Vai “Mežinieki” tiek nepelnīti aizmirsti?

Alūksnē tiek realizēti lieli projekti, piemēram, Pilssalas labiekārtošana, taps izglītības un sporta centra projektēšana, bet vai netiek aizmirsts Alūksnes novada sporta komplekss “Mežinieki”, kurā ir izauguši vairāki pasaulslaveni biatlonisti? Šajā rakstā apskatām problēmas, ar ko saskārušies sporta draugi, un uzklausām viņu ieteikumus uzlabojumiem.

Nevar pilnvērtīgi trenēties
“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās bijušais sporta skolotājs un treneris alūksnietis Raitis Salaks, kurš pirms dažiem gadiem ir saņēmis arī Alūksnes novada pašvaldības balvu par mūža ieguldījumu novada sportā. Viņš izteica savu sāpi par sporta kompleksu “Mežinieki” un ziemas sportu kopumā. R.Salaks uzskata - silto ziemu dēļ, kad sniega ziemas pirmajos mēnešos ir ļoti maz un jaunieši nevar pilnvērtīgi trenēties, nevar “Mežiniekos” aizvadīt sacensības. Viņš atzīmē, ka Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas biatlona grupas audzēkņu vecāki, kad nebija sniega, pēc savas iniciatīvas veduši bērnus slēpot uz Hānju Igaunijā.
Šogad uz Pasaules čempionātu jauniešiem pretendē pieci alūksnieši. Netrenējoties uz sniega, viņi nebūs konkurētspējīgi. Pirms mēneša R.Salakam nebija iespēja mācīt savus mazos radiniekus, jo sniega trūkuma dēļ nebijis klasiskās trases. Trases apsaimniekotājus viņš lūdz pievērst uzmanību klasiskā soļa celiņa izveidei, jo slēpošanu tomēr iemācās, sākot slēpot klasiskajā stilā, kā arī to vairāk izmanto iesācēji un sievietes.

Pasteidzās ar lēmumu
Sirds viņam sāpot arī par to, ka ziemas sporta centrā nenotiek sacensības slēpošanā un biatlonā - pagājušajā ziemā notika vienas, bet šogad divas jau atceltas. R.Salaks atceras, ka kādreiz bijām viena no galvenajām ziemas sporta pilsētām, kur notika ļoti labas sacensības valsts un Baltijas līmenī.
Viņš uzskata, ka pirms dažiem gadiem, pārdodot sniega pūtējus, toreizējie deputāti pasteidzās ar lēmumu, jo tomēr vajadzēja atrast finanses, lai ierīkotu elektrības pieslēgumu un ūdens ņemšanas vietu. Piemēram, neņemot vērā izmaksas, Madonā un Priekuļos “viss notiek”. “Varbūt ir iespēja nākotnē rast iespēju viena sniega pūtēja iegādei un mazāka apļa izveidei, kur gatavoties sporta skolas audzēkņiem un tiem, kas gatavojas pārstāvēt Alūksni dažāda līmeņa sacensībās, kā to dara mūsu olimpieši novadnieki Oskars Muižnieks un Andrejs Rastorgujevs. Pašreiz pilsētas attīstībā ir citas prioritātes, tādēļ ir bažas, vai nepelnīti netiek aizmirsti “Mežinieki”,” saka R.Salaks.

Būtu priecīgi, ja pūtēji
darbotos
R.Salaka bažas par ziemas treniņu apstākļiem aicinājām komentēt Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolas direktori Līgu Tomsoni un biatlona treneri Sergeju Sverčkovu.
“Mēs “Mežiniekus” izmantojam mācību treniņu darbā biatlonā. Tā mums ir pamatbāze, kurā notiek treniņi vasarā un ziemā visos atbilstošos laika apstākļos. Ziemā pamatā ir slēpošana, vasarā brauc ar rollerslēpēm. Runājot par sniega pūšanu - kādreiz, kad bija sniega pūtēji, bija dažādi blakus apstākļi, kāpēc tos neizmantoja. Mēs kā sportisti būtu ļoti priecīgi, ja toreiz viss būtu izdevies un pūtēji darbotos arī tagad. Saprotu, ka tas  ir arī jānovērtē ekonomiski, ko var atļauties un ko ne. Mēs, protams, ļoti priecātos, ja varētu tagad piepūst trases un nodrošināt labus treniņu apstākļus, jo tomēr Alūksnē gaisa temperatūrā grādi mīnusā ir, bet bieži nav sniega,” stāsta L.Tomsone.

Audzēkņi ir labākie Latvijā
Viņa uzsver, ka Alūksnes jaunieši kandidē uz Pasaules čempionātu, un, spriežot pēc rezultātiem, mūsu bērni tāpat tiek sagatavoti vislabāk Latvijā. “Mums 17 audzēkņi trenējas biatlona nodaļā - visi vecākie grupu audzēkņi ir labākie Latvijā! Mūsu konkurenti Madonā, kaut arī ir labāk nodrošināti, ne vienmēr var labāk sagatavoties, jo tur gaisa temperatūra ir plusos un viss kūst, ir dubļi. Decembrī Alūksnē pāris nedēļas izdevās gatavoties uz dabīgā sniega. Esam ar apsaimniekotāju vienojušies par apgaismojumu treniņu laikos, un priecē, ka arī iedzīvotājiem ir iespēja braukt apgaismotā trasē. Par trašu kvalitāti nevaram sūdzēties, jo saprotam, ka tā atkarīga no sniega daudzuma. Apsaimniekotājs cenšas trasi sagatavot,” stāsta L.Tomsone.
Šobrīd Latvijas līmenī Alūksnes sporta skolas audzēkņu rezultāti ir augsti. Latvijas čempionāta biatlonā 1.kārtā zelta medaļas izcīnīja Kristaps Deksnis, Sanita Buliņa, Sandra Buliņa, Reinis Volbergs, Daniels Kodaļevs; sudraba medaļa - Anastasijai Ņedaivodinai; bronza - Aleksandram Pometunam.

Var mazliet labāk
Biatlona treneris S.Sverčkovs atzīst, ka trases kopumā nav sliktas, bet viņam ir arī pretenzijas. Piemēram, laikā, kad notiek treniņš, arī trašu sagatavotājs tieši tad veic savus darbus. “Es jau lūdzu sporta skolas direktori, lai sazinās ar apsaimniekotāju un lūdz trases sagatavot no rīta vai vakarā, jo tas traucē gan mums, gan viņam, liekot pašam būt uzmanīgākam. Arī nopirkto sniega traktoru “Mežiniekos” neizmanto, tas, šķiet, stāv bez darba gadiem. Tagad sniega ir daudz un trases ar traktoru iznāktu vēl kvalitatīvākas. Tagad, ja trases nospiež ar sniega motociklu un neizlīdzina, tad audzēkņiem, veicot ātruma treniņus, slēpes iet uz visām pusēm. Tas nav traki, bet var mazliet labāk,” viņš saka.

Jātrenējas uz sniega
S.Sverčkovs uzskata, ka nebija pareizi pārdot sniega lielgabalus. “Tagad ziemas ir siltākas un sniega ir maz. Pūšot sniegu, mēs varētu labāk sagatavoties visu sezonu, kā arī iegūtu vēl pāris nedēļas klāt  rudenī un pavasarī. Piemēram, pērn daugavpiliešiem par 4000 eiro sagatavoja trasi – uzpūta un izvadāja. Viņi varēja divus mēnešus ilgāk slēpot nekā mēs, kaut esam ziemeļos. Iepriekš nekad nebijām zaudējuši viņiem, bet šogad ir grūti. Braukšana ar rollerslēpēm tomēr ir kas cits. Lai būtu rezultāts, jātrenējas uz sniega. Kad mums sniega bija mazāk, braucām uz Igauniju, kur bija labas trases. Daugavpilieši šogad bija Madonā un Igaunijā arī uz nometnēm. Saprotu, ka tas ir dārgs prieks, bet varbūt pašvaldība var atrast līdzekļus transportam, lai mēs varētu braukt uz Igauniju, kad šeit nav sniega, citādāk audzēkņu konkurētspēja mazinās. Pašreiz to darām paši. Mums pieci jaunieši šogad pretendē uz dalību Pasaules čempionātā,” saka S.Sverčkovs.

Izmaksas būtu ļoti lielas
Alūksnes novada sporta darba organizators Vilnis Veļķeris izstāsta sniega lielgabalu vēsturi un nākotnes redzējumu. 2008.gadā, kad parādījās pirmie Eiropas projekti, aizsāka projektu par mākslīgā sniega sagatavošanu ziemā. Tika iegādāti sniega lielgabali un retraks. Bija paredzēts, ka jāievelk augstsprieguma līnija, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu - izmaksas būtu līdz 27 000 latu. Bija jāizrok dīķus, lai nodrošinātu ūdeni sniega pūtējiem. Sniega izvešana ar iekrāvējiem uz trases arī maksātu ap 8000 latu. Darbi apstājās krīzes laikā – līniju neierīkoja un dīķus neizraka. Pēc tam, rēķinot šīs milzīgās investīcijas, Alūksnes novada dome nolēma pārdot tehniku, pretī saņemot atbilstošāku retraku, bet atlikušo naudu ieguldot “Mežinieku” attīstībā. Kad trase nav pieejama, treniņiem izmanto alternatīvas, piemēram, treniņi sporta zālē, skriešana, šaušana vai braukšana ar rolleriem. “Ņemot vērā Alūksnes pusei raksturīgos laikapstākļus, tomēr katru gadu mums ir dabīgais sniegs. Arī trasi pašvaldības aģentūra “Spodra”, kas apsaimnieko “Mežiniekus”, sagatavo atbilstoši tam, lai gan iedzīvotāji, gan jaunieši varētu trenēties,” saka V.Veļķeris.

Aizmirsts nav
“Par aģentūras “Spodra” darbu nebūtu korekti izteikties slikti, zinot viņu budžetu un to, ka par trasi “Mežiniekos” rūpējas viens cilvēks. Viss tiek darīts maksimāli labi. Pilssalas stadiona un “Mežinieku” uzturēšanai pērn budžetā bija paredzēti 35 612 eiro. Šobrīd prioritāte pilsētas attīstībā ir Pilssala - sakārtojot ūdens motosporta vietu, uzceļot aģentūras “Alja” ēku un ieklājot gumijas segumu stadionā. Nākamā būs sporta zāle, bet “Mežinieki” - pēc tās. Jau valstiskais redzējums ir tāds, ka “Mežinieki” paredzēti tautas sportam un treniņiem jaunieši. Par “Mežiniekiem” nav aizmirsts, un, kaut arī par mazākām summām, bet ieguldījumi tiek veikti. Pamazām ir izmainījusies šautuve. Tiek strādāts, lai trases sākumā varētu nomainīt asfalta segumu. Lai ieklātu mākslīgo sniegu kaut vai 1,5 kilometru aplī, izmaksas varētu sasniegt apmēram 60 000 eiro un būtu jāpalielina cilvēku kapacitāte, kas to apkalpotu. Domāju, tad visas ziemas izmaksas “Mežiniekiem” varētu sasniegt 100 000 eiro. Jājautā deputātiem, vai viņi piekristu šādiem izdevumiem. Šobrīd šādu līdzekļu pašvaldības rīcībā nav un trase tiek sagatavota tā, lai tur varētu trenēties sporta skolas audzēkņi, novada iedzīvotāji un viesi, lai varētu rīkot Latvijas līmeņa sacensības,” saka V.Veļķeris.
Nedēļas nogalē Alūksnē notiks Latvijas čempionāts biatlonā un “Moller’s” tautas slēpošanas seriāls “Latvijas ziema 2018”, kas būs arī ikgadējais tautas slēpojums “Alūksne”. 8.februārī sacentīsies Kājnieku skolas kursanti. Plānotas arī sacensības starp novada skolu jauniešiem.

Prieks par iespēju slēpot
Pagājušajā nedēļā devāmies uz trasi, lai uz vietas pajautātu slēpotājiem viedokli par trases stāvokli. Izrādās, “Mežinieku” trasi darbdienu vakaros izmanto ne tikai alūksnieši, bet arī ciemiņi no Smiltenes puses. No Grundzāles slēpot bija atbraucis sporta skolotājs Māris Stabiņš, atvedot līdzi arī savus skolēnus. Jāatzīmē, ka viņš iekļuva konkursa “Gada sporta skolotājs 2017” labāko sešniekā un ir izaudzinājis daudzus augsta līmeņa sportistus. “Prieks, ka trase Alūksnē darbojas un ir iespēja slēpot. Mums mājās ir līdzens reljefs un nav modernas tehnikas, ar ko trases veidot. Stundās iebraucu trases ar slēpēm, bet braukt ir slikti, jo apakšā ir ūdens. Atbraucu pats un paņēmu līdzi jauniešus, kuri vēlējās paslēpot. Trases ir ļoti labas, ir iespēja braukt gan klasiskajā, gan slīdsolī, atliek tikai trenēties,” uzskata M.Stabiņš.
Alūksnietis un slēpošanas entuziasts Modris Račiks atzīst, ka trases ir pietiekami labas, lai cilvēks, kurš māk slēpot, varētu to darīt. “Protams, pēc bērnu treniņiem tagad vakarā ir mazliet mīkstāks, bet man šķiet, ka ir ļoti labi. Varētu vienīgi drusku labāku klasiskā soļa sliedi iestrādāt, jo iesācējiem šī trase ir ļoti grūta. Kad slēpojām kopā ar dēlu, viņam nobraucienos bija ļoti grūti, un arī iemācīties slēpot tajā ir vieglāk,” saka M.Račiks.

Pārdošana bijusi kļūda
M.Račiks arī atzīst, ka sniega lielgabalu pārdošana bijusi kļūda. “Mums šeit parasti mīnusi ir, bet nav uzsnidzis sniegs. Ja varētu uzpūst, tad sniegu noturētu visu ziemu, varētu slēpot un rīkot sacensības. Sniega pūtēji darbībā sevi būtu atpelnījuši, pie sakārtotas infrastruktūras nebūtu vairs tik dārgi. Bieži braucu darba darīšanās uz Madonu. Tur slēpo kā “lielie”, jo tur visi pūš sniegu, un kalnos pūš. Mēs noteikti tam varētu atrast naudu, kaut vai ieekonomējot naktīs uz apgaismojumu Pilssalā, jo ziemā naktī tur neviens noteikti nestaigā. Varētu organizēt arī komercsacensības slēpošanā. Daudzi brauc slēpot uz Igauniju un citām Latvijas vietām - nauda, ko viņi iztērē tur, paliktu šeit. Vajag tikai organizēt un gribēšanu. Man šķiet dīvaini, ka iegādājamies tehniku, kaut arī projektā, bet beigās to neizmantojam,” uzskata M.Račiks.
Viņš aicina apsaimniekotāju rast iespēju trasi apgaismot vakarā arī pārējās dienās, jo tad slēpotāju būtu vēl vairāk un cilvēki apmeklētu “Mežiniekus” pat ar ģimenēm. “Lielākā daļa slēpotāju strādā. Ne vienmēr tiekam, kad noteiktajās dienās ir vakara apgaismojums. Pats nāktu biežāk ar ģimeni, bet ne visās dienās varu. Ar draugiem bieži sanāk braukt neapgaismotajos vakaros ar lampiņām, jo esam diezgan labi amatieri un to varam. Likt lampiņu bērnam nav nopietni, jo viņš var gūt traumas. Parasti vakaros slēpot savācas vairāk nekā 20 cilvēki, ir pat tā, ka nav kur mašīnu nolikt,” viņš saka.

Attīstīt “Mežiniekus”
vajadzēja citādāk
Kāds ir Latvijas Biatlona federācijas ģenerālsekretāra novadnieka Krišjāņa Meirāna redzējums par sporta kompleksu “Mežinieki” un biatlonu Alūksnē? “Kā alūksnieti es ziemā gribu, lai sacensības notiek pie mums. Tas ir iemesls aizbraukt uz mājām biežāk, bet diemžēl nesanāk. Pērn plānojām sacensības, bet diemžēl visā Latvijā sniega bija maz un sacīkstes nenotika. Šogad bijām paredzējuši “Ziemassvētku balvu”, bet divas dienas pirms sacensībām sniegs nokusa. Mūsu lielākā problēma ir tā, ka nevaram nodrošināt mākslīgā sniega trasi, kas saglabātos ilgāk. Runājot par sniega lielgabaliem, kas tika pārdoti uz Madonu, uzskatu, ka tie ir jāiegādājas tajā brīdī, kad ir izveidota visa infrastruktūra, lai spētu sniegu ražot. Manuprāt, toreiz pasteidzāmies ar iegādi - vajadzēja visu otrādi darīt. Šonedēļ sacensības gan notiks Alūksnē. Šogad pārsvarā sacensības notiek Madonā, kur diezgan daudz atbalsta pašvaldība un arī trase ir pašvaldības iniciatīva,” stāsta K.Meirāns.

Viesnīcai – grūtāk
Madonā arī iepriekšējā nedēļā notika atlases sacensības jauniešiem un junioriem uz Pasaules čempionātu. Alūksniešiem ir visas iespējas tikt, jo mūsējie parasti ir izcēlušies biatlonā un divi tagad brauc uz olimpiādi, kas ir ļoti labs rādītājs. Māsas Buliņas, Anastasija Ņedaivodina, Aleksandrs Kuzņecovs ir sportisti, kuri rāda labus rezultātus pat starp vecākajām grupām.
Meirānu ģimenei pie “Mežiniekiem” ir ģimenes bizness – viesnīca. Vai tādēļ, ka “Mežiniekos” notiek mazāk aktivitāšu, nepaliek grūtāk strādāt viesnīcā? “Protams, tas iespaido, un ir mazliet grūtāk nekā pirms pāris gadiem, bet meklējam citus ceļus, kā piesaistīt klientus un uzturēt viesnīcu,” atzīst K.Meirāns.

Nav sniega - nesokas
tirdzniecība
Alūksnes uzņēmējs Agris Zvejnieks, kurš tirgo un sagatavo slēpes, uzsver, ka ļoti labi jūt izmaiņas “Mežiniekos”, kad ir sniegs un kad tā nav. Ļoti daudz cilvēku nes smērēt pie viņa slēpes, pārsvarā gan tie esot vieni un tie paši cilvēki. Viņam gribētos, lai saukļa “vienīgā trase ar mākslīgo sniegu” tomēr nebūtu. “Ir vajadzīgi sniega pūtēji, lai gan sporta skolas audzēkņiem, gan citiem slēpotājiem būtu iespēja vairāk slēpot. Ziemas paliek arvien sliktākas, pašreiz ir sniegs, bet Madonā jau stipri iepriekš sākuši slēpot. Kad nav sniega, cilvēki brauc uz Hānju, kur apstākļi ir tādi paši kā pie mums, bet tur uzpūš apakšā mākslīgo sniegu un visu ziemu pilnvērtīgi darbojas. Ja mums būtu sniega lielgabali, tad mēs varētu slēpot pusgadu. Tie būtu izdevumi, bet tādi ir visur. Ja Alūksnē decembrī nav sniega, tad skolēni neslēpo un neviens slēpes neiegādājas. Ja arī pēc skolēnu brīvdienām nav sniega, tad tirdzniecība ir beigusies, jo ziemas beigās neviens slēpes nepērk. Šobrīd gan arī ir maza interese,” saka A.Zvejnieks.

Ziemas sporta centrs “Mežinieki”
Distanču slēpošanas un biatlona trase. Slēpošanai pieejamas dažādas grūtības trases. Atbilstošos laika apstākļos regulāri pieejamas trases 1, 2 un 4 kilometru garumā ar mākslīgo apgaismojumu otrdien, trešdien un ceturtdien līdz pulksten 20.00.
Centrā ir iespējams izmantot siltas telpas ar individuāliem drēbju skapīšiem.
Trase pieejama apmeklētājiem ar savu personisko inventāru.

— Didzis Bauers

Citu datumu laikraksti

  • Lieto enerģiju gudri

    Lieto enerģiju gudri

    Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā vakar...

  • Dzintars Čīča aicina  uz koncertu

    Dzintars Čīča aicina uz koncertu

    Janvārī čigānu izcelsmes latviešu dziedātājam Dzintaram Čīčam apritēja 25 gadi, un savu jubileju dziedātājs atzīmēs ar koncertprogrammu “Bučas...

  • Rīt - “Ilgāja zivtiņa”

    Veclaicenes pagastā, Latvijas – Igaunijas pierobežā, 3.februārī ikviens aicināts uz zemledus makšķerēšanas sacensībām „Ilgāja zivtiņa”. Sacensības...

  • Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnes Kultūras centrā 14.februārī pulksten 19.00 notiks atkalredzēšanās ar komponistu Jāni Lūsēnu. Alūksniešiem būs iespēja klausīties pilnasinīgu...

  • Ates muzejs aicina ciemos

    Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs līdz 9.februārim aicina pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus piedalīties izglītojošā programmā...

  • Alūksnē viesojas  Kanādas vēstnieks 3

    Alūksnē viesojas Kanādas vēstnieks

    Alūksni trešdien apmeklēja Kanādas vēstnieks Alēns Osērs, lai iepazītu novadu un tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem. Vēstnieks apmeklēja Alūksnes...