Vai latvieši ir dedzinātāj-tauta?

Parasti ir tā: ja vienreiz esi ar grābekļa kātu dabūjis pa pieri, nāk apskaidrība, ka patīkami tas nav. Un diezin vai nākamreiz uz grābekļa gribēsi kāpt.

Parasti ir tā: ja vienreiz esi ar grābekļa kātu dabūjis pa pieri, nāk apskaidrība, ka patīkami tas nav. Un diezin vai nākamreiz uz grābekļa gribēsi kāpt. Taču ik pavasari kūlas dedzināšanas neprāts Latvijā šo apgalvojumu apgāž kā nebijušu. Ir tāda sajūta, ka smadzenēs, par spīti veselajam saprātam, notiek mistisks klikšķis, kas līdz ar pirmajiem saules stariem un siltajiem vējiem mūs katapultē uz pērnajā gadā nenopļautajām pļavām, grāvmalām un mežmalām. Un tad mēs kā paša nelabā apsēsti dedzinām uz nebēdu. Ja vieni līdz ar dabas atmodu dodas pie dabas krūts uz grila uzcept kādu desiņu un papriecāties par pavasara jaukumiem, tad citi ziemā uzkrājušos enerģiju liek lietā citā, viņuprāt, uzjautrinošā spēlē. No šķūnīša izripina spēkratu, un aidā - Latvijas plašajās prērijās gluži kā mustangam mugurā. Lai izbrauciens būtu sevišķs, pa ceļam aiz sevis atstāj plosāmies uguni.
Vai tad, kad tādu vai citādu apsvērumu dēļ sausajā zālē iemetam degošu sērkociņu, aizdomājamies par to, ka bojā iet ne tikai materiālās vērtības, bet arī dzīvā radība? Par cilvēku dzīvībām nemaz nerunāsim. Ikviens, kas parakstās par bezatbildīgu kūlas dedzināšanu, nenovēršami nav pasargāts arī no pašrocīga nāves sprieduma. Šopavasar jau ir cilvēku upuri. Valsts apdegumu centrā smagus kūlas ugunsgrēkos iegūtus apdegumus ārstē četri vīrieši. Vai tad mēs nezinām, ka šādi upuri ir bijuši gan pērn, gan pirms pieciem un desmit gadiem. Bija! Bet vai tā ir mācība? Latviešiem - acīmredzot ne. Viss liecina, ka Eiropā mūs atpazīs ne tikai kā dziedātāj-, bet arī kā dedzinātājtautu.
Laukos dzirdama atruna: nav līdzekļu zāles pļaušanai vasarā. Toties jāsecina, ka vismaz sērkociņu kastītei pavasarī santīmu pietiek. Kā ik gadu, arī šopavasar tā ir gandrīz vai aktualitāte numur viens. Vakar Rīgā konferencē kopā sanāca gudri vīri, lai atrastu sviras, kas apturētu dedzināšanas ārprātu un piespiestu zemes īpašniekus būt atbildīgākiem. Ugunsdzēsējiem būs jāziņo par tiem, kas dedzināšanu pieļāvuši savā teritorijā. Personas, kas būs šajos melnajos sarakstos, nesaņemšot Eiropas Savienības tiešos maksājumus. Varbūt sitiens pa naudas maku nostrādās un dedzinātājiem atgriezīsies gan prāts, gan sirdsapziņa? Taču šobrīd kūlas dedzināšanas sērga turpina izplatīties. To Kurzemē un Zemgalē nedaudz piebremzējis lietus. "Uz visiem kūlas ugunsgrēkiem nemaz nevaram izbraukt. Jau domājam par darbu divās maiņās," ir nobažījies kādas pilsētas ugunsdzēsēju komandieris. Situācija visā Latvijā ir vienāda.
Televīzijā parādījusies reklāma ar tekstu: "Pirms dedzini kūlu, padomā, vai visi (viss) tev ir mājās (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē)!" Padomāsim gan, lai vismaz Zaļā ceturtdiena kādā no Latvijas novadiem nepārvērtos par Melno.

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdas labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.marta numurā rakstā “Vokālie ansambļi ieskandina pavasari” ir kļūda. Veclaicenes pagasta jauktais ansamblis vokālo...

  • Uzņēmēju dienās notiks seminārs

    Alūksnes Uzņēmēju dienu laikā paredzēts organizēt semināru “Par Eiropas Reģionālā attīstības fonda izmantošanas iespējām uzņēmējiem”.Alūksnes...

  • Bērni projektēs atpūtas laukumus

    Alūksnes rajona bērni varēs piedalīties konkursā “Bērnu rotaļu, atpūtas vai sporta laukuma iekārtošana”, izstrādājot un iesniedzot savus...

  • Skrodera amats palīdz iepazīt šejieniešus

    Mājās uz galda novietota Nemitīgās palīdzības Dievmātes fotogrāfija. Apkārt valda ideāla kārtība - neraksturīga vīrietim, kas mūža nogalē saimnieko...

  • Politiskie vēji pagaidām pieklusuši

    Latvijas politiskā dzīve pagājušās nedēļas laikā bija mierīga. Nemanīja ne krievu valodas aizstāvju aktivitātes, ne kreisā politiskā spārna...

  • Alūksnē svinēs Eiropas dienu

    Valsts galvenās kultūras inspektores Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres projekts “Ar mums sākas Eiropa” saņēmis Kultūrkapitāla fonda finansiālu...