Vai trīskāršosim pensijas?

Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts var sagraut sociālo budžetu.

Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts var sagraut sociālo budžetu
Šodien sākas un līdz 15.maijam turpināsies parakstu vākšana par Pensiju likuma grozījumiem, kas paredz 2,7 reizes palielināt minimālo pensiju, lai tā atbilstu iztikas minimumam. Valdības koalīcija grozījumus neatbalsta, un Labklājības ministrija brīdina, ka tie sagraus pensiju sistēmu, bet projekta iesniedzēji un opozīcija uzskata – jāpiespiež valdība reāli parūpēties par pensionāriem. Atbalstu likumprojektam jau izteikuši 11 989 vēlētāji, bet tā iesniegšanai Saeimā būs jāsavāc vismaz 149 064 paraksti.
Minimālā pensija – 135 lati
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu "Par valsts pensijām" minimālā pensija ir piesaistīta valsts sociālā apdrošinājuma pabalstam (šobrīd 45 lati, plānots palielināt līdz 60) un ir atkarīga no apdrošināšanas stāža – jo tas ilgāks, jo lielāku koeficientu piemēro pensijas aprēķinā. Pēc pašreizējā likuma minimālā pensija nākamā gada beigās nedrīkst būt mazāka par 49,5 latiem pie īsākā apdrošināšanas stāža un 76,5 latiem pie visilgākā stāža. Jaunajos grozījumos, par kuriem notiek parakstu vākšana, palielināti aprēķina koeficienti un minimālās pensijas apmēri tādējādi var sasniegt pat 180 līdz 270 latus.
Grozījumos ierosinātā jaunā pensija attiektos uz vairāk nekā 460 tūkstošiem jeb 98% vecuma pensionāru, informē Labklājības ministrija. Patlaban trīs ceturtdaļas pensionāru saņem līdz 130 latiem, bet nepilniem 2% jeb gandrīz 9 tūkstošiem tā ir tikai robežās no 45 līdz 70 latiem. Savukārt valsts tēriņus pensiju izmaksai šie grozījumi teju dubultos – pērn vecuma pensiju izmaksai izlietoti 654,2 miljoni latu, bet pēc grozījumiem papildus vajadzētu vēl 461 miljonu.
Grozījumiem jānovērš genocīds
Likuma grozījumus ierosinājusi "Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij" kopīgi ar Pensionāru un senioru partiju (PSP). PSP līderis Jānis Kleinbergs uzsver, ka grozījumiem jānovērš genocīds pret vienu no neaizsargātajām tautas daļām. "Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij" valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers uzskata, – ja vairāk nekā pusmiljons Latvijas pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma, valdība viņiem sola tikai dažu latu pielikumu, bet komunālo maksājumu un pārtikas cenas aug ik mēnesi, nav cita varianta, kā minimālo pensiju ar likumu nostiprināt iztikas minimuma līmenī. Saskaņā ar statistikas pārvaldes informāciju iztikas minimums šā gada februārī bija 152 lati.
Upuris nākotnes vārdā?
"Nākotnē pensiju slogs budžetam būs vēl smagāks. Bet vai ir ētiski vecāko paaudzi upurēt savas nākotnes labā?" jautā socioloģe Aija Zobena. Viņa secina, ka demogrāfiskās prognozes nav iepriecinošas – Latvijā līdz 2050.gadam darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars no 69% var samazināties līdz 59% un katrs ceturtais iedzīvotājs būs vecāks par 65 gadiem. Mūsu pensiju sistēma šīs pārmaiņas ņem vērā un ir orientēta uz šodienas strādājošajiem, kas pensionēsies nākotnē. Toties pašreizējā vecākā paaudze dzīvo trūkumā.
Šādā situācijā sociālā drošība vājinās, vairākums cilvēku rūpējas par savu labklājību paši, kā nu prot, – nemaksā nodokļus, aizbrauc no Latvijas, rauš labumus gan atļautiem, gan neatļautiem paņēmieniem. Tas mazina kopējā labuma iespējamību. Pavisam vienkārši – jo mazāk cilvēku uzticas pensiju sistēmai, jo mazāk vēlas tajā piedalīties ar savu ieguldījumu, jo mazāk varēs saņemt no tās nākotnē.
Koalīcija aicina domāt ilgtermiņā
Saeimas politiķu domas par grozījumiem Pensiju likumā dalās – opozīcija uzskata, ka valsts pret pensionāriem izturas noziedzīgi, savukārt koalīcija sliecas par labu Labklājības ministrijas viedoklim, ka grozījumi sagraus pensiju sistēmu.
Ja paraksti tiks savākti un likums nonāks Saeimā, Tautas partija (TP) to neatbalstīs. "Jā, mēs varēsim izmaksāt lielākas pensijas pensionāriem rīt, bet ir jādomā, kas notiks parīt un aizparīt," uzskata TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.
Pret būs arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, kuras vadītājs Augusts Brigmanis atbalstu šiem grozījumiem sauc par populismu.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats uzsver, ka likuma grozījumi nav saskaņoti ar budžeta iespējām ilgtermiņā, jo tuvākajos gados samazināsies nodarbināto skaits, palielinot slodzi uz sociālo budžetu.
Tikai premjera pārstāvētās "Latvijas pirmās partijas/Latvijas ceļa" frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atklāj, ka deputāti vēl nav formulējuši savu viedokli un iepazinušies ar Labklājības ministrijas informāciju.
Ceļš uz referendumu
Opozicionārs "Jaunais laiks" atbalsta grozījumus. "Rūpēties par pensionāriem, kas savā darba mūžā nodrošinājuši valsts attīstību un izaudzinājuši jauno paaudzi, ir valsts pienākums," atzīst valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Arī apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" vadītājs Jakovs Pliners atbalstīs grozījumus. Arī "Saskaņas centra" vadītājs Nils Ušakovs apliecina atbalstu likumprojektam.
Ja parakstus savāks un likumprojekts nonāks Saeimā, bet deputāti to bez grozījumiem neatbalstīs, notiks referendums. Šis process, kamēr izšķiras grozījumu liktenis, ilgs vairākus mēnešus.
***
Kā grozījumi izmainīs minimālo pensiju?
Pašreizējais likums Jaunie grozījumi
Apdrošināšanas stāžs Koeficients Pensija*(Ls) Koeficients Pensija**(Ls)
Līdz 20 gadiem 1,1 49,5 3 180
No 21 līdz 30 1,3 58,5 3,5 210
No 31 līdz 40 1,5 67,5 4 240
*Pie pašreizējā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta – 45 latiem.
** Ja pabalstu palielina līdz 60 latiem.
***
Atceries!
Parakstīties varēs katru dienu četras stundas, arī brīvdienās un svētkos.
Ja veselības stāvoklis neļauj ierasties uz parakstīšanos, to var pieteikt mājās, slimnīcā vai sociālās aprūpes namā.
Otrreiz nav jāparakstās tiem, kas pie notāra jau apliecinājuši atbalstu šiem grozījumiem.
***
Viedokļi
Iveta Purne, labklājības ministre (ZZS)
– Šie vieglprātīgie un ekonomiski neizvērtētie grozījumi sagraus pensiju sistēmu. 2009.gadā tie izmaksātu gandrīz pusmiljardu latu un sociālā budžeta uzkrājuma pietiktu diviem gadiem. Ieņēmumi strauji samazināsies, jo iedzīvotāji nebūs motivēti maksāt sociālās iemaksas. Pensiju sistēma kopš 2002.gada ir ļāvusi veidot uzkrājumu, ne tikai garantējot pensijas šodienas pensionāriem, bet arī atlicinot naudu šodienas nodokļu maksātājiem, kas pensionēsies nākotnē. Ministrija turpinās indeksēt pensijas, palielināt piemaksas pie vecuma pensijas un paplašinās pensiju piemaksu saņēmēju loku.
Aina Verze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja
– Labklājības ministrija un likumdevēji pakāpeniski risina pensiju problēmu, tāpēc referendums nav nepieciešams. Likuma grozījumi pensiju sistēmu izkropļos, jo darba devējiem zudīs motivācija maksāt nodokļus – 91 procentu no sociālā nodokļa kopējās summas maksā darba devējs, lai darba ņēmējiem nodrošinātu sociālās garantijas. Likumā gan joprojām ir nepilnības, piemēram, par spīti augstajam inflācijas līmenim, indeksē tikai daļu pensiju, tā saucamās "mazās pensijas", tā radot pensionāru tiesību pārkāpumus.
Aija Zobena, socioloģe (Latvijas Universitāte)
– Racionāli vērtējot, Latvijas pensiju sistēma neapšaubāmi ir viena no labākajām pasaulē. Problēma ir tā, ka šī sistēma nav domāta pašreizējiem pensionāriem, tā reāli varētu funkcionēt nākotnē. Situācija ir dramatiska, jo pensionāri nav no nekurienes uzradušies diedelnieki, kas kāro noēst nākotnes pensiju kapitālu. Tie ir pašlaik strādājošo vecāki un vecvecāki, kas ar savu darbu ir radījuši mūsu sabiedrības labklājību. Ekspertu aicinājumi saglabāt labo pensiju sistēmu uz vecās paaudzes rēķina ir racionāli, bet izklausās ciniski. Tas rada neuzticību sociālās nodrošināšanas sistēmai kopumā.

Citu datumu laikraksti

  • Slēdz pārāk «dārgu» frizētavu

    Ķīna ? Žanžu pilsētā kāda frizētava slēgta un sodīta ar pusmiljona juaņu (36 000 latu) naudas sodu, jo tās darbinieki iekasējuši nesamērīgi lielu...

  • Garantijas vēstule

    Vai gan pēdējā laikā iedomājams kāds mēneša sākums, kad tauta netiek «iepriecināta» ar jaunākajiem datiem par ne pārāk labvēlīgo tendenci maciņu...

  • Lāpas skrējiens autobusā

    Joprojām var tikai zīlēt kafijas biezumos, kā veidosies notikumi saistībā ar gada lielāko sporta pasākumu. Katrā ziņā ar skandalozitāti tas apvīts ne...

  • Galvenais ir būt kopā

    Senioru koris „Brūklenājs” svētkiem gatavojas ar lielu atbildību.Senioru koris "Brūklenājs" svētkiem gatavojas ar lielu atbildību Šoreiz Alūksnes...

  • Jāmīl bērni arī melni

    Internātskola ir kā atbalsts maznodrošinātajām ģimenēm.Internātskola ir kā atbalsts maznodrošinātajām ģimenēm Gaujienas speciālā internātskola ik...

  • Būvējam labu cilvēku

    Darba tikums sākas jau agrā vecumā un aug kopā ar bērnu.Darba tikums sākas jau agrā vecumā un aug kopā ar bērnu "Man nepatīk vārds "pienākums", jo...

  • Dejotprieks – visās paaudzēs

    Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām.Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām Kā Alsviķu pagastā veidojušās dejošanas...

  • Ģimene - Latvijas lepnums un spēks

    Jau trešo gadu Latvijā tiek organizēti ģimenes svētki „Ģimene – Latvijas lepnums un spēks”. Svētku ideja ir atbalstīt tradicionālās ģimenes vērtības...

  • Balso par savu veikalu!

    Jau otro gadu vadošais tirdzniecības aprīkojama piegādātājs Latvijā uzņēmums „HL Display Latvia” sadarbībā ar informatīvajiem atbalstītājiem -...