Vai noguldīt naudu bankā ir izdevīgi?

- Vai šobrīd noguldīt bankā naudu vispār ir izdevīgi? Vai dzīves dārdzības kāpums nav straujāks par noguldījuma procentuālo pieaugumu gadā?

- Vai šobrīd noguldīt bankā naudu vispār ir izdevīgi? Vai dzīves dārdzības kāpums nav straujāks par noguldījuma procentuālo pieaugumu gadā?
- Dzīves dārdzības kāpumu atspoguļo tā saucamā inflācija, kur procentu izteiksmē tiek aprēķināts cenu vidējais kāpums. Inflāciju ekonomisti un finansisti paziņo jau par pagājušu laika periodu un prognozē uz priekšu. Šogad tiek prognozēta 6 % inflācija. Dzīves dārdzības kāpums attiecībā pret konkrētu naudas summu veidojas šādi. Pieņemsim, ka vēlamies uzkrāt 100 latus gada sākumā. Pie prognozētās inflācijas šogad minētie lati gada beigās būs pārvērtušies par 94 latiem. Protams, izmaiņa jau nebūs naudas zīmē, bet preču daudzumā, ko par attiecīgo naudas summu var iegādāties gada sākumā un gada beigās. Bet naudu taču mēs neuzkrājam ar mērķi, lai par vienu un to pašu summu pēc laika iegādātos kādas prees vai pakalpojumus mazāk! Tieši otrādi, mērķis ir iegūt vairāk vai vismaz nezaudēt!
Uzkrājot naudu bankā jeb veidojot depozītnoguldījumu, banka par to maksā procentus. Šobrīd Latvijas komercbanku gada procentu likmes ir 2,5 līdz 4,5 % robežās. Jā, pat visaugstākā likme pilnībā nekompensē šāgada prognozēto inflāciju 6 %? Taču banku uzdevums jau nav kompensēt inflāciju. Bankas uzdevums ir mums piedāvāt iespēju samazināt zaudējumu no inflācijas attiecībā pret savu uzkrājuma summu. Atgriežoties pie piemēra par 100 latiem un inflācijas 6 % gadā, uzkrājot naudu bankā pat ar zemāko procentu likmi 2,5 %, gada beigās 100 lati būs 96,5 lati. Un tas ir par 2,5 latiem vairāk, nekā 100 latus uzkrājot "zeķē", kad inflācijas ietekmēti gada beigās tie būs 94 lati. Turklāt, uzkrājot naudu bankā, mēs pasargājam sevi no liekiem kreņķiem par naudas nozagšanu, iespējamiem mājas avāriju bojājumiem un neapdomīgas iztērēšanas.
- Kādā valūtā ir izdevīgāk ņemt kredītu latos, ASV dolāros vai eiro? Kādas ir atšķirības? Kas notiks, ja bankā paņemta nauda latos, bet Latvijā tiek ieviests eiro?
- Aizņemto naudu mēs maksājam atpakaļ no saviem ienākumiem, tāpēc drošāk un izdevīgāk, protams, ir aizņemties tajā valūtā, kādā mums ir alga kā privātpersonai vai ieņēmumi kā uzņēmējam. Protams, īstermiņā jārēķinās, kāda ir konkrētā iespējamā darījuma valūta attiecīgajam pirkumam noteiktā valstī vai reģionā.
Pretējā gadījumā aizņēmējam jārēķinās ar valūtas svārstību risku un papildu izdevumiem, pērkot valūtu aizdevuma segšanai pēc viņam pieejamā kursa. Parasti tas ir komerckurss vai cena par valūtu, ko piedāvā komercbankas vai valūtas maiņas punkti. Vai to varēs nosegt ar procentu likmju starpību?
Piemēram, šā gada sākumā kurss lats/ASV dolārs (tas ir latu skaits ASV dolārā) bija 0,5170. Šobrīd šis kurss ir 0,5710. Tātad, šajā periodā rēķinot pret latu, ASV dolārs ir kļuvis ievērojami dārgāks. Lai nopirktu vienu dolāru, gada sākumā mums bija jāizdod 51,7 santīmi, šobrīd - jau 57,1 santīms. Sadārdzinājums ir vairāk nekā 10 %. Lai nopirktu vajadzīgo daudzumu ASV dolārus, kārtējo aizdevuma procentu un pamatsummas nomaksai, nāksies tērēt par 10 % vairāk latus, jo, mainoties valūtas kursam, kredīts ir kļuvis dārgāks, turklāt gan attiecībā pret procentu, gan pamatsummas maksājumu. Ja dolāra kurss kāps, aizdevuma atmaksai nāksies tērēt vēl vairāk, ja kurss kritīsies, varbūt pat zem tās dienas kursa, kad kredīts tika saņemts, mēs būsim ieguvēji, jo noteikto dolāru daudzmu, kuru mums jāatdod bankai, varēsim nopirkt par mazāku skaitu latu.
Valūtas kursa svārstību risks šobrīd nepastāv attiecībā uz eiro, jo pagājušā gada nogalē lata maiņas kurss pret eiro tika fiksēts un tas būs nemainīgs
1 eiro=0,7028 lati. Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursa stratēģiju svārstības ap noteikto piesaistes kursu iespējamas +/- 1 % robežās. Ilgtermiņa aizņēmējiem latos pie eiro ieviešanas vienkārši jārēķinās ar jau iepriekš minēto fiksēto eiro/ lata attiecību.

Citu datumu laikraksti