Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai piespiest bērnus ēst veselīgi ir tik vienkārši? 2

Ar šo gadu stājušies spēkā grozījumi Ministri kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs bērniem piedāvāt piena produktu analogus, dažādus cukura konditorejas izstrādājumus, kā arī bezalkoholiskos dzērienus ar saldinātājiem, krāsvielām, aromatizētājiem un konservantiem. Izglītības iestādēs nedrīkst izplatīt cukura un miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un kuriem pievienotas pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, konservanti. Bulciņas var izplatīt tikai skolu ēdienkartēs, bet skolu bufetēs tās ir aizliegts tirgot.

Nedrīkst vairs pārdot arī bulciņas
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītājas vietniece Ārija Ločmele uzsver, ka skolu bufetēs tik tiešām nedrīkst vairs pārdot bulciņas. “Bulciņas drīkst piedāvāt tikai papildus ēdienkartei vai kompleksajā ēdienkartē. Nav svarīgi, vai bulciņas saņem no ražotāja vai  cep uz vietas, galvenais, lai tās atbilstu visiem Ministru kabinetā noteiktajiem ierobežojumiem. Negribu gan to vēl komentēt, jo pašreiz tiek organizētas darba grupas un notiks sarunas arī ar Veselības ministriju. Galējā slēdziena vēl nav, taču Ministru kabineta noteikumi ir stājušies spēkā un šobrīd strādājam pēc tiem. Skolu ēdinātājiem pašreiz ir jāmēģina iekļauties šajās prasībās,” uzsver Ā.Ločmele.

Norma attieksies arī uz ārstniecības iestādēm
Izglītības iestāžu dienas, kompleksajā un izvēles pusdienu ēdienkartē, kā arī pamatdiētas ēdienkartē nedrīkst iekļaut bezalkoholiskos dzērienus, kuriem ir pievienots kofeīns, aminoskābes un pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, aromatizētāji un konservanti. Šī norma attiecas arī uz ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Tomēr ierobežojums neattiecas uz šajās iestādēs gatavotajiem kompotiem, ķīseļiem un dzērieniem, kas tiek gatavoti, atšķaidot sulu vai dabisku sīrupu, ja tie ir saskaņoti ar kopējo ēdienkartes enerģētisko vērtību un uzturvielu normām.
Izmaiņas attiecas arī uz majonēzi, tomātu mērci un kečupu. Skolās ēdiena pagatavošanā nedrīkst izmantot majonēzi, kas satur pārtikas piedevas - konservantus un krāsvielas -, kā arī tādu, kurā ir vairāk par vienu gramu sāls 100 produkta gramos. Savukārt kečupam un tomātu mērcei ir noteikts ierobežojums, ka skolās ēdiena pagatavošanai vairs nedrīkst izmantot šos produktus, ja to sastāvā ir vairāk par 15 gramiem cukura un 1 gramu sāls 100 produkta gramos. Majonēzi, tāpat kā tomātu mērci un kečupu, jau līdz šim drīkstēja izmantot tikai ēdiena pagatavošanā.
Vienlaikus visās iepriekšminētajās iestādēs dienas, kompleksajā un izvēles pusdienu ēdienkartē, kā arī pamatdiētas ēdienkartē nedrīkst iekļaut krējuma izstrādājumus un citus piena produktu analogus ne tikai piedevu veidā, bet arī ēdienu pagatavošanā, tostarp siera izstrādājumus, paniņas un augu tauku maisījumus. Turpmāk arī no 20 līdz 25 gramiem ir palielināts maksimāli pieļaujamā cukura daudzums ēdienkartē pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas 24 stundas diennaktī. Līdz šim visām pirmsskolas izglītības iestādēm noteikts vienāds pieļaujamā cukura daudzums ēdienkartē, tomēr izglītības iestāžu pārstāvji un ēdinātāji norāda, ka tas nav pietiekams ēdienkartes izstrādāšanai tām izglītības iestādēm, kas strādā 24 stundas diennaktī, ņemot vērā, ka papildus brokastīm, pusdienām un launagam tiek pasniegtas arī vakariņas.

Jau tagad skolām tuvākie veikali berzē rokas
Ēdināšanas uzņēmuma SIA “UNTI” vadītājs Aigars Pepernieks uzsver, ka pašreiz visā valdošajā situācijā valda nekārtība, kas rada zaudējumus arī uzņēmējiem. “Pat negribētos izteikties par šo tēmu. Pašreiz ir tāds bardaks! Ir jāsakārto šie jautājumi, un tad par to arī var runāt. Tagad bērni tik un tā skrien pa veikaliem un uzņēmumi, kuri strādā skolās, nevar īsti pastrādāt un savilkt kopā galus. Ir jāmaksā īre, un nezinu, vai šādā veidā situācija tiks uzlabota. Jau tagad skolām tuvākie veikali berzē rokas, jo bērni turp skrien rindām,” pauž A.Pepernieks.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas bufetniece Indrita bufetē strādā jau kopš tās atvēršanas – 21 gadus. Šobrīd viņa saka, ka sāp sirds par bufetes nākotni, jo tajā paliek aizvien mazāk, ko tirgot. “Nav skaidrs arī par bulciņām. Cepam tās uz vietas, bet nezinu, vai tās var tirgot. Bērni nāk uz kafejnīcu un pērk, ko paši grib. Skolā ir divi garie pusstundas starpbrīži – pulksten 10.10 un 11.20. Kad bērni jau ir paēduši silto ēdienu, viņiem gribas paņemt vēl kaut ko. Daudzi pērk arī ūdeni un piedomā pie tā, ko viņi pērk. Visvairāk bērni pērk šokolādes un arī bulciņas, bet nav tā, ka kāds ko ņemtu vairumā. Šobrīd ir ļoti maz to produktu, kurus var pārdot bufetē. Tā, piemēram, drīkst pārdot jogurtu, kura tauku saturs nepārsniedz 2,5 %, taču neviena firma šādu jogurtu mums nepiedāvā. Es uzskatu, ka bērniem gribas kaut ko ieēst dienas laikā. Daudzi pēc skolas iet, piemēram, uz mākslas skolu un tik un tā ieiet veikalā kaut ko nopirkt. Kas gan būtu slikts, ja šeit uz vietas būtu mūsu pašu ceptā bulciņa, kura tiek gatavota no atļautajiem produktiem? Bērni taču neies vairākas reizes ēst kartupeļus ar kotleti, viņi dažreiz vēlas arī ieēst tikai bulciņu vai iedzert tēju,” uzsver Indrita.

Ja bērns grib ēst neveselīgi, viņš to tik un tā darīs
Lai arī aptaujātie Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni atzina, ka skolā valda noteikums - neiziet no skolas teritorijas līdz mācību dienas beigām, nereti tomēr kāds aizdodas uz kādu tuvējo veikalu.
10.klases skolnieks Klāss atzīst, ka dažreiz dodas uz veikalu, jo vēlas nopirkt to, kā nav skolas ēdnīcas vai kafejnīcas piedāvājumā. Viņš un arī 9.klases skolnieks Ēriks ir veģetārieši un atzīst, ka skolā ēdiena izvēle ir samērā liela un pieejams ēdiens arī veģetāriešiem. “Tas ir atkarīgs no tā, ko tu gribi ēst. Protams, žēl, ka nav veģetārās “gaļas”, bet es saprotu arī to, ka tas nav finansiāli izdevīgi, jo veģetāriešu skolā nav daudz. Bēdīgi gan, ka tagad bufetēs ir mazāks klāsts. Tas, protams, var atstāt labu iespaidu uz bērnu veselību, bet, ja bērns grib ēst neveselīgi, viņš to tik un tā darīs. Ja viņš nevar nopirkt frī kartupeļus skolā, tad to izdarīs citur kafejnīcā. Bērns var arī aiziet uz veikalu un tur ko nopirkt,” teic Klāss. Viņš pats dodas uz veikalu starbrīžu laikā un iegādājas gan sulu, gan bulciņas. Retu reizi tiek nopirkti arī čipsi. “Esmu veģetārietis kopš septembra un cenšos ēst veselīgi. Piedomāju arī pie tā, ko pērku veikalā,” stāsta Ēriks.
Arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 5. un 9.klases skolnieki Artis, Gundars un Aleksandrs atzīst, ka nevar doties ārpus skolas teritorijas līdz stundu beigām, taču nebūt arī nealkst pēc tā. Puiši ēd skolā piedāvāto ēdienu un uzsver, ka ar to pietiek un, lai arī pēc skolas gribas panašķoties, viņi ir apmierināti ar skolas ēdiena piedāvājumu un nebūt nesteidzas kur citur nopirkt frī kartupeļus vai čipsus. “Patīkami gan būtu, ja skolā būtu arī frī kartupeļi, bet nezin cik tas ir iespējami,” teic Aleksandrs. Savukārt Gundars stāsta, ka pie kopgalda nereti var novērot ainu, ka kāds skolēns atnāk un paņem tikai maizi, bet neko citu neēd. Tad bērni dodas kaut ko nopirkt skolas bufetē.
Jaunannas pamatskolas 5.klases skolnieks Armands stāsta, ka skolēni to, kas garšo, dodas pirkt uz tuvējo veikaliņu garajos starbrīžos. “Es gan pats neeju,” viņš piebilst.

Skolas budefē nekā gandrīz vairs nav
Alūksnes pilsētas sākumskolas 6.klases skolnieces Keita un Ance atzīst, ka skolas budefē nekā gandrīz vairs nav. “Tur ir tikai augļi, riekstiņi un suliņas, bet gribētos šokolādes batoniņus,” teic Keita. Abas meitenes atzīst, ka viņām pietrūkst arī dažādu atspirdzinošo dzērienu, piemēram, kokakolas. “Mēs pēc skolas ejam paēst uz kafejnīcu ārpus skolas, jo mums kopā ar pulciņiem ir gara diena un nepietiek tikai ar pusdienām. Pusdienas skolā mums ir pulksten 12.20. Parasti pēc skolas paņemu vārītus kartupeļus. Man pašai ne īpaši garšo frī kartupeļi, bet ir, kas ņem tieši tos,” stāsta Keita.
Savukārt 3.klases skolniece Luīze stāsta, ka ne viņa, ne arī viņas klasesbiedri neēd pārāk veselīgi, jo bez saldumiem esot grūti iztikt. Problēma ir arī tā, ka kopgaldā ir grūti uzminēt visu bērnu vēlmes. Piemēram, pagājušās nedēļas piektdienā skolā pasniegti kartupeļi ar biezpienu un kotleti, bet saldajā bijusi mannas putra ar ķīseli. Keitai un Ancei ēdiens ļoti garšojis, bet Luīze atzīst, ka viņai tas nav garšojis un garda bijusi vien sula.

Plāno tikties ar Veselības ministriju
Pārtikas nozares uzņēmēji un pārstāvji uzskata, ka būtisko nepilnību dēļ spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” ir jāaptur un jāatiežas pie iepriekšējās versijas uz laiku, kamēr tiks novērstas visas nepilnības. Ražotāji piekrīt par noteikumu punktu, ka produktu ražošanā nedrīkst izmantot no sintētiskām izejvielām iegūtās  krāsvielas un ģenētiski modificētus organismus, diemžēl šoreiz Veselības ministrija ir aizgājusi par tālu. Proti, grozītajos noteikumos iekļautas normas, kas aizliedz izmantot no dabiskām izejvielām iegūtās pārtikas piedevas, piemēram, biešu un burkānu sulu, kas nenodara kaitējumu cilvēku veselībai un ir ļoti nepieciešamas dažādu pārtikas produktu ražošanā, piemēram, siera. Jāpiemin, ka ar šo gadu skolās aizliegts arī dzeltenais siers, jo tajā ir burkānu sulas krāsviela, kuru tagad aizliegts pievienot. Izstrādātie ierobežojumi skar arī vietējos izejvielu piegādātājus – lauksaimniekus, jo ražotājiem, samazinot produkcijas ražošanu, samazināsies arī izejvielu apjomi.
“Uzskatām, ka ir jāpārtrauc prakse, kad Veselības ministrija nepārtraukti nepamatoti koriģē pārtikas normatīvās bāzes prasības,” uzsvērts Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vēstulē Ministru kabinetam, Latvijas Republikas Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Labklājības ministrijai. Lai mazinātu radušos haosu un pārrunātu aktuālāko saistībā ar izmaiņām noteikumos, skolu ēdinātāju pārstāvji plāno vēl tikties ar Veselības ministriju.

Jāskatās nevis no izdevī­guma, bet no veselīguma pozīcijām
Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa uzsver, ka neizjūt haosu, jo skolu ēdināšanas lietas ir jāsakārto un visiem ar to sen jau bija jārēķinās. Kas attiecas uz dzelteno sieru, viņa uzsver, ka jautājums par dabiskajām krāsvielām arī nebūt nav tik viennozīmīgs. “Kāpēc tās jāliek? Produkts tad ātrāk bojājas. Ja latvieši ir taisījuši balto sieru, kāpēc tas būtu jākrāso? Tas jau neuzlabo nekādas siera īpašības un neuzlabo tā garšu, vien rada krāsu. Lai tas ilgāk turētos, viņam pievieno arī kādas E vielas, kuras ļauj sieram glabāties ilgāk,” stāsta M.Kauliņa. Viņa atzīst, ka nepareizas ēdināšanas dēļ skolēniem rodas liekais svars un problēma būtu jārisina kompleksi, sākot ar ģimeni. “Protams, problēma neatrisināsies, ja ar to cīnīsies tikai skolā, taču ir jārāda piemērs. Tiem, kas skolā sniedz ēdināšanas pakalpojumus, ir jāpadomā, ka tie ir bērni! Ir jāpārkārto ēdienkartes. Ja bērnam iedod siltu bulciņu, viņš negribēs neko vairs ēst, bet viņam ir jāēd griķi, siltais ēdiens un tā tālāk. Bērni jāpieradina arī pie salātiem. Ēdinātajam, protams, šis process ir darbietilpīgāks un salātus nevar ilgstoši uzglabāt, taču bērni pie tiem ir jāradina. Mums diennaktī ir jāapēd apmēram puskilograms sagatavotu salātu, nerēķinot augļus,” uzsver M.Kauliņa. Viņa arī atgādina par to, ka uz ēdināšanas jautājumu būtu jāskatās nevis no izdevīguma, bet gan no veselīguma pozīcijām. “Bulciņa nav pamatēdiens. Ir labāk jāapēd siltais ēdiens, un, protams, var apēst arī bulciņu, taču te ir arī cita lieta – pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodarbojas ar ēdināšanu, ir jāpārkārto piedāvājums. Tieši par to ir tā lielākā diskusija. Čipsus izņēma no apgrozības - vai tad kādam no tā kļuva sliktāk? Nav vajadzīgi arī saldinātie un gāzētie dzērieni. Ir vajadzīgi dārzeņi, lai bērna kuņģis darbotos pareizi. Tad nebūs tādu gadījumu, kad 15 gadu vecumā jau ir žultsakmeņi,” pauž M.Kauliņa.
Līdz ar to nākas secināt, ka problēmas dziļākā sakne nebūt nav tikai jautājuma risināšanā par to, kas ir veselīgi un kas nav, bet arī par to, kas ir izdevīgi un kā spēt nodrošināt bērniem veselīgu uzturu, tajā pašā laikā spējot arī nodrošināt ražošanu, kā arī produktu iegādāšanos un rēķinu nomaksu. ◆


Uzziņai

Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs un to teritorijā papildus kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei drīkst izplatīt tikai šādus pārtikas produktus:
◆ svaigus augļus, ogas un dārzeņus;
◆ žāvētus augļus, ogas, dārzeņus un sukādes bez pārtikas piedevām - krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem. Sukādēm ražošanas procesā tiek pievienots cukurs, taču tas ir nepieciešams produktu uzglabāšanai, un cukura daudzums sukādēs nepārsniedz 8 g cukura uz 100 g gatava produkta;
negrauzdētus riekstus un sēklas bez cukura, sāls un pārtikas piedevām - krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem;
◆ pienu un raudzētus piena produktus (piemēram, acidofilo pienu, paniņas, rjaženku, kefīru un jogurtu), kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5 %, un biezpienu, kurā tauku saturs nepārsniedz 5 %;
◆ saliktus piena produktus, kuros kopējais tauku saturs nepārsniedz 2,5 %, un saliktus piena produktus, kuru sastāvā ir biezpiens un kopējais tauku saturs nepārsniedz 5 %. Šādi produkti satur ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 g vai 100 ml produkta un ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g vai 100 ml produkta, bez aromatizētājiem (izņemot dabiskos aromatizētājus) un pārtikas piedevām - krāsvielām, garšas pastiprinātājiem, konservantiem un saldinātājiem;
◆ sieru, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45 %.
Gaļas produktus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, gaļas konservus, žāvētus, kūpinātus un sālītus gaļas produktus), ja tie atbilst šādām prasībām:
◆ satur vismaz 70 % gaļas;
◆ nesatur pārtikas piedevas - garšas pastiprinātājus, krāsvielas un nitrītus;
◆ nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;
◆ nesatur sojas pupas un to produktus;
◆ satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta.
Lai izglītojamajiem nodrošinātu veselīgu alternatīvu našķiem, kas papildus enerģētiskajai vērtībai, ko cilvēkam sniedz ogļhidrātus saturoši produkti, satur arī organismam nepieciešamās vielas, tiek rosināts atļauto pārtikas produktu sarakstu papildināt ar šokolādi, kurai ir augstāks kakao saturs, jo tās sastāvā ir mazāk piesātināto tauku un pievienotā cukura. Tātad skolās varētu izplatīt šādus produktus:
◆ šokolādi, kas satur ne mazāk kā 43 % kopējās kakao sausnas un kurā kopējā kakao sausnā ir ne mazāk kā 26 % kakao sviesta;
◆ sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas, kurās nav daļēji hidrogenētu augu tauku un pārtikas piedevu un kurās ir ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 gramiem produkta.
Nedrīkst izplatīt saldinātus dzērienus
Savukārt saldinātus dzērienus un dzērienus, kas satur kofeīnu un aminoskābes, kā arī saldinātu kakao, šokolādes dzērienus un kafijas dzērienus, kas ir pagatavoti no šķidrā ekstrakta un var saturēt pievienoto cukuru un daļēji hidrogenētus augu taukus, izglītības iestādes teritorijā nedrīkst izplatīt. Saskaņā ar ministrijas izstrādātajiem uztura ieteikumiem bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem slāpju remdēšanai ir ieteicams vairākas reizes dienā lietot dzeramo ūdeni, savukārt saldinātus, krāsainus un gāzētus dzērienus un dzērienus ar augstu enerģētisko vērtību, kas satur pievienoto cukuru, nav ieteicams iekļaut ikdienas uzturā, īpaši slāpju remdēšanai.
Skolā drīkst izplatīt šādus dzērienus:
◆ dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabiskos minerālūdeņus, kuros minerālsāļu saturs sausajā atlikumā nepārsniedz 1500 mg/l;
◆ augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls;
◆ augļu nektārus, kuros kopējais ogļhidrātu daudzums nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez glikozes, glikozes-fruktozes un fruktozes-glikozes sīrupa un bez pārtikas piedevām - saldinātājiem;
◆ dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju, izņemot šķīstošo tēju;
◆ dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot maltu, grauzdētu kafiju vai sausu vai pastas veida cigoriņu ekstraktu;
dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot kakao pulveri ar samazinātu tauku saturu, kur kakao sviesta saturs sausnā ir mazāks par 20 %, bez pārtikas piedevām – saldinātājiem.
Lai pārliecinātos, ka skolu ēdnīcas tik tiešām izpilda visas prasītās normas, Pārtikas un veterinārais dienests 2015./2016.gadā saskaņā ar valsts budžetu izglītības un ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās veiks plānveida pārtikas produktu un uztura normu kontroli. Tomēr arī vecāki un skolēni var ziņot PVD, ja ir aizdomas par to, ka skolas neievēro uztura normas.
Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr.172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”.

Komentāri 2

bezsakars

Tas viss ir bezsakars un kādu citu cilvēku interešu lobēšana, tie kas gribēs tāpat nopirks, un nekas viņus neatturēs...

pirms 4 gadiem, 2016.01.23 12:56

Citu datumu laikraksti

  • Barikāžu laika atmiņu ugunskurs 2

    Barikāžu laika atmiņu ugunskurs

    Janvārī aprit 25.gadskārta kopš 1991.gada barikādēm Rīgā – nevardarbīgo Latvijas iedzīvotāju pretošanās kustību. Starp barikāžu dalībnieku tūkstošiem...

  • Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Svētdien Alūksnes Kultūras centrā skanēs jaunā un talantīgā igauņu pianista Johana Randveres solokoncerts, kas būs viens no četriem augsta līmeņa...

  • Alūksnieši piedalās mācībās

    No 8. līdz 10.janvārim Burtnieku novada Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā norisinājās jauniešu apmācības “ES pa VIDu ZEMEI”. Tajā...

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...