Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai latvieši ir bijuši narkomāni?

Pētot globālo narkomānijas problēmu, centos noskaidrot, vai manas tautas senči tālajā dzimtenē Latvijā ir saskārušies ar narkotikām.

Pētot globālo narkomānijas problēmu, centos noskaidrot, vai manas tautas senči tālajā dzimtenē Latvijā ir saskārušies ar narkotikām.
Kā liecina autoritatīvi avoti, latvieši savas mītnes iekārtojuši kokos un pārtikuši no mikofloras, tātad - sēnēm. Šajā attīstības stadijā viņiem vēl nevarēja būt rakstītas liecības, tādēļ par izziņas avotu izvēlējos mutvārdu literatūru, sauktu par tautasdziesmām.
Drīz mani pūliņi tika bagātīgi atalgoti, jo sastapu augu, kuru štatos aizliegts audzēt, pārstrādāt un izplatīt jebkurā veidā, proti, kaņepi.
Tiesa, tiesa, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Rācen"s auga druviņā,
Kaņepīte - dārziņā.
Tātad, kaņepes ir bijušas pazīstamas jau sirmā senatnē (vecu ļaužu valodiņa) un tās ir īpaši kultivētas (dārziņā). Tie, kam dārziņi bijuši lielāki vai kam kaņepes izaugušas garākas, acīmredzot labi pelnījuši, kā jau dažkārt narkotiku plantatori, jo viņi pielīdzināti dižciltīgiem muižniekiem. Tā tiek apstiprināta vispārzināmā patiesība, ka nauda nesmird.
Visi kungi mani sauca
Kaņepāju muižinieku,
Vai tādēļ muižinieks,
Ka man garas kaņepītes?
Populārāks par kaņepēm latviešiem bijis cits narkotiku augs - magones, no kurām iegūst opiju. Magones sēja un ravēja īpaša sieviešu kasta, saukta par māsiņām.
Stād", māsiņ, kliņgerītes
Gar tām dobes maliņām:
Lai es sēju magonītes
Pa vidiņu vidiņiem.
No šīs tautasdziesmas redzams, ka magoņu sējumi bija jāmaskē, jāslēpj (pa vidiņu vidiņiem), lai varas iestādes tos neieraudzītu. Sējumus apkopa vēlās vakara stundās, acīmredzot tā paša iemesla dēļ.
Kad, māsiņ, rozes sēsim,
Kad magones ravēsim?
Rītā agri rozes sēsim,
Vakarāi ravēsim.
Reizēm magoņu plantācijas atradās tālu no dzīves vietas.
Jauni vīri, bāleliņi,
Celiet mani pār upīti:
Man sarkanas magoniņas
Aiz upītes jāravē.
Ir zināms, ka senie latvieši savu nocietināto piļu, kādas sāka būvēt pēc tam, kad nokāpa no kokiem, aizsardzībai izvēlējās dažādus dabiskus šķēršļus, visbiežāk upes. Šķiet, ka tāpat tika aizsargāti arī magoņu sējumi, savukārt jauni vīri un bāleliņi, šķiet, domāti bruņoti algotņi, kas sējumus apsargājuši.
Kā visur, arī senajā Latvijas teritorijā narkotiku saturošu kultūru audzēšana bijusi ļoti ienesīga, vismaz tūliņ aiz pupu audzēšanas.
Ravēdama pupu lauku,
Izravēju magonītes;
Pupas nesa zelta graudus,
Magonītes - sudrabiņu.
Taču, kas vieniem nes augļus, tas citiem - postu un asaras. Narkotiku
lietotājs pārvēršas par cilvēku bez gribas, bez goda un pat bez jumta virs galvas.
Citas meitas godu gaida,
Kādu godu es gaidīju?
Es atstāju savu godu
Aiz krodziņa kaņepēs.
Tagad tikai atliek jautāt: Quo vadis, tauta, kura jau sirmā senatnē savu godu atstājusi aiz krodziņa kaņepēs?
www.ass.lv

Citu datumu laikraksti

  • Eiropas Savienība dod, nevis lūdz paņemt

    Līdz šā gada 31. decembrim ikvienam lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras platība ir vismaz viens hektārs, apstrādātājam ir iespējams veikt...

  • Policija informē

    Sabojā dzērienu automātu. Alūksnē, Ezera ielā, sporta zālē sabojāts dzērienu automāts. Policijā iesniegums par to saņemts 25.novembrī.Sabojā dzērienu...

  • Policija meklē

    Alūksnes rajona policijas pārvalde meklē bez vēsts pazudušo Antonu Rengeli (personas kods 051052-12652), kurš pazudis 2003.gada 12.novembrī.Alūksnes...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    O.Vācieša jubileja. 29.novembrī pulksten 15.00 Alūksnes rajona Trapenes kultūras namā - O. Vācieša atceres pasākumi.O.Vācieša jubileja - 29.novembrī...

  • Var iepazīties ar Tibetas mākslu

    Ārzemju mākslas muzejā Rīgā līdz nākamā gada 18.janvārim var aplūkot izstādi "Tibetas māksla Ķīnā".Ārzemju mākslas muzejā Rīgā līdz nākamā gada...

  • Latvijas rasols ir Ginesa rekordu grāmatā!

    "Lielāko rasolu, kura svars bija 3277 kg, savā 10 gadu jubilejā pagatavoja uzņēmums Spilva (Latvija) 2002. gada 1. septembrī starptautiskajā izstāžu...