Vai mūsu skolās ir vardarbība?

Ārija Driņina, pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” vadītāja
Mēs izceļam labo
Jā, vardarbība skolās pastāv. Arī bērnudārzos tā pastāv. Varbūt tā nav tik izteikta, jo audzinātāji vienmēr ir bērnam blakus, taču arī mēs pamanām, ka bērni ir kļuvuši daudz vardarbīgāki nekā pirms kāda laika. Grupiņu skolotāji ir pamanījuši šādas tendences un skaidro to gan ar vecāku aizņemtību, gan vidi. Bērni bieži vien vakaros skatās televīziju. Arī es televīzijā saskaitu vairākus nogalinātos. Un televizors nav pat jāskatās ilgi. Flmās vai animācijās bieži vien cilvēku piekauj vai savaino, bet viņš tik un tā pieceļas un iet. Tas bērnam iemāca to, ka arī viņš tā var darīt un nekas ļauns nenotiks. Vairāk vardarbību gan var novērot skolās. Mani ļoti šokēja atgadījums Jaunjelgavas skolā. Skolās notiek ļoti nepatīkamas lietas, jo starpbrīžos skolēni netiek vairs uzraudzīti.
Bērni, piekaujot otru, sāk uzskatīt, ka tā viņi viegli un ātri var nokļūt līdz mērķim. Neesmu dzirdējusi, ka meitenes būtu kauslīgākas, taču viņas ir rafinētākas. Jau būdamas tik jaunas, viņas māk otru aizvainot vai izslēgt no savas grupas. Tā ir salīdzināšana, lielīšanās ar mantām un tā tālāk. Viņu skaistuma ideāls ir lelles, kurās es neko skaistu nesaskatu – milzīgas galvas un mazi ķermenīši.
Mēs uzsveram pozitīvu rīcību. Ja kādā pasākumā kaut kas noticis, mēs izceļam labo. Bērns, kurš darījis sliktu, redz, ka tā nav spējis iegūt sev uzmanību un, cerams, mainās. Ir ļoti svarīgi neuzsvērt šo slikto, jo tad šie bērni jūt, ka viņiem pievērš uzmanību, un tieši tā bieži vien ir agresīvas rīcības motivācija.

Daiga Sliņķe, Alūksnes novada vidusskolas psiholoģe

Vardarbība nerodas vienā dienā
Vardarbība skolās ir izteikta. Varbūt nav tādu gadījumu kā Jaunjelgavā, taču vardarbība tomēr pastāv. Fizisko vardarbību vienkārši var vieglāk pamanīt. Ja Jānītis sit Pēterim, tad to redz visi, protams, ja redz. Emocionālu vardarbību, kā paņirgāšanos, nereti var arī nepamanīt. Nevar teikt, ka emocionālā vardarbība ir smagāka par fizisko. Visi vardarbības veidi ir smagi un traumējoši, taču emocionālās vardarbības sekas mēdz palikt daudz ilgstošāk. Var rasties milzīgi kompleksi.
Jāatceras arī, ka viens cilvēks nevar tikt galā ar vardarbību. Ne skolotājs viens pats, ne vecāks un ne psihologs. Tai ir jābūt kompleksai darbībai. Ir jāiesaistās pedagogiem, vecākiem, psihologiem, policijai un sociālajiem darbiniekiem. Es uzskatu, ka visefektīvākās ir nevis pārrunas tikai ar vienu cilvēku, bet tikšanās, kurās ar skolēniem vienlaikus tiekas dažādi profesionāļi.
Vardarbība nerodas vienā dienā, tā attīstās ilgā laikā un sagrauj ne tikai cilvēku, bet visu sabiedrību kopumā. Pavisam no vardarbības atbrīvoties nemaz nav iespējams, jo tā ir cilvēku iezīme. Ir jāiemācās sevi kontrolēt. Ja mēs esam kļuvuši vardarbīgāki nekā pirms 10 gadiem, tas nozīmē, ka esam kļuvuši neiecietīgāki un egoistiskāki. Mums vajag, mēs gribam, un mums pienākas.
Ir svarīgi, lai gadījumi nepaliktu apslēpti. Ja bērns stāsta, ka redzējis kādu skolā kaujamies, piezvaniet un pajautājiet, vai tā ir tiesa, ka jūsu skolā tā notiek. Šīs situācijas ir jāpamana.
Cilvēkam būtu jājūtas brīvi, ērti un droši gan mājās, gan skolā.

Maija Bērziņa, jauniete no Alūksnes

Mani spārdīja ar
kājām
Vardarbība ir tīša uzvedība ar nolūku sāpināt otru. Mūsu jauniešu lokā tas ir ļoti aktuāli, it īpaši skolās. Tas ir tādēļ, ka tie, kas dara pāri, jūtas pārāki par citiem un tas viņiem sagādā baudu. Viņi tā jūtas pārāki par citiem. Sāpināt un vardarbīgi ietekmēt - tas ir lielākais pārkāpums tieši tā cilvēka dzīvē, kurš nekad to nenožēlo un turpina darīt to tālāk. Daudzi cilvēki baidās šiem cilvēkiem norādīt uz to, ka tā ir nosodāma rīcība. Tā vietā daudzi domā, ka tas ir stilīgi. Problēma ir tā, ka pastāv klusējošais vairākums - cilvēki, kuri ir vardarbības liecinieki, bet neko nedara, lai to pārtrauktu. Bieži jaunieši baidās vērsties pret vardarbību, jo domā, ka sekos atriebība.
Atceros, ka pamatskolā arī mani visādi apsmēja. Kādā rudenī klasesbiedri mani vārtīja pa lapām un spārdīja ar kājām. Tas bija sāpīgi, bet zināju, ka neesmu tāda vienīgā. Arī citi skolā cieta un tika nicināti. Lai arī varmāku nodarītais sāp, es zinu, ka arī viņiem pašiem ir problēmas un ka viņi netiek ar tām galā. Skola ir tā vide, kur viņi izpauž savas negatīvās emocijas. Daudziem cilvēkiem, kuri izturas vardarbīgi, ir zems pašvērtējums un, liekot citiem baidīties no viņiem, ir iespēja celt savu pašapziņu. Arī manā skolā ir bijuši dažādi vardarbības gadījumi. Viena meitene pat aizgāja no skolas, jo viņu izsmēja.
Neviens nav pelnījis, lai viņam darītu pāri, un to nedrīkst atstāt bez ievērības. Ir kaut kas jādara, nevis rokas salikušiem jāsēž un jānoskatās, kā cieš citi. Mums katram ir jākļūst atbildīgam!

Citu datumu laikraksti

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Kājnieku skolas bāzē Alūksnē no 3. līdz 14.jūnijam notiks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetu prakse izbraukuma nometnē....

  • Dzīvības avots var arī nogalināt

    Saules, ultravioletā (UV) starojuma saistība ar ļaundabīgiem ādas veidojumiem ir pierādīta, un jau pirms trim gadiem Pasaules Veselības ...

  • «Ei, tu, panāc šurp un padod šito!»

    Neskrien, nebļaustās. Prot īstajā brīdī pakniksēt, teikt «lūdzu» un «paldies». Mierīgi sēdēt vairākas stundas garā akadēmiskās mūzikas koncertā....

  • Redzēt pasauli caur objektīvu

    Valts Čibals ir 19 gadus vecs jaunietis no Alūksnes, kurš šobrīd studē kultūras un sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu...

  • Muzeju nakts - arī teātrī

    Rīt no pulksten 19.00 līdz 1.00 Valmieras Drāmas teātrī notiks Muzeju nakts pasākumi, kuros tiks apspēlēta gaismas tēma par godu modernizētajai un...

  • Būs dažādas nometnes

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs šovasar rīko vairākas interesantas nometnes bērniem un jauniešiem. No 3. līdz 7.jūnijam notiks dienas nometne...

  • Gūst panākumus

    O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 8.klases skolnieces Krista Ķelpa un Lelde Stūrīte Monreālas Latviešu sabiedrības centra vēstures konkursā “Lietas –...