka Saeimas deputāti par prezidentu balsos atklātā balsojumā. Saeimā jau šobrīd nav vienotības, tad viņi visi vēl vairāk sašķeltos.”

Citu datumu laikraksti

  • Skolēnu skaits sarūk

    Skolēnu skaits sarūk

    Uzsākot jaunu mācību gadu, skolēni atkal vai pilnīgi no jauna izjūt atbildību, rītus, kad grūti piecelties, un sakārto savu ikdienu. Izglītībai un...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes novads ◆ 3.septembrī pulksten 9.15 autoceļa Litene – Alūksne 10.kilometrā automašīnas “Škoda” vadītājs, izvairoties no sadursmes ar stirnu,...

  • Arī pēc darba gaitām  dzīve turpinās

    Arī pēc darba gaitām dzīve turpinās

    Tāda ir kādreizējā SIA “Mākslīgās apsēklošanas stacija” direktore Edīte Ločmele. Viņas pārziņā bija Kalncempju, Strautiņu, Malienas, Annas, Mālupes,...