Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai protam uzvesties kultūras pasākumu laikā? 14

Nereti kultūras pasākumu laikā var rasties kāds traucēklis – sāk raudāt bērns, kādam iezvanās telefons vai arī dziesmas vidū kāds pieceļas un vēlas iziet laukā. Kas būtu jāievēro, apmeklējot kultūras pasākumus, un vai mūsu pasākumu apmeklēšanas kultūra ir pieņemama?

Saujiņa cilvēku domā citādāk
Alūksnes Kultūras centra direktore Sanita Bērziņa atzīst - kopumā cilvēki ir kulturāli. “Pilnās zāles apliecina, ka mums tik tiešām bija nepieciešams gan emocionāli, gan vizuāli, gan infrastruktūrai atbilstošs kultūras centrs. Par to ir tiešām milzīgs prieks! 98 procenti cilvēku nāk uz Kultūras centru ar smaidu, labiem vārdiem, labām domām un attiecīgi tā arī uzvedas. Bet kā jebkurā sabiedrībā, jo esam dažādi, atrodas arī saujiņa cilvēku, kuri domā citādāk un grib rīkoties citādāk, nekā tas ir pieņemts,” saka S.Bērziņa.
Kopumā Kultūras centra darbiniekiem un brīvprātīgajiem palīgiem sajūtas lielākoties ir pozitīvas, taču var gadīties, ka vakara gaitā ir arī kāds, kurš nav tik labā omā vai arī kādam kas var nepatikt. “Šādi cilvēki savu nepatiku izgāž pār Kultūras centra darbiniekiem vai brīvprātīgajām meitenēm, kuras mums palīdz pasākumu laikā. Jāņem vērā, ka šobrīd mēs ļoti minimāli organizējam pasākumus. Pārsvarā teātrus un koncertus rīko citi organizatori, un daudzas lietas mēs nevaram pat ietekmēt, piemēram, mūzikas skaļumu vai cenu politiku,” teic S.Bērziņa.
Cilvēki mēdz būt neapmierināti arī ar citām lietām. Lielākās problēmas saistās ar automašīnu novietošanu pie Kultūras centra. “Es ceru, ka tas ir tikai pieradums, taču cilvēki vēlas piebraukt pēc iespējas tuvāk Kultūras centram. Lai gan starp mākslas skolu un Kultūras centru ir stāvlaukums 84 mašīnām, cilvēki tik un tā vēlas piebraukt tuvāk pašam Kultūras centram,” stāsta S.Bērziņa.

Autovadītājus aicina būt vērīgiem
Ziemā varētu nepamanīt automašīnām paredzēto izvietojumu stāvlaukumā un nereti autovadītāji mēdz savas automašīnas salikt trijās, nevis četrās rindās, kā tas ir paredzēts. “Autovadītāji, kuri vēlas piebraukt tuvāk Kultūras centram, nereti uzbrauc uz gājēju celiņa, kurš ir skaidri redzams. Jā, šai ietvei tuvāk Kultūras centram nav augstās apmales, taču to var pamanīt. Es vēlreiz aicinu visus apmeklētājus uz pasākumiem braukt laikus un atrast automašīnai atbilstošu vietu, kā arī necensties automašīnu novietot Kultūras centra priekšā vai aiz tā! Aiz Kultūras centra stāvvietas ir paredzētas administrācijai un viesmāksliniekiem. Brūža un Skolas ielas krustojumā ir ceļa zīme, kas norāda, ka šī ir dzīvojamā zona, kur gājējiem ir priekšoka un braukšanas ātrums ir ierobežots. Pirms pasākumiem tomēr novērojam, ka diemžēl tā tas gluži nav,” teic S.Bērziņa. Viņa aicina autovadītājus būt vērīgiem, jo līdz ar sniega nokušanu ceļā uz Kultūras centru tiks izvietota zīme par aizliegumu iebraukt un pie paša Kultūras centra vairs nevarēs piebraukt. “Sākumā šķita, ka būsim saprotoši, taču diemžēl šādu zīmi izvietosim. Es sliecos domāt, ka tas ir autovadītāju pieradums. Vēl aizpagājušajā nedēļā viena automašīna iebrauca tik tuvu, ka tās priekšpuse atradās jau zem Kultūras centra nojumes. Tālāk jau vairs nav, kur iet. Pavasarī šī problēma tiks atrisināta, un ceru, ka tā izzudīs,” uzsver S.Bērziņa. Lielais automašīnu skaits ir arī pozitīva iezīme, jo liecina, ka pasākumus Kultūras centrā apmeklē ne tikai vietējie, bet arī citu novadu ļaudis.

Gadu gaitā - savas tradīcijas
Tam, ka vides sakārtošana atrisina daudzas problēmas, piekrīt arī Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Viņa uzsver, ka daudz kas ir atkarīgs no pašiem kultūras darbiniekiem un vides, kā arī tradīcijām, no kurām sabiedrība ietekmējas. “Ir tradīcijas, kad cilvēki zina – nedrīkst iet zābakos vai mēteļos. Kultūras darbinieki ir izveidojuši gadu gaitā savas tradīcijas, un iekšējās kārtības noteikumu pielikšana pie sienas neko nemainītu. Ir jāmainās pašiem cilvēkiem,” teic S.Eglīte.
Viņa uzskata, ka jaunais Alūksnes Kultūras centrs izmaina apmeklētājus. “Šī vide ir sakārtota un mūsdienīga. Tāda vide liek cilvēkam vairāk saposties un pārdomāt, kā viņš iet un uzvedas. Es šobrīd neredzu nevienu bērnu, kurš pasākumu laikā skraidītu Kultūras centrā pa priekšu skatuvei. Vecajā Alūksnes tautas namā bērni pa priekšu skraidīja ļoti bieži,” teic S.Eglīte. Viņa uzsver - vide ļoti ietekmē cilvēkus. “Šis ir arī audzināšanas darbs. Tas ir arī atkarīgs no tā, cik cilvēks bieži dodas uz pasākumiem, cik pasākumu organizēšanā un apmeklēšanā bērns iesaistījies skolā, kā uzvedas viņa ģimene. Sabiedrību vajag audzināt, lai kultūra izpaužas ikvienā darbībā. Kultūra jau nav tikai pasākumu kultūra. Kultūra izpaužas arī tajā, kā es sarunājos, kā es ģērbjos, kā es uzvedos,” pauž S.Eglīte.
 
Problēma aktuāla visur
Kā vēl vienu no izplatītākajām problēmām kultūras pasākumu laikā S.Bērziņa min cilvēku staigāšanu iekšā un ārā no zāles pasākuma laikā. Viņa secina - šī problēma ir visās kultūras iestādēs. “Koncertu laikā cilvēki mēdz iziet vai ienākt, nesagaidot aplausus, tā traucējot gan māksliniekiem, gan citiem apmeklētājiem. Mēs cenšamies palūgt cilvēkus uzgaidīt un zālē ieiet, kamēr beidzas, piemēram, dziesma. Mēs neliekam cilvēkam stāvēt vestibilā un atļaujam ieiet zālē, vien palūdzam uzgaidīt. Ir tomēr cilvēki, kuri uzskata, ka ir samaksājuši par visu un ne mākslinieku, ne apkārtējo cilvēku ērtība nav svarīga,” teic S.Bērziņa.
Kāds nepatīkams incidents noticis pērn, kad kāda pasākuma apmeklētāja ar bērnu vēlējās doties uz savu vietu, nesagaidot dziesmas beigas. “Es šai sievietei aizrādīju, bet pretī saņēmu ļoti skarbus aizrādījumus par to, ka atļaujos viņai aizrādīt. Tas vēl nebija viss! Pēc koncerta, kamēr cilvēki aplaudēja māksliniekiem, šī sieviete vēlreiz pienāca man klāt un nolasīja morāli par to, ko es vispār atļaujos un vai maz gribu strādāt tur, kur es strādāju? Mums nebūtu pieaugušajiem jāaizrāda, bet šī sieviete bija ar bērnu un tas ir tas, ko mēs mācām saviem bērniem. Neviena skola un kutūras centrs neiemācīs bērnam to pamatkultūru, kā jāuzvedas kultūras iestādē, ja vecāki viņam nerāda priekšzīmi,” uzskata S.Bērziņa.

Manto no paaudzes uz
paaudzi
Tam, ka pasākumu laikā traucē iekšā un ārā staigājošie cilvēki, piekrīt arī Apes tautas nama vadītāja un kultūras darba organizatore novadā Ilva Sāre. “Ir daļa cilvēku, kuri saprot, bet ir arī tādi, kuriem jāaizrāda vairākas reizes. Ir cilvēki, kuri pamet zāli vai nāk iekšā, nesagaidot aplausus. Es bieži vien stāvu pie zāles durvīm un vai nu nelaižu cilvēku ārā, vai arī sausu muti stāstu, kurā brīdī vajadzētu ienākt un kurā iziet. Pārsvarā cilvēki ir saprotoši, bet gan jau klusībā nodomā - kas es tāda esmu, ka viņiem aizrādu?” teic I.Sāre. Viņa novērojusi, ka šāds netikums pāriet no paaudzes uz paaudzi, un tas ir ļoti pamanāms. “Tādos pasākumos kā “Cālis”, kura laikā dzied mazi bērni, vienmēr izeju cilvēku priekšā un aicinu ievērot klusumu, jo bērniem katrs lieks troksnis un kustība novērš uzmanību. Protams, šīs lietas ir kaitinošas un mums būtu jāmācās cienīt citam citu,” uzskata I.Sāre.
Problēmas pasākumu laikā sagādā arī mobilie tālruņi, ja tiem nav izslēgta skaņa. “Ir cilvēki, kuri neizslēdz skaņu mobilajos telefonos. Ir arī tādi, kuriem ir lūgts noslēgt skaņu, bet tik un tā šim cilvēkam vienmēr skaņa ir atstāta un koncertu laikā kāds zvana,” stāsta I.Sāre. Šī problēma ir pamanāmāka mazākās kultūras iestādēs, nevis lielajos centros.

Cilvēki palikuši ļoti kaprīzi
Aktīva kultūras pasākumu apmeklētāja alūksniete Alise Plīse atzīst - staigāšana pasākumos traucē un, ja sāk staigāt viens, tad nereti seko arī nākamie. “Kopumā gan šobrīd viss ir labi. Kultūras centrā ir jaukas telpas un nav gadījies, ka kāds uzvestos nepieklājīgi. Esmu dzirdējusi, ka dažreiz cilvēki pārmet kādam, kādā izskatā viņš ir ieradies kultūras pasākumā, bet, ja nu cilvēks ir steidzies un nav paspējis pārģērbties? Varbūt kāds arī nevar ievērot etiķeti, tādēļ nevajadzētu par to izteikt pārmetumus,” saka A.Plīse un uzsver, ka ir cilvēki, kuri pieraduši pie tā, kā viņi uzvedas, un ne visiem var aizrādīt. “Pazīstamam var pateikt, taču arī tur ir jāuzmanās, jo mūsdienās cilvēki ir palikuši ļoti kaprīzi,” teic A.Plīse. Kā vēl vienu no problēmām viņa min raudošos bērnus pasākumu laikā. A.Plīse uzsver, ka viņai ir žēl gan bērnu, gan arī vecāku, jo nereti vecākiem nav, kur atstāt bērnu, bet tik un tā ir vēlme apmeklēt kultūras pasākumus. “Pasākumu laikā nevajadzētu gan bērniem ļaut uzvesties kā mājās - jāmāca, kā uzvesties. Ja bērns raud, jāiziet ārā. Protams, žēl arī mammu, jo bērniņš taču ir maziņš un neko nesaprot,” teic A.Plīse.

Kultūra – arī garderobē
Vēl viena vieta, kur labi redzama cilvēku kultūra, ir garderobe. Pēc pasākuma daudzi nereti steidzas un notiek drūzmēšanās.
“Ejot projām, visiem gribas būt pirmajiem, bet, manuprāt, pēc emocijām bagāta vakara tās 15 minūtes vairs neko neizsaka, lai es par katru cenu būtu pirmais! Protams, ir dažādas situācijas, kad ir jāsteidzas vai ir veselības problēmas. Var būt tūkstošiem iemeslu, kāpēc cilvēki to dara, bet ir patīkami, kad cilvēki pēc pasākuma vēl mazliet uzkavējas vai nu zālē, vai kafejnīcā. Saģērbšanās vieta mums ir diezgan ierobežota. Redzu, ka pamazām cilvēki to saprot un pēc pasākumiem mazliet uzkavējas. Ir prieks, ka cilvēki nāk sapucējušies un videi atbilstoši,” saka S.Bērziņa.

“Pieklājīgi telefonā palasu ziņas”
Savukārt kāds alūksnietis, kurš vēlējās būt anonīms, uzsver, ka neizprot ētikas normu noteikšanu, un uzskata, ka visi noteikumi ir tikai cilvēku izdomāti. “Ja es gribu iet uz pasākumu šortos, nevis uzvalkā, kāpēc gan es to nevaru darīt? Ja vien pasākums nav ar ielūgumiem un tur nav norādīts ģērbšanās stils, kāpēc gan man būtu jāievēro kaut kādas iedomātas normas, kuras pat nav ierakstītas iekšējās kārtības noteikumos? Es varu apmeklēt, piemēram, teātri tā ģērbies, kā man ir ērtāk. Varu nākt kaut vai apakšbiksēs! Jautājums ir tajā, ko mēs darām - nākam skatīties teātri vai uz manām biksēm! Te ir jautājums par divām brīvībām – manējo un pārējo. Es pasākuma laikā varu arī gulēt vai skatīties telefonā, ja man ir garlaicīgi. Esmu tik pieklājīgs, ka neceļos izrādes vidū un nesvilpju. Pieklājīgi savā telefonā palasu ziņas,” teic alūksnietis.
I.Sāre norāda, ka nebūt nav pieņemama mobilo telefonu izmantošana, jo nereti bērni koncertu laikā savos telefonos spēlē dažādas spēles. “Kaut kādā veidā tas tomēr ir neizglītotības līmenis,” uzskata I.Sāre. Savukārt S.Bērziņa domā, ka vienam cilvēkam nebūtu jābojā pārējo cilvēku noskaņa. “Gavenais ir atcerēties, ka visi skatītāji: vai to ir 200 vai 500, ir līdzvērtīgi tam cilvēkam, kuram varbūt ir radusies nepieciešamība iziet. Atgriežoties zālē, vienmēr būtu jāpadomā arī par pārējiem skatītājiem,” uzsver S.Bērziņa. Viņa mudina ikvienu padomāt arī par apkārt esošajiem un ievērot pieklājības normas pat tad, ja tās nav ierakstītas iekšējās kārtības noteikumos. ◆

Viedoklis

Aija Strautmane, etiķetes, protokola, galda un saskarsmes kultūras eksperte:
Visiem ir jāsaprot, ka 21.gadsimtā nekādi brīnumi cilvēku saskarsmē nav notikuši. Ģimenē tēvam un mātei, ieskaitot bērnudārza audzinātāju un skolas skolotāju, par to ir jārunā. Bērns ir tāds pats cilvēks kā jebkurš cits pieaudzis cilvēks, tikai mazāks, kurš turpinās tālāk savu liela cilvēka dzīvi. Tātad ģimenē ir jāsaprot viena elementāra lieta, ka cilvēka dzīve sadalās divās lielās daļās – privātā un sabiedrības dzīve. Pieaugušajiem tā ir darba dzīve, bērniem - ārpus mājas. Vecākam jāapzinās, kur viņš var doties kopā ar saviem bērniem, un jāizvērtē, vai attiecīgais pasākums būs piemērots un  tie varēs nosēdēt un noklausīties. Piemēram, neviens nenoliedz, ka varētu ņemt līdzi bērnu uz klasiskās mūzikas koncertu, ja viņš spēj novērt stilu un izbaudīt mūziku. Bet, ja vecākam nav, kur atstāt savu atvasi, un abi dodas uz pasākumu, tad jārēķinās, ka jebkurā mirklī bērnam var apnikt un būs jādodas prom no koncerta. Protams, būtu vēlams to darīt starpbrīdī.
Cilvēkam ir jāsaprot, kur viņš atrodas un kā šajā vietā ir jāuzvedas. Jāskaidro bērniem, ka drīz, piemēram, beigsies pirmā daļa un nedaudz ir jāpaciešas. Šeit rodas jautājums, ko katrs lasītājs, arī citu bērnu vecāki un pasākumu organizatori, var uzdot sev - kur ir tā strīpa, kas tiks novilkta? Kurā dzimšanas dienā to izdarīs, lai pateiktu bērnam – un tagad tu vairs neskraidīsi pa zāli! Kāds man varētu pateikt, kurš ir tas vecums? Es tādu strīpu nezinu.
Diemžēl daudz ir gadījumu, kad sveši bērni traucē pasākuma norisei. Atvainojos, bet kāda man ir darīšana gar svešiem, neaudzinātiem bērniem, ja es par savu naudu esmu atbraukusi baudīt mākslu? Ar kādām tiesībām kaut kādi bērni var iet un sacūkāt mākslinieka darbu, kāpjot uz skatuves, raustot vadus, mākslinieku vai pat paceļot savu kleitu augšā un demonstrējot apakšbikses? Apmeklējot cirku, mēs nedrīkst iet arēnā un aiztikt dzīvniekus. Tad kāpēc drīkstētu sabojāt mākslinieka uzstāšanos, kurš ir gatavojies, lai sevi skaisti pasniegtu?
Mācot etiķeti un protokolu, pirms kāda laika jauniem cilvēkiem uzdevu jautājumu, cik bieži par labām manierēm viņiem atgādināja bērnudārzā un skolā. Ja bērnudārzā to audzinātājas darīja palaikam, tad skolā ļoti reti. Bērni zina, kad jāsaka “paldies” vai “lūdzu”, bet nereti tajā brīdī jau domas ir kaut kur citur. Es arī zinu, ka viņš zina, bet vienmēr to atgādināšu. To atgādinu maģistrantiem, kuri, ienākot auditorijā, nesaka “labdien” vai “paldies”, kad tu viņam kaut ko dod. Trīsdesmit gadu vecumā cilvēkiem tas nebūtu jāmāca - tas ir nožēlojami, bet es to daru. Un pēc mēneša viņi jau to ir iemācījušies. Cilvēkiem ir jāatgādina!
Avots: Santas Sinkas raksts “Kultūras pasākumos nevajadzētu justies kā bērnu spēļu laukumos”, laikraksta “Ziemeļlatvija” 2.februāra numurā.

Labais piemērs

Alūksnes Kultūras centra direktore Sanita Bērziņa vēlas izteikt īpašu paldies kādam jaunam zēnam, kurš ar savu uzvedību rādījis piemēru arī citiem. “Norisinājās pasākums, un 11 gadus vecais Nikolass Bertāns izgāja ārā no zāles. Kad viņš atgriezās, puisis paspēra soli, taču apstājās, jo viņš zālē ieradās, kad jau sāka skanēt skaņdarbs. Sapratis, ka citiem traucēs, viņš atkāpās atpakaļ un visu skaņdarbu nostāvēja netālu no durvīm, sagaidot, kad beigsies skaņdarbs. Ir fantastiska sajūta, ka tas bērnam ir ieaudzināts un viņš to respektē! Ar to viņš nerespektē tikai vecākus, bet arī visus 400 cilvēkus, kuri sēž zālē!” teic S.Bērziņa.

Komentāri 14

Vecāks

Vecākiem, kas apmeklē pasākumus ar bērniem, ir jārūpējās par to, lai bērni netraucē. Protams, ka simfoniskais koncerts divgadniekam apniks, te būs vēl viens 3 -4 gadu vecumā un tā viņi pa brīvajām starpām skraidīs un rotaļāsies, bet vecāki priecīgi, ka bērns nodarbināts, varu skatīties priekšnesumu. Ja zini, ka savu bērnu savaldīt nevari, tad līdzi neņem!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

pirms 4 gadiem, 2016.03.11 11:28

nu

pieņemu ka esi paveca ''made in PSRS'' un vienmēr neapmierināta vecene!, man piemēram nu galīgi netraucē ja kāda bērns pasākumā sāk raudāt vai darīt ko citu...

pirms 4 gadiem, 2016.03.12 15:24

Anna

Esmu aktīva pasākumu apmeklētāja un jāteic, ka pamazām apmeklētāju kultūra aug. Protams, ka gadās visādi. Parasti problēmas ir ar vecākiem, kuri laikam paši nav audzināti, līdz ar to viņi vienkārši nezin, kas jāiemāca savam ķiparam. Labāk gan būtu, ka bērnu nevestu uz pasākumiem, kuri nav paredzēti bērnu auditorijai. Ļoti bieži nepatīkamus mirkļus rada tieši pensijas vecuma cilvēki ( pati esmu pensionāre). Pasākuma laikā zvana mobilie telefoni, cilvēks nemāk nedz izslēgt, nedz uzlikt klusuma režīmu. Bieži šie cilvēciņi skaļā čukstā cenšas zvanītājam stāstīt, ka atrodas koncertā vai izrādē un dotajā brīdī nevar runāt. Tā kā jāmācās uzvesties gan pensionāram, gan bērnu vecākiem, gan bērniem! Cienīsim apkārtējos!

pirms 4 gadiem, 2016.03.11 11:47

daru ko gribu

Bieži starp bērns un pensionārs var likt vienādības zīmi.. Nav atšķirības vai izpratne par zolīdu uzvedību ir sen aizmirsta vai vēl nemaz nav iemācīta...

pirms 4 gadiem, 2016.03.11 14:08

arty

ne vienmēr bērns ir "traucēklis", ir viens indivīds no pieaugušo vidus, kurš nemāk uzvesties

pirms 4 gadiem, 2016.03.11 12:11

..............

Vairāk gan traucē tāds telēķis uz galvas priekšā sēdētājam kā bildē redzams nekā mobilais

pirms 4 gadiem, 2016.03.11 21:24

mans viedoklis

Dāma ar cepuri, tas ir skaisti! Žēl, ka šodien visi tik prasti palikuši.

pirms 4 gadiem, 2016.03.11 23:51

neprastajam viedoklim

neviens nesaka, ka dāma ar cepuri nebūtu skaisti, bet iedomājieties to cilvēku, kurš sēž aiz viņas, faktiski jau 3 cilvēkus... ,nezinu, vai tu gribētu pirkt biļeti, lai visu pasākuma laiku skatītos tikai kādas dāmas cepuri. kurš tad šai gadījumā ir prasts - vai tie, kuri sēž bez cepurēm vai tomēr ''smalkā'' ''dāma'' , kura nerēķinās ar citiem cilvēkiem, lai tikai nodemonstrētu savu cepuri un ''smalkumu''. iesaku noskatīties angļu seriālu ''Smalkais stils'' par Hiacintes kundzi!

pirms 4 gadiem, 2016.03.12 19:11

nu ja

esmu maza auguma , vai tāpēc mēs neielaidīsim zālē liela auguma cilvēkus

pirms 4 gadiem, 2016.03.13 00:33

Klausītājs

Lielie gudrinieki, tad publicējat kādā vecumā uz kādu pasākumu var iet bērni. Neiet runa par operu, bet te jau izklausās, ka bērns kurš noklepojas arī ir traucēklis lielās mākslas baudīšanai. Tikai piemirstas tas, ja neies ģimenes, nebūs biļetītes pārdotas, nebūs biļetītes pārdotas, viesmākslinieki nebrauks utt.

pirms 4 gadiem, 2016.03.11 22:56

DDD

neviens nesaka, ka bērnus nevar ņemt līdz. Bet ja jau esi paņēmis, tad skaties lai bērns netraucē citiem. Pasākuma laikā nav jāskraida apkārt, jākāpj uz skatuves, un jābļaustās. ja nevar nosēdēt, tad nevajag ņemt līdz. Un tā drausmīgā cepure arī neliecina par labo toni, jo aiz muguras neko nevar redzēt izņemot apakšveļu, Par tādām pašsaprotamām lietām, kā mobilo izslēgšana, domāju nav ko diskutēt, tāpat skaidrs, ka jāizslēdz. Ja cienīsi apkārtējos, tad apkārtējie cienīs arī tevi.

pirms 4 gadiem, 2016.03.12 09:43

estrāde

un māmiņa sēž, kā karaliene un jūsmo, kā trīsgadnieks skraida

pirms 4 gadiem, 2016.03.13 09:38

ha

man piemēram pasākumu laikā traucē tie saucamie fočētāji , kuri skrien no vienas zāles puses uz citu

pirms 4 gadiem, 2016.03.13 00:37

dāmas.............alūksnē...............

....................

pirms 4 gadiem, 2016.03.13 18:44

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā ◆ Gaļinas Kavaces akvareļu izstāde.4.martā ◆ 10.00 Alsviķu kultūras namā ◆ leļļu teātra “Tims”...

  • Top jauns Apes depo 2

    Top jauns Apes depo  3

    Apes pilsētas iedzīvotāji kļuvuši par nozīmīga notikuma vērotājiem – pagājušajā nedēļā pilsētas centrā sākušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas...

  • Sadala naudu Alūksnes novada pagastu projektiem

    Alūksnes novada domē apstiprinātas septiņu pagastu ieceres infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanas mērķprogrammas līdzekļu izlietojumam šajā...

  • Saglabā  čempionu titulu!

    Saglabā čempionu titulu!

    (Turpinās no 1.lappuses)Alūksnes bērnu un jauniešu centra komandai “PaGALMS” izdevies noturēt pērn iegūto Latvijas čempionu titulu “FIRST LEGO...

  • “Bēgošā” dzimšanas diena

    “Bēgošā” dzimšanas diena

    Ēriks Plūšs no Annas pagasta dzimis 29.februārī un šogad viņam paliks 16 gadi. Šogad ir tas retais gadījums, kad Ēriks savu dzimšanas dienu var...

  • Afiša

    26.februārī ◆ 14.00 Zeltiņu tautas namā - interešu grupas „Zeltenes” nodarbība - galda spēļu pēcpusdiena „Senās un jaunās spēles”.26.februārī ◆ 19.00...

  • Karstais kartupelis - “Simone”

    Karstais kartupelis - “Simone”  15

    Šonedēļ Alūksnes novada domē gan tautsaimniecības, gan finanšu komitejas sēdēs skatīja SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” iesniegumu par biomasas...

  • Ir sava stāvvieta

    Ir sava stāvvieta

    Pagājušajā nedēļā pašvaldības aģentūra “Spodra” uzstādīja jaunu ceļa zīmi “Vieglo taksometru stāvvieta”, kas apzīmē astoņas taksometru stāvvietas...

  • Šķirotos atkritumus  izved pārāk reti

    Šķirotos atkritumus izved pārāk reti

    Ko darīt, ja gribi dzīvot, saudzējot dabu, bet nav kur likt sašķirotos sadzīves atkritumus? Ar šādu jautājumu “Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsušies jau...