Vai jaunietim būt brīvprātīgam ir izdevīgi?

Jauniešu nodarbinātība ir visai komplicēts jautājumu loks, jo ietver divus būtiskus aspektus - darba tirgus atvērtību un piedāvājumu ienākt tajā jaunai paaudzei, no otras puses, pašu jauniešu iniciatīvu iegūt neatkarīga pieauguša indivīda statusu.

Jauniešu nodarbinātība ir visai komplicēts jautājumu loks, jo ietver divus būtiskus aspektus - darba tirgus atvērtību un piedāvājumu ienākt tajā jaunai paaudzei, no otras puses, pašu jauniešu iniciatīvu iegūt neatkarīga pieauguša indivīda statusu. Tomēr kā rāda reālā situācija, bieži vien jaunietim, kurš vēlas iekļauties darba tirgū, nav darbam nepieciešamās prasmes un zināšanu.
Ko darīt?
Šāda situācija nereti ir ne tikai jaunietim, kurš ieguvis pamata izglītību vai vidējo vispārējo izglītību, bet arī beidzis kādu augstāko mācību iestādi. Viena iespēja, kā jaunietis pats var veidot sev karjeru, tā nodrošinot labklājību nākotnē, ir paralēli formālai izglītībai izmantot neformālās izglītības veidus, un tieši šajā gadījumā - kļūt par brīvprātīgo, tā kļūstot sociāli un ekonomiski aktīvam, kas spēj iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.
Lai noskaidrotu, kāda tad ir brīvprātīgā darba nepieciešamība, nozīme un tendence Latvijā, uz sarunu tika aicināti eksperti: Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Jauniešu lietu departamenta direktors Marians Nīlenders un Talsu pilsētas domes Jaunatnes lietu koordinatore Ina Kaļinovska.
- Brīvprātīgais darbs pasaulē ir atzīts un kļuvis diezgan populārs veids, kā jaunieši iesaistās sabiedriskajā dzīvē, tā gūstot labumu sev un uzlabojot apkārtējās dzīves kvalitāti. Ja ņemam vērā "Brīvprātīgo centra" rīcībā esošos pētījumu datus, tad Skandināvijas valstīs apmēram 30 % iedzīvotāju darbojas kā brīvprātīgie, Vācijā - 34 %, ASV - vairāk nekā 50 %, savukārt Latvijā - tikai 5 %. Kādēļ Latvijā brīvprātīgais darbs nav guvis tādu popularitāti un vai vispār to būtu nepieciešams attīstīt?
M.N.: - Iemesli varētu būt daudzi un dažādi. Viens varētu būt saistāms ar to, ka daudzi par brīvprātīgo darbu nekad un neko nav dzirdējuši un neko par tādu nezina. Cits iemesls varētu būt saistīts ar to, ka, ja kaut kas par brīvprātīgo darbu ir dzirdēts, tad, iespējams, tas apziņā asociējas ar sestdienas talkām vai "piespiedu brīvprātīgajiem" darbiem, kādi bija pazīstami padomju laikos. Šajā gadījumā informācija par brīvprātīgo darbu ir nepilnīga un rada negatīvu priekšstatu. Vēl cits iemesls ir tiesiskā regulējuma trūkums brīvprātīgā darba jomā, tas traucē organizēt brīvprātīgā darba aktivitātes un iesaistīties tajās.
Vēl Latvijā trūkst koordinējoša mehānisma interesentu iesaistīšanai brīvprātīgā darba aktivitātēs, piemēram, var gadīties, ka tu vēlies iet un kaut ko darīt pēc brīvprātības principa, bet tu nezini, kur vērsties, ar ko runāt, ko darīt un kur tieši darīt. Tāpat tu vari nezināt arī, kā iedzīvināt savu ideju dzīvē par kādu noteiktu brīvprātīgā darba aktivitāti.
I.K.: - Uzskatu, ka ekonomiskajā situācijā, kāda pašlaik ir Latvijā, - noteikti. Tagak sabiedrībā ļoti tiek akcentēts, ka tu dzīvo laikmetā, kad tev par visu ir jāmaksā un ja kāds ir kaut ko tavā labā paveicis, arī tev ir jāmaksā. Veidojas situācija, kad nekas par brīvu nevienam nepienākas, bet uz šādiem principiem, manuprāt, degradējas pati sabiedrība un brūk cilvēciskās attiecības. Šī obligātā norēķināšanās ļoti ietekmē cilvēku attiecības un sabiedrības nostāju pret darbu. Iznāk, ka no darba noteikti vispirms ir jāiegūst materiāls labums un par garīgo apmierinājumu var tik ļoti nedomāt, ja nepieciešams - pat aizmirst. Veicot brīvprātīgo darbu, tiek dota vienreizēja iespēja iepazīt dažādus amatus, profesijas, apzināties - ko un cik daudz tu vari veikt. Īpaši jauniešiem tiek dota iespēja pārbaudīt - vai tā profesija, ko esmu iecerējis apgūt, man dod kādu gandarījumu.
- Kam šī kustība būtu izdevīga vispirms - valstij vai jaunatnei?
M.N.: - Es domāju, ka abiem - valstij un jauniešiem, jo tas, kas ilgtermiņā ir patiesi izdevīgs jauniešiem, ir izdevīgs arī valstij. Brīvprātīgais darbs vispirms jaunietim ļauj iemēģināt roku noteiktās jomās un pārliecināties par savām interesēm - vai darāmais darbs arī praksē ir tāds, kādu tas līdz šīm bija iztēlojies. Dažkārt brīvprātīgais darbs palīdz pārvērtēt vērtības un sakārtot tās atbilstoši savai interešu skalai. Tāpat tas sekmē jaunu iemaņu prasmju un kompetenču iegūšanu, kas vēlāk jaunietim noder, iekārtojoties darbā.
Kopumā var teikt, ka brīvprātīgais darbs palīdz jaunietim iekļauties sabiedrībā un sabiedrībā integrēts un veiksmīgi patstāvīgu dzīvi uzsācis jaunietis ir valstij izdevīgs.
I.K.: - Iniciatīvu būtu jāuzņemas gan jaunatnes organizācijām vai koordinatoriem, gan uzņēmējiem. Galvenokārt uzņēmējos ir jārada interese par šo kustību un nozīmi. Jo arī šeit var veidoties situācija, kad jaunietis nevis iepazīst kādu noteiktu uzņēmumu, ražošanas nozari, bet tiek izkalpināts - tādējādi, nesasniedzot brīvprātīgā darba mērķi. Uzskatu, ka jauniešu attieksme pret to veidosies pozitīva - tā būtu jāpanāk. Izdevīgums, manuprāt, ir abpusējs.
- Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir izstrādājusi Jaunatnes valsts programmu no 2005. līdz 2009.gadam. Viens programmas apakšmērķis ir aktualizēt brīvprātīgo darbu starp jauniešiem. Cik daudz brīvprātīgo darba projektu ir realizēti šobrīd, un kādi ir rezultāti?
M.N.: - Vispirms jāsaka, ka ne jau visas brīvprātīgo darba aktivitātes tiek rīkotas kā projekti vai projektu konkursi. Dažkārt brīvprātīgo darbs tiek rīkots uzsaukuma veidā. Tad jaunieši atsaucas un iesaistās brīvprātīgo darba aktivitātēs. Tomēr paralēli tam tiek rīkoti arī projektu konkursi. Pilns uzskaitījums ar rīkotājiem šeit nebūs iespējams, tāpēc atbildēšu tikai par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas rīkotajiem projektu konkursiem. Līdz šim mēs esam sarīkojuši tikai vienu projektu konkursu un esam mazliet pārsteigti par rezultātiem. Mēs esam pārliecināti, ka jauniešiem ir pašiem savs skatījums, kā tas vai cits darbs būtu darāms. Tomēr jaunieši nepieteicās. Viņu vietā pieteicās pieaugušie, nosakot, kas jauniešiem būtu jādara, kā būtu jādara, uzrakstot projektu, iesniedzot to un gādājot par tā īstenošanu. Gatavojoties atkārtoti izsludināt projektu konkursu, mēs vēlamies aicināt jauniešus un jaunatnes organizācijas būt aktīvākām un sniegt savu ieguldījumu mūsmāju - visas Latvijas vai noteiktas pašvaldības - labiekārtošanā atbilstoši jauniešu interesēm un vajadzībām.
- Indivīda pilsoniskā aktivitāte vislielākajā mērā ir atkarīga no pilsoniskās izglītības un informētības. Jūsuprāt, kāda varētu būt brīvprātīgā darba kustības prognoze nākotnē? Un kam būtu jānotiek, lai brīvprātīgais darbs attīstītos Latvijā?
I.K.: - Par to jāsniedz iespējami daudz informācijas, jāveido sadarbības tīkls "jaunietis - pašvaldība - uzņēmējs". Valstij jāmotivē uzņēmējs, iespējams, ar nodokļu sistēmu vai kā citādāk. Varbūt varētu to arī saistīt ar nodarbinātības aģentūru, kas risina jauniešu nodarbinātības problēmu vasarā, piemēram, ja esi veicis brīvprātīgo darbu gada laikā vai citādāk - tev tiek dota priekšroka, pretendējot uz apmaksāto darbu vasarā, jo, kā zināms, jauniešu pieprasījums pēc šīm darba vietām vasarā ir liels.
Vēl viens variants - ieviest kartīšu sistēmu. Veicot brīvprātīgo darbu, tev tiek izsniegta kartīte, kas dod atlaidi pilsētas var arī plašāk rīkotajos pasākumos, piemēram, ja esi veicis brīvprātīgo darbu, vari apmeklēt noteiktu pasākumu skaitu par brīvu.
* * *
Lai arī brīvprātīgā darba veicējs nesaņem algu tiešā izpratnē par savu darbu, tomēr ieguvums ir neatsverams tuvākā vai tālākā nākotnē, piemēram, iespēja attīstīt savas spējas, pilnveidot prasmes, iegūt zināšanas, nonākt sabiedriskās dzīves apritē, pavadīt lietderīgi savu brīvo laiku un neieslīgt rutīnā. Svarīgi ir arī tas, ka jaunietis pats savām interesēm un vajadzībām var noteikt nodarbošanās laika apjomu, kuru var veltīt šim darbam, tā nezaudējot izglītības ieguves vai citu aktivitāšu kvalitāti, bet tieši otrādi - papildinot ar neformālo izglītību, kura nodrošina jaunatnes sekmīgu iekļaušanos pieauguša cilvēka dzīvē, tā apgūstot uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības, lai veiksmīgi funkcionētu pastāvošā sabiedrībā.

Citu datumu laikraksti

  • Iespēja saņemt atbalstu

    Kopienu iniciatīvu fonds izsludina “Mazo piešķīrumu programmu”.Kopienu iniciatīvu fonds izsludina "Mazo piešķīrumu programmu". Programma sniegs...

  • Dosies uz teātra sporta nometni

    Ilzenes pamatskolas teātra studijas “Kurmis” (režisore Agita Līdumniece) dalībnieki no 8. līdz 11.augustam piedalīsies Latvijas teātra sporta nometnē...

  • Tiekas dāmu kluba dalībnieces

    Šonedēļ kārtējā tikšanās reize bija Ilzenes pagasta dāmu kluba “Baltā puķe” dalībniecēm. Sievietes pārrunāja paveikto un aktivitātes rudenī.Šonedēļ...

  • Par brīvību un kontracepciju...

    Ir vasaras pilnbrieda laiks, kad bieži ducina pērkona negaiss, lietus mijas ar sauli. Gluži kā dzīvē - veiksmes ar neveiksmēm, sapņi ar īstenību,...

  • Alūksnē pirmo reizi būs ūdens motociklu sacensības

    Nākamās nedēļas nogalē, 13.augustā, uz Alūksnes ezera pirmo reizi risināsies ūdens motociklu sacensības - Latvijas čempionāta ūdens motocikliem...

  • Ilzenē būs jauns rotaļlaukums

    Ilzenes pagastā līdzšinējā bērnu rotaļlaukuma vietā pagasta centrā pašlaik top jauns laukuma iekārtojums.Ilzenes pagastā līdzšinējā bērnu...