Vai par svētkiem ir jāmaksā?

Pirmie Alūksnes ezera zušu svētki “Bute zuti precēt brauc”, kas norisinājās Pirmsjāņu noskaņās sestdien, sabiedrībā raisījuši diskusijas par to, vai par svētku apmeklējumu vien jāmaksā ieejas maksa. Ir daļa cilvēku, kuri uzskata, ka svētkiem vienmēr jābūt par brīvu, savukārt citi gatavi samaksāt simbolisko latu, lai varētu baudīt kvalitatīvus svētkus.

Diskusijas par ieejas maksu sākās jau svētku laikā un turpinājās portālā “aluksniesiem.lv”. Cilvēki ir neizpratnē, kāpēc šoreiz par svētkiem jāmaksā, ja iepriekš citi svētki bijuši par brīvu. “Lai nu ko, bet, taisot pasākumu par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, ņemt vēl ieejas maksu ir ļoti bezkaunīgi (ļoti maigi izsakoties)! Neatbalstīju, un vairāk kā nodokļu daļu no manis nedabūja, principa pēc!” raksta kāds anonīms portāla lasītājs. Kāds cits jautā, par kādiem tēva grēkiem jāmaksā ieeja viens lats un kādiem nolūkiem aizies šī naudiņa? Alūksnietis Kārlis atzīst, ka afišā nemaz nav redzējis, ka par svētkiem jāmaksā ieejas maksa. “Ierodoties svētkos, biju pārsteigts, ka prasa latu. Biju atnācis kopā ar draugiem, kuriem gribēju parādīt mūsu skaisto Pilssalu. Man tas izmaksāja astoņus latus! Vai tiešām svētki jāsabojā, uzliekot ieejas maksu? Nebijām paredzējuši uzkavēties tur ilgi, tāpēc uzskatu cenu par neadekvātu. Atrakcijās negribējām piedalīties, gribējām vien paskatīties, pirms  dodamies svinēt,” viņš saka.

Gatavi maksāt par kvalitāti
Taču ne visi ir tik kategoriski. Vairāki svētku dalībnieki atzīst, ka ir gatavi maksāt par kvalitatīvi noorganizētiem svētkiem. Trīs bērnu māmiņa Sigita Jakobsone ir priecīga, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam bija iespēja svētkus apmeklēt par brīvu. “Mēs ar ģimeni Pilssalā pavadījām sešas stundas. Uzskatu, ka ieejas maksa bija adekvāta piedāvājumam. Bija aktivitātes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Mums visiem bija interesanti un bija ko darīt. Saprotu, ka viss maksā naudu, tāpēc esmu gatava samaksāt simbolisko ieejas maksu, lai baudītu kvalitatīvu pasākumu. Bija pieaicināti viesmākslinieki, kas maksā lielu naudu. Protams, ja cilvēks grib tikai ieskriet uz vienu stundu un nopirkt zušus, tad summa var arī likties neadekvāta. Taču šis nebija zušu tirgus, bet svētki. Pasākums bija izdevies. Paldies organizatoriem!” saka S.Jakabsone. Viņa ir gatava arī turpmāk maksāt par ieeju, ja svētki ir tik interesanti un kvalitatīvi.
Arī svētku apmeklētāja Gita Tortuze, kura ir Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” vadītāja, atzīst, ka ieejas maksa pensionārus neatturēja no svētku apmeklējuma. Pie tam pensionāriem bija samazināta ieejas maksa – 50 santīmi. “Visu dienu bija plašs pasākumu klāsts, tāpēc uzskatu, ka ieejas maksa bija piemērota pareizi. Citkārt maksājam par vienu koncertu vai pasākumu trīs četrus latus. Te bija vairākas aktivitātes, un tas nu gan nebija dārgi. Tie bija vieni no skaistākajiem svētkiem, kas Alūksnē bijuši, piedevām pirmie zušu svētki,” prāto G.Tortuze. Viņa nemaz nebrīnās, ka cilvēkiem kaut kas nepatīk - tā esot vienmēr, kad Alūksnē uzrīko kaut ko jauku un interesantu. “Es maksātu arī latu, jo svētki bija interesanti. Paldies pašvaldībai, kas deva pensionāriem atlaidi. Pensionāru pasākumā bija ļoti daudz,” teic G.Tortuze.

Viss vienmēr nevar
būt par brīvu
Alūksnes novada domes Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte atzīst, ka ir ļoti labi, ja pašvaldība var uzdāvināt svētkus, taču pašvaldībai visi svētki nav jārada par brīvu. “Jebkuri svētki maksā lielu naudu. Taču pašvaldības budžets ir ierobežots un mēs nevaram pārsniegt robežas. Pie tam katru gadu klāt nāk jauni svētki, kuriem jāatrod finansējums. Skatuve, skaņa, afišas un reklāmas vien šiem svētkiem izmaksāja 1000 latu, nemaz nerunājot par māksliniekiem un daudzajām organizatoriskajām lietām. Svētku kopējā tāme ir apmēram 3000 latu. Lats ir minimālā summa, ko prasām no cilvēka, taču, saliekot kopā, tas rada pienesumu, ko var novirzīt nākamajiem svētkiem. Šī nauda neieripo kādam kabatā, bet paliek tautas nama budžetā nekam citam kā vienīgi pasākumiem. Nauda atgriežas pie nodokļu maksātājiem kādos citos svētkos. Tā ir atgriezeniskā saikne. Lai arī pilsētas svētki būtu skaisti, arī Bānīša svētki, Ziemassvētkos būtu noformējums. Tas lats palīdz sarīkot nākamos svētkus. Protams, mēs meklējam atbalstītājus un sponsorus, paldies tiem, kuri arī atbalsta. Bet tie nekad nav tūkstoši. Pateicoties atbalstītājiem, ieejas maksu varam nelikt trīs latus, bet tikai latu.” teic S.Eglīte.
Viņa noraida pārmetumus, ka svētki parasti ir par brīvu. “Jā, novada svētkos un Bānīša svētkos viss ir par brīvu, bet arī pilsētas svētkos par dažām aktivitātēm, koncertiem ir jāmaksā. Arī ūdens motosporta sacensībās būs jāmaksā ieejas maksa. Cilvēkiem lēnām jāpierod, ka viss nevar būt par brīvu. Arī mēs esam ierobežoti gan cilvēkresursos, gan finansēs. Piemēram, zušu svētkiem bija mazs finansējums. Nevar gribēt svētkus par 40, 50 vai 60 tūkstošiem latu, kādi tie ir Rīgā ar Rīgas budžetu,” atzīst S.Eglīte. Viņa saka, ka pirmajos zušu svētkos pārdots nedaudz vairāk kā 2000 ieejas biļešu, bet bērni pasākumu varēja apmeklēt par brīvu. “Cilvēku bija daudz, un par to ir liels prieks. Varēja just, ka cilvēkiem svētki patīk. Īgņām vien novēlu vairāk smaidīt un baudīt to, ko piedāvājam,” teic S.Eglīte.

Svētkus rīkos vēl
S.Eglīte ar pirmajiem Alūksnes ezera zušu svētkiem ir apmierināta. “Ir jāpiedzīvo pirmā reize, lai saprastu, vai svētki ir vajadzīgi un ko darīt citādāk. Šī pirmā reize bija pietiekami laba, lai saprastu, ka šiem svētkiem ir jābūt. Laiks tieši pirms Līgosvētkiem ir ļoti piemērots. Piesaistījām ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī viesus un pat tūristus. Piemēram, uz svētkiem bija atbraukuši vairāki autobusi ar cilvēkiem no Igaunijas. Par Alūksnes zušu svētkiem Igaunijas laikraksti rakstīja pirms un pēc tiem. Šiem svētkiem būs būt! Tikai jādomā, kā tos padarīt vēl atraktīvākus, vēl jautrākus. Man liekas, ka pirmie svētki bija izdevušies labi, un - lai dzīvo nākamie!” saka S.Eglīte.
Viņa arī atzīst, ka pirms svētkiem bijušas bažas, vai izdosies pārdot 200 kilogramus zušu. Taču izrādījās, ka zušu bija pat par maz. “Ir skaidrs, ka zušu vajag vairāk, un jādomā, kā labāk tirgoties. Šie gan nav zušu tirdzniecības svētki, bet zušu svētki, kuros zušu pārdošana ir viens no komponentiem. Bija lielas bailes, vai 200 kilogrami vispār tiks iztirgoti un ko darīt, ja netiks. Bija sarežģīti sameklēt uzņēmēju, kas būtu gatavs riskēt. Pirmajos svētkos pierādījās, ka zušu bija krietni par maz un vajadzēja daudz vairāk. Tagad arī uzņēmēji saprata, ka nav tik traki, un nākamgad nebaidīsies piedalīties. Ceru, ka nākamgad zuši zvejosies labāk un tos varēsim nodrošināt visiem pircējiem. Savukārt, kas attiecas uz pārējo zivju tirgotājiem, saņēmām atteikumus tieši karstā laika dēļ,” atklāj S.Eglīte. Viņa sola, ka svētki, kur goda vietā būs zutis, būs arī nākamgad. “Lai piedod tie, kuriem kaut kas nepatika. Kā parasti saka, pirmie kucēni ir jāslīcina un pirmās kļūdas ir jāsaprot. Pirmie ir pirmie. Otrie būs labāki. Paldies visiem par ierosinājumiem! Vienaldzība reizēm ir kaitīgāka nekā laba kritika,” saka S.Eglīte.

Citu datumu laikraksti

  • 21. – 27.jūnijs

    Auns Nedēļas nogalē tālāka brauciena laikā saņemsiet atbildes uz jums tik ļoti būtiskiem jautājumiem. Nepārdzīvojiet, ja kaut ko zaudēsiet, jo...

  • Afiša

    21.jūnijā 20.00 Zeltiņu estrādē - Lejasciema amatierteātra „Paradokss” izrāde - J. Jaunsudrabiņš “Jo pliks, jo traks”. 21.jūnijā Malienas...

  • Alsviķos būs pagasta svētki

    No  27. līdz 29. jūnijam norisināsies 4. Alsviķu pagasta svētki “Gadsimtu mantojums”. Šādi svētki notiek ik pēc trīs gadiem kopš 2004.gada.   Šogad...

  • Afiša

    14.jūnijā 11.00 Ilzenē represēto piemiņas vietā - piemiņas brīdis. 14.jūnijā 10.00 Alūksnē pie Mātes tēla - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas...

  • Noķer prāvu līdaku

    Alūksnietis Juris Ločs  Alūksnes ezerā Kuziku sēklī šonedēļ noķēra 1,22 metrus garu un 11,660 kilogramus smagu līdaku. Tas pieredzējušajam...

  • Pirmo reizi svinēs Zušu svētkus

    Alūksnes ezerā mīt vienas no gardākajām un savdabīgākajām zivīm – zuši. Tādēļ 22.jūnijā pirmo reizi tiks rīkoti svētki “Bute zuti precēt brauc”....

  • Atalgojums ir ļoti svarīgs

    Virgīnija Veļķere, Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītājaDarba meklējuma process nav vienkāršs Es atbalstu šo priekšlikumu, jo...

  • Rafinēti pagalma bandīti

    Es tagad varbūt pateikšu kaut ko ļoti muļķīgu, bet, manuprāt, tā tam būtu jābūt! Ja pret kādu politiķi ir vērsta sabiedrības nepatika, tad viņam...

  • Alūksne īsumā

     alūksne Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta „Tranzītceļa P43 maršruta rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” tehniskā projekta...