Vai ir apdraudēta Alūksnes tirgus nākotne?

Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti izskatīja jautājumu par Alūksnes pilsētas pašvaldības īpašuma apbūvēta zemes gabala, uz kura atrodas SIA “Valdis” piederošās būves Latgales ielā 3b Alūksnē, sagatavošanu privatizācijai.

Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti izskatīja jautājumu par Alūksnes pilsētas pašvaldības īpašuma apbūvēta zemes gabala, uz kura atrodas SIA "Valdis" piederošās būves Latgales ielā 3b Alūksnē, sagatavošanu privatizācijai. Par šo jautājumu deputātos raisījās asas diskusijas, jo pastāv bažas par to, kāda būs turpmākā Alūksnes tirgus nākotne.
SIA "Valdis" Alūksnes domē ir vērsies ar iesniegumu, kurā pauž savu vēlmi privatizēt zemi zem uzņēmumam piederošajām ēkām - zem tirdzniecības centra ēkas, septiņām tirdzniecības nojumēm, noliktavas - veikala un zem tirdzniecības centra.
Deputāts Valdis Vīksna norāda, ka SIA "Valdis" savā iesniegumā ir pieprasījis privatizēt zemi Latgales ielā 3, bet uz domes sēdi tika sagatavots lēmuma projekts par zemes gabala Latgales ielā 3b sagatavošanu privatizācijai. Šāds iesniegums tika iesniegts, jo juridiski ir tikai Latgales ielas 3 zemes gabals, bet uz domes sēdi tika sagatavots neprecīzs lēmuma projekts. "Adreses Latgales iela 3b juridiski nav un nekad nav bijis. No Latgales ielas 3 var izdalīt 3b, bet pašlaik tā juridiski nav. Tas, ka domes komiteju sekretāre ir nepareizi ierakstījusi lēmuma projektā adresi, ir cits jautājums. Turklāt uz lēmuma projekta nav arī jurista, kas sagatavoja šo jautājumu izskatīšanai, paraksta, kā tam vajadzētu būt," saka deputāts Jānis Cīmiņš.
Satrauc tirgus kolektīvu
Uzzinot uzņēmēja vēlmi par privatizāciju, Alūksnes pilsētas domē ar iesniegumu ir vērsies Alūksnes tirgus kolektīvs. Savā iesniegumā viņi norāda, ka 1999.gada 27.maijā SIA "Valdis" konkursa kārtībā ieguva tiesības Alūksnes tirgus laukuma apsaimniekošanai no Alūksnes pilsētas domes. Tika noslēgts zemes nomas līgums un zemes gabala nomniekam - SIA "Valdis" - tas tika nodots apsaimniekošanā bez privatizācijas tiesībām uz 99 gadiem.
Iesniegumā uzsvērts, ka 2000.gadā SIA "Valdis" uzceltās pagaidu ēkas (kaut gan to neparedz ne iepriekš noslēgtais līgums ar Alūksnes pašvaldību, ne Latvijas Republikas likumdošana) ierakstīja zemesgrāmatā. Sakarā ar to, ka SIA "Valdis" pieprasa šā zemes gabala privatizāciju, Alūksnes tirgus kolektīvs uzskata, ka tiek pārkāpti iepriekš noslēgtā līguma nosacījumi. Līdz pat šim brīdim nekāda rekonstrukcija tirgus laukumā esošajām ēkām nav veikta, tātad šīs ēkas vēl joprojām skaitās ar pagaidu ēku statusu. Iesniegumā norādīts, ka šādos apstākļos tirgotāji jūtas nedroši par savām tirgus vietām Alūksnes tirgus laukumā, jo ir neskaidra Alūksnes tirgus nākotne. Iesnieguma parakstītāji - 15 uzņēmumu īpašnieki, kuri strādā tirgus laukumā un kuriem kopā ir vairāk nekā 20 tirgus vietas - lūdz Alūksnes pilsētas domi nemainīt līguma noteikumus - zemes lietošanas mērķi, kā arī saglabāt šai teritorijai tirgus statusu.
Likums atļauj privatizēt
Alūksnes pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas komisijas vadītājs Valērijs Tabolkins skaidro, ka ierosinājums no SIA "Valdis" par apbūvētā zemes gabala sagatavošanu privatizācijai ir iesniegts saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un "Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu".
"Ierosinājums par sagatavošanu privatizācijai atbilst likumdošanai, jo nekustamie īpašumi - ēkas - ir ierakstīti zemesgrāmatā uz SIA "Valdis" ar adresi Latgales ielā 3b. Likums nosaka, ka ēku īpašniekam ir tiesības ierosināt privatizēt zemi zem ēkām, ja tās ir ierakstītas zemesgrāmatā. Likums arī nosaka, ka pašvaldība pieņem lēmumu par nodošanu privatizācijai divu mēnešu laikā no ierosinājuma saņemšanas, tādēļ ir noteikts, ka līdz 2006.gada 16.februārim ir jāsagatavo privatizācijai Alūksnes pašvaldības īpašuma apbūvētais zemes gabals, uz kura atrodas SIA "Valdis" piederošie nekustamie īpašumi Latgales ielā. Pēc tam pašvaldībai būs jālemj, vai atļaut privatizēt," saka V.Tabolkins.
Viņš uzsver, ka šobrīd šis zemes gabals, ko uzņēmējs vēlas privatizēt, nav atdalīts un tam vēl nav piešķirta atsevišķa juridiska adrese. "Tas ir ierakstīts zemesgrāmatā ar adresi Latgales iela 3, bet zemes gabalā Latgales ielā 3 ietilpst arī tirgus paviljons un kulinārija. Tādēļ zemes gabals, ko vēlas privatizēt SIA "Valdis", ir jāatdala no zemes gabala Latgales ielā 3. Likums nosaka, ka privatizēt zemes gabalu var tikai tad, ja tas ir ierakstīts zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Alūksnes dome decembra sēdē pieņēma lēmumu sagatavot privatizācijai, tāpēc zemes gabals, ko vēlas privatizēt SIA "Valdis", tiks atdalīts no kopējā zemes gabala Latgales ielā 3, tam piešķirs savu adresi, novērtēs šo zemes gabalu un tad sagatavos lēmuma projektu par nodošanu privatizācijai," klāsta V.Tabolkins.
Piekrita apgrūtinājumam
Deputāts V.Vīksna izsver, ka pats pirms vairākiem gadiem bija domes sasaukumā, kad nolēma minēto pašvaldībai piederošo zemes gabalu iznomāt un ļaut to apsaimniekot privātuzņēmējam.
"Toreiz izsludināja konkursu, lai atrastu apsaimniekotāju, un pieteicās trīs firmas. Par atbilstošāko izvēlējās SIA "Valdis" tikai tādēļ, ka šis uzņēmums vienīgais no trim piekrita slēgt divus nomas līgumus. Viens no tiem paredzēja apgrūtinājumu zemes gabalam Latgales ielā 3 un ka zemes gabals nomniekam ir nodots nomā bez privatizācijas tiesībām, bet otrs līgums paredzēja atļaut privatizēt zemi zem būvēm, kuru skaitā neietilpst zeme zem tirgus laukuma nojumēm. Ja SIA "Valdis" toreiz nebūtu piekritis apgrūtinājumam, mēs izvēlētos citu pretendentu. Ar SIA "Valdis" noslēgtais līgums paredz, ka visi līguma grozījumi un papildinājumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noformēti rakstiski un ir abu pušu parakstīti. Līdz 22.decembrim nav saņemts iesniegums no SIA "Valdis" par grozījumiem, tādēļ šis līgums ir vēl arvien spēkā un Alūksnes domei nav iemesla neievērot iepriekš noteikto apgrūtinājumu uzņēmumam šajā zemes gabalā. Uzskatu, ka uzņēmējam ir jāpilda savas 1999.gadā noslēgtā līguma saistības, bet, ja to nedara, tad domei līgums ir jālauž," stāsta V.Vīksna.
Tirgotāji - ekonomiski neizdevīgi
Deputāts Jānis Liepiņš pauž bažas, ka alūksnieši varētu palikt bez tirgus. "Manuprāt, šī ir jau trešā reize, kad SIA "Valdis" īpašnieks mēģina virzīt šo zemes privatizācijas lietu uz domi, lai gan viņš ļoti labi apzinās, ka viņam kā nomniekam ir jāpilda līgumā noteiktais apgrūtinājums," saka J.Liepiņš.
Viņš pieļauj, ka Alūksnes tirgus kolektīva parakstītajam iesniegumam ar iebildumiem privatizācijai būtu ar mieru pievienoties ne viens vien alūksnietis, ņemot vērā mūsdienu sociālos dzīves apstākļus. "Daudzi iedzīvotāji ir ieinteresēti, lai tirgus Alūksnē būtu. Atcerēsimies, kāda bija situācija, kad SIA "Valdis" uzbūvēja savu tirdzniecības centru? Toreiz sākumā tirgotājiem atļāva tirgoties jaunā centra otrajā stāvā, bet ar laiku viņi no turienes pazuda, jo tas uzņēmējam bija ekonomiski neizdevīgi, un šajās telpās uzradās elektropreču veikals. Ja gribam atteikties no tirgus, tad par to deputāti arī var nobalsot un atklāti alūksniešiem pateikt, lai taisa tirgu Siseņpriedēs," savu viedokli izsaka J.Liepiņš.
Dēvē par lupatu bodēm
Deputāts Ainars Melders uzskata, ka Alūksnes tirgus kolektīva iesniegums, kas iesniegts Alūksnes domē, nav pareizi uzrakstīts un noformēts.
"Tas, kas ir tirgus kolektīvs, ir diskutabls jautājums - viņi šajā gadījumā ir tirdzniecības vietu iznomātāji. Par ko mēs domes sēdē diskutējam - kas vispār ir tirgus? Es piekrītu Jāņa Liepiņa teiktajam, ka tirgus parāda mūsu ekonomisko stāvokli. Tās ir lupatu bodes. Tirgus, manuprāt, ir iekšā paviljonā, kur zemnieki, uzņēmēji tirgo savu produkciju, vai ārā, kur tantiņa tirgo pašas izaudzētos stādus. Mums Alūksnē neviens veikals neattīstīsies, ja tirgū pastāvēs šie tirgotāji, kas tirgo Krievijā iegādātas preces. Cik šie tirgotāji samaksā nodokļus valstij, kāds ir viņu apgrozījums? Jā, mums Alūksnē tirgus ir jāsaglabā, bet mēs pašlaik neaizstāvam to nabaga tanti, kas ar savu puķu stādu stāv ārā, vai skolotāju, kas vasarā tirgū tirgo zemenes, bet gan lupatu bodes un ceļam ažiotāžu. Nevajag aizstāvēt to, ko nevajag aizstāvēt," ir pārliecināts A.Melders.
J.Cīmiņš norāda, ka tirgotāji, kas ārā tirgojas tirdzniecības vietās Alūksnes tirgū, maksā ļoti mazus nodokļus Alūksnes pašvaldībai un valstij. "Alūksne nesabruks, ja šie nodokļu nemaksātāji pārstās tirgot to, ko viņi tirgo, tādēļ nevajag pārspīlēt šā zemes stūrīša nozīmīgumu," saka J.Cīmiņš.
"Situācija šajā jautājumā ir sarežģīta, ņemot vērā to, ka vienā vietā tirgus laukuma tirdzniecības nojumes parādās kā pagaidu būves, bet zemesgrāmatā - jau kā kapitālbūves. Manuprāt, ir jārosina uzņēmējs privatizēt zemi zem savām ēkām, nevis pagaidu būvēm - tirgus nojumēm, un jāizdala divi zemes gabali Latgales ielā, lai februāra domes sēdē varētu lemt par katra no tiem privatizāciju atsevišķi," saka I.Zitāns. Pēc garajām diskusijām deputāti nolēma, ka zemes gabals privatizācijai tiks sagatavots atbilstoši Alūksnes domes un SIA "Valdis" noslēgtajam līgumam 1999.gada 27.maijā.
Tirgotājiem ir jāsalst
Gatavojot šo rakstu, "Alūksnes Ziņas" devās arī uz Alūksnes tirgus nojumēm, lai aprunātos ar to īpašniekiem un pārdevējām. Neviena no viņām nevēlējās publiskot savu vārdu un bija ar mieru savu viedokli izteikt vien anonīmi, bet gandrīz visas atzina, ka vispareizākais risinājums šajā gadījumā būtu apsaimniekot zemes gabalu Latgales ielā 3 pašvaldībai, nevis ļaut to darīt privātam uzņēmumam.
"Šeit jau nav tirgus, bet "trako māja" - it īpaši ziemā, kad ir sals. Taču, ja nesalsi un nestrādāsi, mirsi badā. Man ir vairāk nekā 50 gadu. Arī es labprātāk sēdētu siltā darba vietā, bet Alūksne nav tā pilsēta, kur ir daudz brīvu darba vietu. Pašlaik tirdzniecības vietu nomājam par 4 latiem dienā - tas nav maz. Es gribētu, lai šo zemi, kur ir tirgus, apsaimnieko pašvaldība un lai mēs savu nomas naudu maksājam pašvaldībai, kas to varētu lietderīgi izmantot, nevis lai nauda plūstu privātuzņēmēja kabatā. Tagad rodas iespaids, ka Alūksnes pilsēta nedomā par tādiem tirgotājiem kā mēs. Arī mēs maksājam nodokļus un paši sevi nodarbinām, nevis papildinām bezdarbnieku rindas," stāsta pārdevēja.
Kāda cita pārdevēja atzina, ka nevienā Latvijas pilsētā tirgus nomniekiem nav ārā jāsalst, kā tas ir Alūksnē. "Mums nav vietas, kur pircējam uzlaikot vēlamo apģērbu - arī tas nav normāli. Ziemā mūsu preci bojā sniegs, vasarā - lietus. Pašas ziemā vienmēr esam pārsalušas, bet zinām, ka tirgus Alūksnē ir vajadzīgs tiem cilvēkiem, kam tas ir vienīgā vieta, kur nopirkt apģērbu, turklāt dabūt vēl cenas atlaidi," saka pārdevēja.

Citu datumu laikraksti

  • Mēs esam laimīgi

    Krīt lielas, pūkainas sniegpārslas. Debesis zemei uzsedz baltu, mīkstu Ziemassvētku lakatu. Ceļi un taciņas aizsnieg. Pēdas iegrimst kā dūnu...

  • Apgrozībā laiž monētu ar kliņģeri

    Latvijas Banka laidusi apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar kliņģera attēlu reversā.Latvijas Banka laidusi apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības...

  • Domāsim par savu un citu drošību!

    Tuvojoties gadumijai, arvien vairāk dzirdami trokšņi, ko rada pirotehnikas izstrādājumu izmantošana.Tuvojoties gadumijai, arvien vairāk dzirdami...

  • Dāvanu Ziemassvētki

    Jānis Dambis, Veclaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks: Bērnībā Ziemassvētku vecīti ar dāvanām ļoti gaidīju.Jānis Dambis, Veclaicenes...

  • Skanīgie Ziemassvētki

    Olīvija Jēģere, Ilzenes pamatskolas direktore: Skolā bērni dzied Ziemassvētku dziesmas, arī kristīgās. Dziedam ziemas saulgriežu un ķekatnieku...

  • Zaļie Ziemassvētki

    Zigurds Safranovičs, Alūksnes rajona Kārtības policijas priekšnieks: Ziemassvētku eglītes nolūkošana un sarūpēšana mums ir ģimenes notikums.Zigurds...

  • Dievkalpojumi

    24.decembrī pulksten 19.00 Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā - Ziemassvētku svētvakara Gaismas dievkalpojums.24.decembrī pulksten 19.00...

  • Bēgt vai strādāt un cīnīties?

    Vai bērns bēg no mājām, kur jūtas labi? Kur ir siltumā, paēdis, mīlēts un uzklausīts? Vai jūtamies labi Latvijā?Vai bērns bēg no mājām, kur jūtas...

  • Aicina piedalīties konkursā “Bērns un suns”

    Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Varšavā aicina jauniešus piedalīties 2006.gada VIII bērnu un jaunatnes...