Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai laulības vairs nav populāras?

Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā aptaujā par laulību problemātiku Latvijā secināts, ka 24 % Latvijas iedzīvotāju laulību uzskata par novecojušu institūtu, bet 59 % šādam apgalvojumam nepiekrīt. Pētījumā atklājies, ka laulību par novecojušu institūtu uzskata gandrīz divreiz vairāk neprecēto un šķirto respondentu nekā precēto. Turklāt apgalvojumam, ka laulība ir novecojis institūts, nepiekrīt 59 % respondentu, kas patlaban dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Kopumā ir veiktas 848 intervijas ar mērķgrupas pārstāvjiem un 1132 intervijas ar personām, kas pie mērķgrupas nepieder. Pētījuma mērķis bija apzināt laulības nereģistrēšanas iemeslus, identificēt ar laulības nereģistrēšanu saistītus riskus ikdienas dzīvē un no tiem izrietošos tiesiskā regulējuma problēmjautājumus, novērtēt to izplatības biežumu un ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Veidojot ģimeni, ir jābūt kaut kādam ietvaram
Inese Muceniece, Apes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece
Pie mums laulību reģistrāciju skaits nesamazinās. Iecienīta laulību slēgšanas ceremonijas vieta ir Zvārtavas pils. Tur savu laulību slēgt brauc pāri no Alūksnes, Gulbenes, Valkas, Rīgas un citām vietām. Es neteiktu, ka laulību kļūst mazāk, un kāpēc būtu jādomā, ka laulība ir novecojusi lieta? Domāju, ka, veidojot ģimeni, ir jābūt kaut kādam ietvaram, un laulība ir šis ietvars, kurš ir arī juridiskais nodrošinājums gan vīram, gan sievai, kā arī bērniem, kuri dzimst šajā laulībā vai ir jau ienākuši šajā ģimenē. Esmu ļoti bieži saskārusies ar dažām situācijām, piemēram, ir bijis gadījums, ka cilvēki, kuri ir laulībā, vairs nedzīvo kopā, bet neaiziet arī nokārtot formalitātes, lai izšķirtu laulību. Esmu uzrunājusi un teikusi, ka, dzīvojot jau citās attiecībās, vajadzētu tomēr nokārtot šīs formalitātes, bet man ir atbildēts, ka tas netraucē. Pēc kāda laika pienāk brīdis, kad jaunajās attiecībās rodas bērniņš, un tad ir jautājums, ko nu darīt. Likums šo bērnu nosaka reģistrēt uz faktiskā vīra vārda vai arī ir jāslēdz paternitātes dokuments, kurā vīrs pasaka, ka nav šī bērna tēvs, bet sievietes jaunais draugs bērnu atzīst par savējo.
Var jau teikt, ka laulības rada tikai sarežģījumus, un tā nu var staigāt no vienām attiecībām uz otrām, trešajām, piektajām un nākamajām bez jebkādas juridiskās atbildības. Agrāk mūsu senči dzīvoja ģimenē, kura bija svēta lieta. Bija arī stipras un lielas ģimenes, kurās izauga gudri, labi un strādīgi bērni – viņi saprata, kas ir dzīve. Šobrīd gan daļā sabiedrības valda uzskats, ka var padzīvot ar vienu un tad otru, bet ir jāpadomā, kā tas ietekmēs bērnu un viņa psihi. Kādu priekšstatu tas dod bērnam par dzīvi? Arī bērns tad izaug bez atbildības pret saviem lēmumiem. Es personīgi neatbalstu šādas attiecības, un, jā, šādas attiecības varētu būt starp cilvēkiem pāri 50 gadiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir palikuši vientuļi vai arī atraitņi. Taču man ir personīga ģimenes pieredze, kur šādu attiecības modeli piekopa tuvā ģimenes lokā, taču tad, kad šie cilvēki nonāca krietnā vecumā, viņi saprata, ka dzīve nav mūžīga un lielas problēmas būs nevis aizgājējam, bet palicējam. Problēmas būs mantiskajā ziņā, mantojuma ziņā un tādās lietās. Tad cilvēki noslēdz laulību, lai sakārtotu šīs lietas un nerastos problēmas.
Es uzskatu, ka tad, ja sieviete un vīrietis pieņem lēmumu dzīvot kopā un radīt bērnus, tad ir jābūt atbildībai. Mēs šajā pasaulē tā jau esam izšķīduši, un kas tad beigās no mums vispār paliks pāri? Tiem, kuri nāk slēgt laulību, es jautāju, kāpēc viņi ir izlēmuši slēgt laulību, nevis dzīvot brīvās attiecībās - nepatiks, paņemšu un aiziešu. Kāda tad ir šo cilvēku motivācija slēgt laulību? Tie, kuri nākuši rakstīt iesniegumu, man saka, ka tā ir atbildība – būt par vīru un sievu. Tad es jautāju, vai tad tā atbildība būtu mazāka, ja cilvēki vienkārši dzīvotu kopā, neslēdzot laulību? Uz to man šie cilvēki atbild, ka tās ir viņu sajūtas un laulība sniedz vienotības izjūtu itin visā. Man ir bijuši arī vairāki gadījumi, kad cilvēki dzīvo kopā, nereģistrējot laulību, 10 vai pat 20 gadus, bet vēlāk nolemj slēgt laulību, jo viņu bērni nevar to saprast un jūtas nedroši. Bērniņš jautā, kāpēc mammai nav tēta uzvārda vai kāpēc viņam ir tāds uzvārds: vai tad man nav vienota ģimene? Šādās situācijās rodas šādi jautājumi.
Kas attiecas uz to, vai mēs atbalstām laulību slēgšanu pie notāra, varu teikt, ka būs cilvēki, kuri izvēlēsies tikai dokumentu nokārtošanu, un tas ir saprotami. To, protams, var darīt arī dzimtsarakstu nodaļā, bet varbūt pie notāra tas ir mazliet citādāk - to es nezinu. Ir arī cilvēki, kuri vēlas šo pasākumu svinīgāku. Es nenoliegšu arī notāru darbu, un mums jau līdz ar to darba mazāk nebūs. Es neteiktu, ka laulības ir kļuvušas mazāk populāras, kā, piemēram, pirms desmit gadiem. Kopumā gan nezinu visas Latvijas situāciju, jo neesmu pētījusi, taču manā praksē ir arī gadījumi, kad cilvēki brauc uz Latviju laulāties no ārzemēm. Viņi tur dzīvo un strādā, bet atbrauc laulību slēgt dzimtenē. Es nedomāju, ka vajadzētu medijos izplatīt filozofiju par foršu staigāšanu no viena vārtiem uz cita vārtiem un mainīties. Pie kā tad tas novedīs? Pat dzīvnieki tā nerīkojas. Es pat nezinu, kam ir izdevīgi šādu filozofiju izplatīt. ◆

Pierāda attieksmes nopietnību
Sabīne Anna Egle, alūksniete (19 gadi) 
Laulības nav neatņemama kopdzīves sastāvdaļa. Bez tā pilnīgi noteikti var iztikt, jo laulības apliecība, manuprāt, noteikti nepierāda jūtu patiesumu un noturību. Taču es nevarētu teikt, ka laulības vairs nav aktuālas - lai kāds laiks bija, ir un būs, solis apprecēties pierāda attieksmes nopietnību. Kāpēc gan nenoslēgt oficiālu savienību ar cilvēku, kuru mīli un vēlies būt kopā vienmēr? Ja šis cilvēks ir tavs, nav lielākas laimes ar viņu būt kopā visos iespējamajos veidos. Man šķiet, ka ir cildinoši ieņemt statusu – būt sievai vai vīram. Laulībām, manā skatījumā, ir lielāks spēks, atbildība un pienākumi, kaut kas tāds, kas simbolizē jauna ceļa sākumu. Tas nozīmē, ka neesi vairs viens pats, bet gan veselums kopā. Un kāpēc gan vienreiz mūžā neuzvilkt brīnišķīgi skaistu un daiļu kleitu. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Barikāžu laika atmiņu ugunskurs 2

    Barikāžu laika atmiņu ugunskurs

    Janvārī aprit 25.gadskārta kopš 1991.gada barikādēm Rīgā – nevardarbīgo Latvijas iedzīvotāju pretošanās kustību. Starp barikāžu dalībnieku tūkstošiem...

  • Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Svētdien Alūksnes Kultūras centrā skanēs jaunā un talantīgā igauņu pianista Johana Randveres solokoncerts, kas būs viens no četriem augsta līmeņa...

  • Alūksnieši piedalās mācībās

    No 8. līdz 10.janvārim Burtnieku novada Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā norisinājās jauniešu apmācības “ES pa VIDu ZEMEI”. Tajā...

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...