Vai “Skolu karte” ir objektīva?

Izglītības un zinātnes ministrija jūlijā iepazīstināja ar karšu izdevniecības “Jāņa sēta” izstrādāto “Skolu karti”, kas turpmāk kalpos par pamatu plānotajām izglītības iestāžu tīkla optimizācijas reformām. Skolu reorganizācija aizvien ir viena no ministrijas prioritātēm, kas ir cieši saistīta ar izglītības nozares budžetu un arī pedagogu atalgojuma modeli. Iepriekš reformas balstītas galvenokārt uz skolēnu skaitu izglītības iestādē, taču tagad vērā būs jāņem virkne kritēriju, no kuriem galvenais kritērijs būs izglītības kvalitāte.

Ministrija uzskata par
nepieciešamu
Skolu karte atspoguļo uz reālas Latvijas valsts kartes pašlaik pastāvošās vairāk nekā 600 vispārizglītojošās skolas. Šāda karte pēc ministrijas domām bijusi nepieciešama, lai turpinātu skolu reorganizāciju, skolas gan slēdzot, gan pārveidojot pēc izglītības pakāpēm. Pētnieki un ministrija secina – jo tukšāka skola, jo prasības pret izglītojamiem ir mazākas. “Jo tukšāka skola, jo, teiksim tā, lielāka cīņa par skolēnu piesaisti. Un ļoti bieži mēs vērojam, ka tas atsaucas uz prasībām, kas tiek noteiktas skolēniem. Nereti atbildīgās personas caur pirkstiem skatās uz disciplīnu un pārējām lietām,” norāda pētījuma grupas vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Šogad kopumā 72 vidusskolās neviens skolēns nebija izvēlējies kārtot kādu no dabas zinātņu eksāmeniem, kas valstī ir prioritāri, bet tradicionāli tiek uzskatīti par grūtāk izpildāmiem. Lai arī J.Turlajs argumentē savu viedokli, jāņem vērā, ka ir skolēni, kuriem interesē un padodas eksaktās zinātnes, bet ir skolēni, kuriem padodas humanitārās. Vērtējot visu skolu pēc šo bērnu īpatsvara, nebūt netiks iegūti objektīvākie rādītāji. To atzīst arī Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktore Dina Meistere, kura uzskata: ”Lai arī skolas vērtē pēc centralizētajiem eksāmeniem, tie nenosaka, kā cilvēkam klāsies tālāk dzīvē. Ir skumji, ka mazās skolas novērtē zemāk, ņemot vērā eksāmenu rezultātus. Viss tomēr ir diezgan relatīvi.”

Eksāmenu rezultāti
būtiskākie
“Problēmas ir vienas un tās pašas. Depopulācija, skolēnu ir maz, skolu tīkls patiesībā ir veidots  padomju laikā, kad ir bijis trīs reizes vairāk cilvēku šajā novadā. Dabīgi, ka skolas kļūst tukšas vai pustukšas, un tur ir lielas problēmas, bet problēmas ir arī Rīgā. Tiklīdz būsim gatavi nākt klajā ar izglītības kvalitātes kritērijiem, tos arī publiskosim,” paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Pašlaik ministrija izmanto mērķdotācijas jeb finansējumu skolotāju algām kā instrumentu, kas ietekmē skolas budžeta apmēru atkarībā no tā, cik skolēnu mācās konkrētajā skolā. Iepriekš valsts mudinājusi reformēt lauku skolas un mazās skolas, kur sarūk ne vien skolēnu, bet arī iedzīvotāju skaits kopumā. Taču pašvaldības ne vienmēr bijušas gatavas izšķirties par šādiem nepopulāriem lēmumiem, tāpēc turpmāk reformas plānos, balstoties arī uz tādiem kritērijiem kā reģionā pieejamā sporta infrastruktūra, iedzīvotāju skaita prognozes, migrācija, bet eksāmenu rezultāti būšot būtiskākie.

Ar datu salīdzināšanu –
uzmanīgi!
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa uzsver, ka izstrādātā karte balstās uz objektīviem datiem un objektīviem rādītājiem. Tam gan ne visi izglītības jomā strādājošie piekrīt. Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča uzsver, ka attiecīgajā kartē var viegli iegūt noteiktu informāciju arī par citu novadu skolām, taču, lai to analizētu vai salīdzinātu, ir nepieciešama papildu informācija. “Ar datu salīdzināšanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem!  Ir jāizpēta arī ceļu karte, kurā norādīts, cik ilgā laikā var nokļūt līdz katrai skolai. Nevar salīdzināt datus, kuros ceļu mēro automašīna bez pieturām un skolas autobuss, kuram ir vairākas pieturas,” teic G.Kupča.

Svarīgi gūt papildus
informāciju
Viņu skumdina arī tas, ka kā viens no galvenajiem izglītības kvalitātes rādītājiem norādīti centralizēto eksāmenu rezultāti. “Ir skumji, ka par galveno izglītības kvalitātes rādītāju tiek uztverti eksāmenu rezultāti un kā argumenti norādīti iegūtie procenti. Ir ļoti svarīgi saprast, ka kādā gadā rādītāji var būt zemāki, bet tie var būt attiecīgās klases un skolas labākie rezultāti. Svarīgākam faktoram būtu jābūt tam vai bērns mācās atbilstoši savām spējām un tam būtu jābūt rādītājam! Arī eksāmenu saturs ir dažāds un nevar likt vienādības zīmi starp pērnā un šī gada eksāmeniem. Tie atšķiras un, protams, eksāmenu rezultāti ir viegli vērtējams izglītības kvalitātes kritērijs, taču nedomāju, ka tam būtu jābūt vienīgajam vai galvenajam,” uzskata G.Kupča. Viņa uzsver, ka svarīgi ir gūt arī papildus informāciju par pieejamajiem datiem un katram, kuram interesē kāds konkrēts kartē pieejamais rādītājs, būtu jāmēģina arī noskaidrot fona informācija, kādēļ rādītāji ir tieši tādi, kādi tie ir.

Otrgadnieku īpatsvars – 6,6%
Skolu kartē var atrast informāciju ne tikai par infrastruktūru, iedzīvotāju skaitu, skolu kvalitātes rādītājiem, bet arī skolotāju algojumu. Piemēram, norādīts, ka Alūksnes pilsētas sākumskolā vidējā pedagoga alga mēnesī ir 793 eiro, kas ir lielākais atalgojums Alūksnes novadā, bet vismazākais vidējais atalgojums mēnesī ir Ilzenes pamatskolā - 235 eiro. Savukārt Apes novadā Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā vidējā pedagoga mēnešalga ir 535 eiro, bet mazākais Vidagas Sikšņu pamatskolā - 290 eiro. Salīdzinājumam jāpiemin, ka Gulbenes 2.vidusskolā vidējā pedagoga alga ir 827 eiro, Priekuļu vidusskolā - 920 eiro, bet, piemēram, Mārupes vidusskolā tas sasniedz pat 929 eiro, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā. Šie dati ir jāvērtē arī salīdzinot pedagogu noslodzi. Piemēram, 94,1% noslodze Alūksnes novadā ir Alūksnes pilsētas sākumskolas pedagogiem. Vēl lielāka noslodze, 94,3% , ir Strautiņu pamatskolā. Šeit salīdzinājumam jāpiemin Mārupes vidusskola, kurā pedagoga vidējā alga par tādu pašu noslodzi ir  929 eiro, bet Strautiņu pamatskolā par šādu pašu noslodzes līmeni sasniedz vien 685 eiro. Vismazākā noslodze bija pedagogiem Mālupes pamatskolā - 27,9%. Savukārt Apes novadā visaugstākā vidējā noslodze uz pedagogu  (75,0%)  ir Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā, bet mazākā (40,6%) - Vidagas Sikšņu pamatskolā. Skolu kartē pieejami arī dati par otrgadnieku īpatsvaru skolēnu kopskaitā. Visaugstākais otrgadnieku īpatsvars Alūksnes novadā ir Liepnas vidusskolā – 6,6%, bet Apes novadā - Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā (2,3%).

Pamanījusi pāris
neprecizitātes
Savukārt Apes novada domes izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe atzīst, ka “Skolu kartes” prezentācijas brīdī kartē pamanījusi pāris neprecizitātes par Apes novadu, taču šī informācija vēl ir jāpārbauda. Viņu skumdina fakts, ka bieži vien lielākās pārmaiņas izglītības sistēmā tiek realizētas vasarā, kad daudziem izglītības nozares darbiniekiem ir atvaļinājumi. “Es nezinu, kāpēc tā notiek. Strādāju par izglītības darba speciālisti jau astoto gadu un jau astoto gadu tieši vasarās tiek realizētas lielākās izmaiņas izglītības sistēmā. Ir tāda sajūta, ka visu gadu nav laika nodarboties ar likumdošanas sakārtošanu izglītības jomā, bet tas jādara tieši vasarā, kad daudzi pedagogi vēlas varbūt pat izbraukt no valsts,” pauž G.Luļe. Viņa atzīst, ka “Skolu karte” lieti noderēs vecākiem, kuri varēs tajā atrast sev nepieciešamo informāciju, taču kartes dati, lai arī objektīvi, vienmēr ir jāpārbauda, un tie var būt interpretējami. Skolu karte pieejama IZM mājaslapā: https://izm.kartes.lv

Cik ērta ir jaunā “Skolu karte”?
“Skolu karte” ataino arī, kur un kāda sporta infrastruktūra pieejama reģionā, kā arī citu noderīgu, ar vispārējo izglītību saistītu informāciju. Jau šogad “Skolu kartei” būs pieejama papildināta versija ar jaunām funkcionālām iespējām. Septembrī Izglītības un zinātnes ministrija datus sola atjaunināt pēc skolēnu skaita jaunā mācību gada sākumā un jaunākajiem eksāmenu rezultātiem, pēc tam šos datus, tai skaitā par migrāciju, nododot pašvaldībām. Autorizētiem lietotājiem – pašvaldībām un skolu vadībām – būs pieeja arī sadaļai “skolēni”. Tajā iespējams ieraudzīt katra konkrētā bērna izvēlēto skolu un no kurienes viņš katru dienu braukā.

Citu datumu laikraksti

  • Apskatāmas 120  miniatūras tautu meitas

    Apskatāmas 120 miniatūras tautu meitas

    Alūksnes muzejā no šīs nedēļas apskatāma unikāla izstāde “No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitas miniatūrā”. Izstādi veido 120 lelles...

  • Aicina doties laivu braucienā

    Aicina doties laivu braucienā

    Nākamsestdien, 22.jūlijā, notiks otrais Alūksnes augstienes dabas vērtību un skaistāko ainavu apceļošanas maratona pasākums - laivu brauciens pa...

  • Zemeņu laiks  sākas tikai tagad 4

    Zemeņu laiks sākas tikai tagad

    Turpinās no 1.lpp.Vasaras karalienes zemenes šovasar sāk sārtoties krietni vēlāk nekā citus gadus. Zemnieku saimniecībā “Zemesziediņi” Virešu...

  • Varēs brist Vaidavā un  meklēt sikspārņus

    Varēs brist Vaidavā un meklēt sikspārņus

    Apē upes Vaidavas krastos 14.jūlijā noritēs “Nakts Vaidavings 2017”. Šoreiz pasākuma laikā varēs uzzināt arī ko vairāk par sikspārņiem, kuri mīt...

  • Fotokonkurss “Mans dārzs”

    Tā kā jūlijs ir krāšņākais mēnesis dārzā, kad viss zaļo un zied, Alūksnes un Apes novadu laikraksts “Alūksnes Ziņas”, portāls “Alūksniešiem.lv” kopā...

  • Klusuma pārgājiens

    Šodien, 7.jūlijā pulksten 22.00 Gaujienā, pie Egļukalna estrādes Gaujas krastā, notiks “Klusuma un Gaujas klausīšanās pārgājiens”. Saksofona mūzikas,...