Vai saule apmetīs ceturto loku?

Anta un Jānis Spilvas atmodas sākumā kļuva par Kalncempju pagasta zemniekiem.

Anta un Jānis Spilvas atmodas sākumā kļuva par Kalncempju pagasta zemniekiem.
Viņu māju pagalmā var nokļūt, izejot cauri koku alejai. Tos savā laikā kopā ar brāļiem un māsām stādīja Lilijas tante. Viņai šogad apritēja 95 gadi. Pateicoties tantes uzņēmībai, māja atrodas savā vietā. Tās sākotnējais izskats gan daudzkārt mainījies. Arī pati ēka pārpirkta reizes trīs. Vispirms 1900.gada 27.decembrī 28 gadus vecais zemnieks Jānis Sīmaņa dēls Sotnieks slēdz rentes līgumu ar Kalnamuižas baronu Gastonu Volfu. Ēkas jābūvē pašiem, lopu nedrīkst būt mazāk, kā līgumā noteikts, bez barona atļaujas pat pelavu nastiņu nevar kaimiņam aizdot.
Tomēr pēc desmit gadiem Jānis Sotnieks domā par "Jaunžagatu" mājas pirkšanu dzimtīpašumā. Maksa noteikta 1000 rubļu, no kuras daļa samaksājama skaidrā naudā. Paiet vēl 27 gadi, un "Jaunžagatu" saimnieks piepērk no valsts vēl septiņarpus hektāru zemes par gandrīz simts latiem.
Izveidojas vidēja lieluma saimniecība. Kurš gan varēja domāt, ka vēl pēc pārdesmit gadiem tik grūti iegādātā un rūpīgi apstrādātā zeme bez kādas atlīdzības pāries kolhoza īpašumā.
Kara laikā Sotnieka dzīvība pārtrūka. Pārējie paklīda, kur nu kurais. Sētā ienāca klusums.
Mājā atgriežas dzīvība
Tomēr klusums nepalika mūžīgs. Drīz atkal dziedāja gailis, čīkstēja akas vinda. Smaržoja maltīte. Tā bija Lilijas tante, kura pavardā dedza uguni, bet veļu laikā pie tās sildīties aicināja šīs mājas saimnieku un citus mūžīgā mierā aizgājušos tuviniekus.
Tantei liktenis nebija lēmis iziet tautās un audzināt bērnu pulciņu. Sirdī zagās nemiers -kas te saimniekos pēc viņas? Tāpēc no sirds priecājās, kad radiem dzima bērni. Viņa savā paspārnē paņēma Antu. Meitene divu gadu vecumā ienāca vecvectēva mājās, kur ātri iejutās.
Sāk savas gaitas
Kā lidot aizlidoja vasaras. Kādā septembra rītā tante viņu pa aleju ar skolas somu plecos aizveda uz Kalnienu gudrību smelties. Pēc tam sekoja kooperatīvā profesionāli tehniskā skola Rīgā, kuru Anta beidza ar izcilību.
"Kad sāku strādāt Gulbenē, "Jaunžagatās" vairs tik bieži neiegriezos. Sastapu savu puisi, kuru tāpat sauca par Jāni. Kad pasaulē ap kartupeļu rokamo laiku nāca puika, izmeklējām vārdu, kā tagad smejamies, īsti modernu. Nodēvējām viņu par Uno. Vēl pēc gada ratiņos spārdījās meita. Šoreiz abi ar vārda došanu nesteidzamies, labi pārdomājām un vienprātīgi nosaucām par Līgu," atceras Anta.
Pilsētā "līgo" neskanēja
Anta stāsta, ka pat "līgo" pilsētā vairs neesot sanācis. Vilinājuši lauki. Jānis piekritis 1985.gadā pārcelties uz "Jaunžagatām". Saspiedās vienā istabiņā, virtuvi dalīja uz pusēm ar Lilijas tanti. Jānis mācījies lauku darbus. Abiem te paticis. Vīrs ar skubu ķēries pie celtniecības. Vispirms uzcēlis garāžu, tad siena šķūni, pagrabu. Vēlāk izremontējis kūti. Iegādājās pāris govis. Ierīkoja mājās ūdensvadu, centrālapkuri un vannasistabu. Pa dienu abi strādāja kolhozā -toreiz vēl "Pirmajā maijā".
Anta atskārta, ka līdzšinējā profesija laukos neder un pabeidza lauksaimniecības tehnikumu. Ieguva zootehniķes diplomu. Tikko radās iespēja, Spilvu ģimene nolēma kļūt par jaunsaimniekiem. Kur?
Māju nopērk trešo reizi
Protams, tepat vecvectēva "Jaunžagatās". Bet tad vajadzēja, lai māja būtu jaunās ģimenes likumīgais īpašums. Tāpēc vienojušies, ka to atpirks no Lilijas tantes.
Anta stāsta, ka kolhoza pilnvaroto 1988.gada 25.jūnija sapulces protokolā esot ierakstīts: atļaut Jānim Spilvam pirkt no Lilijas Sotnieces "Jaunžagatu" mājas un saglabāt piemājas zemi 0,50 hektāru platībā. Vēl pēc gada Jānis Spilva tiek pie 23,5 hektāriem lauksaimniecības zemes.
Loks noslēdzas
Anta, atspiedusi rokās galvu, atsauc atmiņā laiku, kad saimniecībā bijušas sešas slaucamas govis, tikpat daudz teļu. Ducis barokļu. Divas sivēnmātes. Protams, vistu saime. Apstrādātajos tīrumos auguši mieži, kartupeļi, runkuļi, cukurbietes. Pagalmā stāvējusi dažāda tehnika: vairāki traktori, pļaujmašīna, siena vālotājs, kartupeļu stādāmā mašīna, kartupeļu racējs, kultivators, arkls. Nopirkuši arī kombainu. Nauda bijusi pašiem, aizdevumu ņēmuši tikai septiņus tūkstošus.
"Jānis katru rītu ar "Žiguli" uz Alūksnes gastronomijas veikalu aizveda 25 litrus piena. To sūtījām arī uz pienotavu. Rubļi krājās. Tolaik jau maksāja un bija vērts pūlēties. Uno toruden sāka iet skolā. Līga vēl gadu dzīvoja kopā ar brāli Jāni, kuram tolaik bija tikai astoņi mēneši un kurš gaidīja pirmo vārdadienu.
Ieķeras sprungulis
Anta pagriežas pret Jāni, kuram jau ir četrpadsmit gadu un kurš aizvien ir galvenais Lilijas tantes palīgs. Gatavojot ēst, arī istabas sakārtojot. Ar datoru draudzējoties tikai pēc mājas darbiem. Meitai jau pilni deviņpadsmit un viņa studē Rīgā Baltijas Krievu institūtā sabiedriskās attiecības. Dēls mācoties Rīgas Tehniskajā universitātē. Par skološanos neesot jāmaksā, jo bērni nokārtojuši mācību kredītu.
Spilvu ģimenes saimniekošanā noticis krass pagrieziens. Viņi kļuvuši par veikala un kafejnīcas "Dimanti" īpašniekiem. Jo zemnieka ratos, kā paši saka, esot ieķēries sprungulis, kas nav ļāvis braukt tālāk.
"Sākām cerīgi. Taču par nodoto produkciju atlīdzība bija pārāk niecīga, bija jādomā, kā uzturēt sevi un bērnus. Mēģinājām pelnīt tāpat kā kaimiņi - ar gateri, arī paši strādājām līdzi, bet tur drīz pietrūka koku. Savā mežā negribējām zāģēt. To nolēmām vēl pataupīt. Mums laikam pietrūka uzņēmības, lai ar lopiem vien tiktu uz priekšu. Bet pārdot visus arī negribējām. Tad abas ar mammu nolēmām, ka pārvietosim lopus pie viņas uz Letēm. Tagad tur ir pieci liellopi un astoņas cūkas. Mūsu uzdevums ir sarūpēt barību un realizēt cūkgaļu. Tāpat lietošanas kārtībā ir tehnika un kūtīs lopus var vest iekšā kaut vai šodien. Gaidām labākus laikus," nopūtusies bilst Anta.
Nopērk bijušo kantori
"Par izdevīgu cenu nopirkām bijušā kantora ēku. Tā jau piecus gadus stāvēja tukša un gaidīja saimniekus. Veicām kosmētisko remontu, sakārtojām apkures sistēmu. Nu jau otro gadu mums ir savs veikals un kafejnīca. Es lepni skaitos tā īpašniece, bet Jānis - strādnieks. Taču te nav tāda apgrozījuma, lai pietiktu darba. Tāpēc viņš strādā Alūksnē spēļu zālē "Klondaika" par kasieri, kur ir noteikta alga, ar kuru var rēķināties. Pati apkalpoju pircējus. Vienīgi tajās dienās, kad manis nav, strādā mūsu bijusī gatera darbiniece Ilze Vilka. Sākumā te gribēju ierīkot arī viesu māju. Taču līdzekļu šā nodoma realizācijai pagaidām nepietiek.
Uz četriem gadiem paņēmu kredītu un Līgai Rīgā nopirku nelielu dzīvokli. Pēc ilgām pārdomām secinājām, ka tas ir izdevīgāk, kā katru mēnesi maksāt saimniekam. Pēc studijām dzīvoklis paliks kādam no bērniem. Tikai pēc tam domāju ņemt jaunu kredītu viesu mājai.
Ir kluss sapnis atvērt arī nelielu ēdnīcu, kur viss būtu gatavots no pašu produkcijas. Tagad mums pašu vajadzībām ir viens hektārs kartupeļu, kurus rudenī pārdodam arī rīdziniekiem, daļu izbarojam cūkām.
Izejam plašajā pagalmā. Līdzi iznāk arī Lilijas tante. Apsēdusies uz soliņa, vēlīgi noraugās mantiniekos. Pienāk arī sunīte Dora, kuras iepriekšējā dzīvesvieta bija dzīvnieku patversme Rīgā. Šajās mājās dzīvojot trešo gadu. Esot gudra un piemīlīga. Dora aiz labsajūtas izbāž mēli un pieglaužas saimniecei.
Pajautāju Antai, vai dienas aizrit tikai darbā un vai abi ar vīru šajās mājās vairāk ir viesi nekā patstāvīgi iedzīvotāji. Anta smej, ka tik traki neesot. Ar visu nevaļu vienu nedēļu vasarā divatā ar vīru ceļojot. Izmantojot "Impro" pakalpojumus, jo tur biļetes varot iegādāties uz nomaksu un maksājumi esot sadalīti pa mēnešiem. Šogad esot nolēmuši doties uz Norvēģiju.
"Katru vasaru tradicionāli kopā ar bērniem mašīnā apceļojam skaistākās vietas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Visu gadu par to vien sapņojam, kur un kā atpūtīsimies vasarā.
Kas zina, varbūt, ka "Jaunžagatās" atkal atgriezīsies senā rosība. Varbūt vecvectēvs Jānis caur senču asinīm aicinās tālāk saimniekot visjaunāko šīs dzimtas atvasi Jāni - Jāņa dēlu - Spilvu, lai saule apmestu vēl ceturto loku.

Citu datumu laikraksti

  • Jābūt iedvesmai, lai kaut ko paveiktu

    Katrs cilvēks ir kā milzīga dārgumu lāde, kurā katru gadu tiek iebērta jauna riekšava dzīves gudrības, kurā dalīties, ar ko lepoties.Katrs cilvēks ir...

  • Autobuss kursēs arī trešdienās

    Laikrakstam “Alūksnes Ziņas” satraukti pasažieri stāstīja, ka trešdien, 30.jūnijā, veltīgi pieturās gaidīja autobusu Alūksne - Mārkalne -...

  • Aicina pieteikties bērnu žūrijā

    Alūksnes pilsētas bibliotēka trešo reizi saņēmusi Kultūrkapitāla fonda atbalstu lasīšanas veicināšanas mērķprogrammā “Bērnu žūrija”.Alūksnes pilsētas...

  • Skolēni sakopj pagasta teritoriju

    Ziemeru pamatskolas rīkotajā vasaras darba un atpūtas nometnē “Vasara, cik jauki tas!” 40 bērni ne tikai sakopa Ziemeru pašvaldības teritoriju, bet...

  • Bērni ar īpašām vajadzībām rīko popielu

    Bērni ar īpašām vajadzībām no Alūksnes rajona desmit dienas pavadīja interesantā un atraktīvā nometnē “Saulessvece 2004”, ko organizēja Latvijas...

  • Brīvdienas un vēlme strādāt

    Šis gads ar brīvdienām neskopojas, teju visu pagājušo nedēļu liela daļa sabiedrības varēja nodoties vasarīgām baudām.Šis gads ar brīvdienām...