Vai jābūt obligātajam militārajam dienestam?

Jānis Mucenieks, militāras struktūras pārstāvis
Būšana dienestā ir aicinājums, ne tikai darbs
Dienestā esmu jau trīs gadus. Agrāk es jau biju iesaistījies jaunsargos un tā tas vienkārši aizgāja, ka pats brīvprātīgi izvēlējos stāties dienestā. Tas viss sanāca dabiski. Es esmu Zemessardzes 31.bataljona 1. Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem rotas izlūkvada komandieris, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tie cilvēki, kuri tagad ir armijā, ir vairāk motivēti tur būt. Tas ir pluss, ka neviens šeit nav piespiedu kārtā. Daudziem būšana dienestā ir aicinājums, ne tikai darbs. Ir arī cilvēki, kuri pamēģina dienēt, bet saprot, ka tas nav domāts viņiem. Viņiem tagad nav jāpaliek piespiedu kārtā, bet var droši doties prom. Manuprāt, ir labāk, kad ir profesionālā armija, nevis obligātais dienests, bet problēma ir tajā, ka arī armijai ir vajadzīgs savs cilvēku skaits. Ja ir brīvprātīgie, tad labi, taču, manuprāt, cilvēku, kuri izvēlas dienēt, tūkst. Tas, protams, ir atkarīgs no vienības, un es neesmu īsti kompetents spriest par šo jautājumu. Jaunieši varbūt vēl aizvien baidās no armijas, jo valda kaut kāds stereotips no vecām krievu filmām, ka te jauniņos pazemo un tā tālāk, kā tas nebūt nav. Varbūt baidās no fiziskās sagatavotības prasībām un tā, vai spēs tās izpildīt. Bet, protams, iemesls, kāpēc cilvēks nevēlas iet armijā, var būt arī tas, ka daudzus vienkārši nesaista armija. ◆

Inese Marķitāne, 2.novada 201. Alūksnes jaunsardzes vienības instruktore
Pietiekami daudz jauniešu, kuri izvēlētos militāro dienestu
Es uzskatu, ka būtu labi atjaunot obligāto militāro dienestu, jo dienests disciplinē un jauniešiem tas būtu vajadzīgs. Dienests armijā jau nemāca tikai militāras iemaņas, bet cilvēku vispār ieliek rāmjos, māca dzīvei. Tas palīdz apgūt ne tikai fizisko sagatavotību. Tieši šobrīd, šajā laikā, disciplīna ir ļoti nepieciešama. Es redzu, ka ir pietiekami daudz jauniešu, kuri izvēlētos militāro dienestu, un nav tā, ka tādu jauniešu trūktu. Tie, kuri vēlēsies, noteikti izmantos šo iespēju, bet tie, kuri negribēs, protams, atradīs dažādus veidus, kā izvairīties no dienesta. Tie, kuri vēlas dzīvi saistīt ar dienestu, atradīs, kā to izdarīt pat, ja tas nebūs obligāti. Ja valstī atkal būtu obligātais dienests, tad, manuprāt, vislielākā pretestība tomēr nāktu no pašiem jauniešiem, nevis no kāda cita. Tas jau būs atkarīgs tikai no pašiem jauniešiem, jo ne jau mammas vai tēti viņu vietā ies dienēt. Teikšu atklāti, ka redzu jauniešus ar ļoti sliktu fizisko sagatavotību un ir daudz vārgu jauniešu, bet, protams, ir arī tādi, kuri tepat Alūksnē skrien un darbojas, gan puiši, gan meitenes. Tie, kuri to nedara, visticamāk, pavada savu laiku pie datora, televizora vai arī telefona. Ja jaunietis tiešām vēlas kaut ko darīt, tad viņš to darīs ar vai bez draugiem. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša cilvēka. ◆

Jānis Zutis, pensionārs
Armija mani
padarījusi
vīrišķīgāku
Esmu pats dienējis trīs gadus Baltkrievijā. Tur man iemācīja ne tikai disciplīnu, bet arī fizisko sagatavotību. Armija mani padarījusi arī vīrišķīgāku, un tas ir armijas pluss, kas nāktu par labu daudziem mūsdienu jauniešiem. Es uzskatu, ka vajadzētu atsākt obligāto dienestu, jo tas jauniešiem nāktu tikai par labu, ne tikai sagatavojot fizisko izturību, bet mācot arī disciplīnu, cieņu pret savu zemi. Manuprāt, daudzi jaunieši mūsdienās nezina ne māti, ne tēvu, ne dzimteni. Militārais dienests iemāca disciplīnu, bet jaunieši vienkārši ir audzināti tagad citādāk. Viņu attieksme pret autoritātēm ir citādāka. To var ļoti spēcīgi just. Kad es dienēju, tad jau bija grūtāki laiki, bet, lai arī tagad nav kara draudu, Krievija mums ir blakus. Mēs tagad esam iestājušies Eiropas Savienībā un ceram, ka tā mūs aizstāvēs vajadzības gadījumā, bet, ja kaut kas notiks, tad mums, visticamāk, pašiem nāksies sevi aizstāvēt. Nebūs tā, ka kāds uzreiz steigsies mums palīgā, saviem cilvēkiem nāksies vien tikt galā. 1939.gadā krievi gāja uz Somiju, bet somi paši sevi aizstāvēja ar saviem spēkiem. Tā arī izdevās uzveikt pretinieku, jo netika gaidīti kaut kādi citi glābēji. Kas šādā situācijā notiktu te, Latvijā? Te aizstāvēt valsti ietu kāda trešā daļa iedzīvotāju, vairāk jau neietu, un tad rezultāts varētu būt gaužām bēdīgs. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Senlietu  muzejam - 5 gadi

    Senlietu muzejam - 5 gadi

    Sestdien, 12.jūlijā, pulksten 14.00 Zigurda Safranoviča privātais senlietu muzejs “Fazāni” Trapenē svinēs 5 gadu jubileju ar brīvdabas pasākumu, uz...

  • Galvenais – ir motivēti cilvēki 6

    Galvenais – ir motivēti cilvēki

    (Turpinās no 1.lappuses)Kalvis Dukulis uzsver, ka zivju bizness ir dzīvesveids.  “Tu nevari nebraukt skatīties zivis un teikt, ka šodien man...

  • Biezpiena- apelsīnu kūka

    Drupačām vajadzēs 200 g sviesta vai margarīna, 1 glāzi cukura, 3 glāzes miltu, 1/2 tējkaroti sodas. Pildījumam: 200 g biezpiena, 2 olas, apelsīns,...

  • Viens ceļš iedzīvotājiem un rallijam

    Viens ceļš iedzīvotājiem un rallijam  14

    Jānis Krūmiņš: “Zinu, ka par ceļa stāvokli ir neapmierināti arī citi kaimiņi.”“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās Jānis Krūmiņš no Alsviķu pagasta, lai...

  • Skolām daudz ieceru

    Skolām daudz ieceru

    Alūksnes novada dome saskaņojusi vēl trīs izglītības iestāžu – Bejas un Pededzes pamatskolu, Liepnas internātpamatskolas - attīstības plānus...

  • Negrib pilsētas centrā

    Negrib pilsētas centrā  11

    Par spēļu zāles pārcelšanu citur nav vienprātības arī starp deputātiemAlūksnes novada pašvaldība saņēmusi uzņēmuma, kas nodarbojas ar azartspēļu...