Vairāk lielās un mazāk – mazās lietās?

Mārīte Dzene

Partija “Vienotība” startē Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar deputātu kandidātu sarakstu, kurā ir 16 pretendenti. Uz iespēju tikt atkārtoti ievēlētiem, protams, cer tie, kuri jau šobrīd ir deputāti augstākajā Eiropas demokrātiskajā institūcijā: Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere, kuri tika ievēlēti 2009.gada vēlēšanās no partijas “Pilsoniskā savienība”, un Arturs Krišjānis Kariņš no “Jaunā laika”. Protams, viņu izredzes mazina Valdis Dombrovskis, kurš ir saraksta līderis un tika ievēlēts Eiroparlamentā no “Jaunā laika” 2004.gadā, kā arī Artis Pabriks, kas pirmo reizi startē ar trešo numuru. Savukārt viņa izredzes, iespējams, palielina tas, ka, izņemot A.Pabriku, par pārējiem pirmā sešnieka deputātu kandidātiem ir atrodama informācija interneta vietnes antitopā “www.kandidatiuzdelnas.lv”.  Trīs kandidātu reputācija tiek novērtēta ar “zemu risku”, par diviem - rosina padomāt.

Noliedz saistību ar sievas biznesu
Kad V.Dombrovskis bija Ministru prezidents, portāls “Pietiek.com.” izteica bažas, ka viņam ir interešu konflikts saistībā ar sievas uzņēmumu. Ārijai Dombrovskai un bijušā premjera juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vīram kopš 2004.gada ir kopīgs bizness SIA “Land Development”, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu. Uzņēmums ir saņēmis divus kredītus (kopsummā 1,28 miljonus latu) Latvijas Hipotēku un zemes bankā. “Pietiek.com” secinājis, ka divu gadu laikā kredīta pamatsumma nav dzēsta, bet 2010.gadā kredīta pamatnosacījumi ir mainīti. Portāls uzskata, ka tādā veidā, iespējams, banka ir piedāvājusi labvēlīgākus nosacījumus. Pirms stāšanās Ministru prezidenta amatā V.Dombrovskis ir izsniedzis SIA “Land Development” 111 597 latu aizdevumu, tāpēc viņš ir potenciāli ieinteresēts uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanā. Tiek arī pieļauts, ka S.Bukanes virzīšana amatam Ventspils brīvostas valdē ir saistīta ar ievērojamo atalgojumu – 2010.gadā viņa algā saņēma 33 872 latus. Savukārt V.Dombrovskis neuzskata, ka atradies interešu konfliktā, jo tas, ka gandrīz visus savus ietaupījumus ir ieguldījis šajā uzņēmumā, vēl neko nenozīmējot. 2013.gada sākumā aizdomas par interešu konfliktu papildināja fakts, ka parādos ieslīgušais uzņēmums savu finansiālo stāvokli ir uzlabojis, izmantojot “Vienotības” aizstāvēto termiņuzturēšanās atļauju politiku. “Pietiek.com.” raksta, ka “Land Development” pārdeva dzīvokli un tam piederošo zemes gabalu kādas Āzijas valsts pilsonim, saistot šo darījumu ar termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu. Grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, Saeima pieņēma 2010.gada pavasarī. V.Dombrovska pārstāvētais “Jaunais laiks” toreiz balsoja “pret”. Taču 2013.gada vasarā, kad pieauga Nacionālās apvienības spiediens pret atļauju izsniegšanu, V.Dombrovskis pauda viedokli, ka pilnīga atteikšanās no atļaujām varētu negatīvi ietekmēt valsts budžetu, tāpēc esot jāmeklē “fiskāli neitrāls risinājums”, piemēram, investīciju piesaistīšanas sadārdzināšana.  

Grūti pierādīt saistību ar ziedojumiem
Tāpat kā V.Dombrovskim arī A.K.Kariņam vērtējums ir - “zems risks”. 2005.gadā, būdams ekonomikas ministrs, viņš parakstīja lēmumu, ar kuru uzņēmumam “S&G” tika dota iespēja saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu vairāk nekā miljons latu poligrāfijas ražošanas procesa modernizācijai. Uzņēmums piederēja “Jaunā laika” biedram Mārtiņam Grestem un viņa sievai. Pēc šī lēmuma atbalsta saņēmēji lielas summas ziedoja “Jaunajam laikam”. Ekonomikas policija sāka kriminālprocesu, kas pēc vairāk nekā gada tika izbeigts, pārkāpumus nekonstatējot.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) projektā konstatēja nepilnības un arī pēc to novēršanas projektu atzina par prasībām neatbilstošu un noraidīja. Uzņēmums lēmumu pārsūdzēja toreizējam ekonomikas ministram Jurim Lujānam, taču jau pēc neilga laika par ekonomikas ministru kļuva A.K.Kariņš. Viņš atcēla LIAA lēmumu, ļāva vēlreiz precizēt projektu un pieprasīja, lai tas tiktu iesniegts ministrijā, nevis LIAA. Laika posmā no 2005.gada oktobra līdz 2006.gada februārim Grestes “Jaunajam laikam” ziedoja 15 000 latu. Valsts kontrole neatzina, ka A.K.Kariņa rīcība, pašam pieņemot lēmumu struktūrfondu projekta pārsūdzībā, nevis uzdodot to LIAA, būtu pretlikumīga. Tomēr secināja, ka ir pretruna starp normām Administratīvā pārkāpuma procesa likumā un Valsts pārvaldes likumā, kas ļauj šo rīcību interpretēt atšķirīgi. 

Reklāmai izmanto
Eiroparlamenta līdzekļus
Pirms iepriekšējām vēlēšanām 2009.gadā Eiropas Parlamenta apmaksātā kampaņā Inese Vaidere reklamēja savu interneta mājas lapu, kurā bija izteikti aicinājumi balsot par viņas pārstāvēto “Pilsonisko savienību”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzina, ka I.Vaideres reklāma satur likumā aizliegtās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes un sodīja partiju. I.Vaidere uzskatīja, ka pārmetumi ir nevietā, bet kampaņa tika pārtraukta. Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka norādīja, ka nepieciešama diskusija, vai Eiropas Savienības finanšu izmantošana kampaņā var tikt uzskatīta par ētisku un likumīgu. KNAB atzina, ka “Pilsoniskā savienība” I.Vaideres priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai no Eiroparlamenta saņēmusi neatļautu ziedojumu 12 975 latu apmērā. Partijai valsts budžetā bija jāpārskaita gan neatļautais ziedojums, gan KNAB noteiktais 500 latu naudas sods. 

Nevar iztikt bez sīkiem
kompromisiem
Arī par K.Šadurska un S.Kalnietes iespējamajiem “grēciņiem” ir vērts padomāt.
2006.gada augustā presē publicētie Drošības policijas veiktie telefonsarunu ieraksti atklāja, ka toreizējais partijas “Jaunais laiks” Saeimas frakcijas vadītājs K.Šadurskis, iespējams, zinājis par partijas melnās kases esamību. Komentējot ierakstu, sākumā K.Šadurskis pieļāva, ka nav pievērsis uzmanību Gunta Piterenoka teiktajam par “pierakstu burtnīciņu” telefonsarunā. Taču vēlāk pauda, ka neuzskatījis par vajadzīgu kā īpaši rīkoties, jo iespējamos noziegumus jau izmeklējuši tiesībsargi. Viņš arī noliedza, ka partijai būtu melnā kase, bet burtnīciņa esot G.Piterenoka personīgie pieraksti. Pēc VID pārbaudes G.Piterenoks pēc paša vēlēšanās tika izslēgts no partijas. Kad atklātībā nonāca telefonsarunu ieraksti, pretkorupcijas eksperti norādīja, ka pēc pašu sludinātajiem ētikas principiem partijai būtu bijis daudz stingrāk jāvērtē iesaistīto politiķu, tostarp K.Šadurska, rīcība un atbildība.
1996.gada septembrī Ārlietu ministrija S.Kalnietei izsniedza 10 000 ASV dolāru lielu kredītu īres tiesību iegādei uz dzīvokli Rīgā, Antonijas ielā. Pēc 10 gadiem ministrija laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” atzina, ka tas bijis vienīgais šāds izņēmums, turklāt nauda tikusi aizdota, ņemot vērā S.Kalnietes nopelnus Latvijas ārlietu dienesta veidošanā, kā arī toreizējās grūtības saņemt aizdevumu kredītiestādēs. Turklāt ministrija nevarēja nodrošināt vēstnieci ar dienesta dzīvokli, kad tā atgriezās no dienesta vietas Ženēvā. Aizdevumam tika piemērota 5 procentu likme, kas bija trīs reizes zemāka nekā bankās. Kredīts tika nomaksāts līdz 1998.gada vidum, kā bija paredzēts līgumā, un dzīvoklis kļuva par S.Kalnietes īpašumu.
A.Pabriks bija viens no Tautas partijas dibinātājiem 1998.gadā. 2007.gada rudenī, protestējot pret KNAB biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atlaišanu, viņš atstāja Ārlietu ministriju un drīz pēc tam izstājās no Tautas partijas. Nepilnu gadu vēlāk kopā ar Aigaru Štokenbergu A.Pabriks nodibināja partiju “Sabiedrība citai politikai”. Lai konsolidētu politiskos spēkus 2010.gada martā “Sabiedrība citai politikai” kopā ar “Pilsonisko savienību” un “Jauno laiku” izveidoja apvienību “Vienotība”, kas kļuva par partiju. 

Sola to, kas tāpat notiek, jeb neko
Partijas “Vienotība” priekšvēlēšanu reklāmas frāžu tukšumu labi parādīja TV3 raidījuma “Valstī viss ir kārtībā” dalībnieki, uzsverot, ka partija “Vienmuļība” rūpējas par stabilām vērtībām: lai nakti vienmēr nomaina diena, lai sniegs krīt no debesīm, lai Daugava ietek Baltijas jūrā un lai vārds “kultūra” sākas ar burtu “k”. Kas ir redzējis “Vienotības” priekšvēlēšanu reklāmu televīzijā, tam asociācijas būs līdzīgas – kā naglai uz galvas. Vispārzināmas frāzes vēlējuma izteiksmē ir arī partijas priekšvēlēšanu programmā: Latvijas uzņēmējiem jānodrošina konkurences iespējas,  iestāsies par lauksaimniecības tiekšmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp dalībvalstīm, Latvijai racionāli jāizlieto ES atbalsts jauniešu bezdarba samazināšanai... Un nekā konkrēta, ko tieši vēlas panākt un kā to varētu sasniegt ievēlētie deputāti. “Mūsu princips ir “Vairāk Eiropas lielās lietās un mazāk Eiropas mazās lietās,” teikts programmā. Bet kuras pēc “Vienotības” kandidātu ieskata ir lielās un kuras mazās lietas, nav zināms un saprotams. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Bērna veselības pamatā – agrīna vakcinācija?

    Bērna veselības pamatā – agrīna vakcinācija?

    Lai pasargātu cilvēkus no smagām infekciju slimībām, pasaules ārsti, aptiekāri, zinātnieki jau pirms daudziem gadsimtiem lauzīja galvas, izgudrojot...

  • Par motosportu un  tehniskām rotaļlietām

    Par motosportu un tehniskām rotaļlietām

    Alūksnes muzejā aplūkojamas divas jaunas izstādes: Apaļajā tornī iekārtota izstāde  “Vaidavas kausam - 41” par Latvijas tradīcijām bagātāko motokrosu...

  • Afiša

    9.maijā ◆ 17.30 Kolberģa tautas namā - bērnu dziesmu un deju koncerts „Kad ābeļziedos saule smejas”.9.maijā ◆ 16.00 Jaunannas tautas namā - koncerts...

  • Izsludinās biznesa ideju konkursu

    Lai veicinātu jaunu komersantu (saimnieciskās darbības veicēju) rašanos novadā, motivējot jauniešus sava biznesa veidošanai, Apes novada domes...

  • Brauc pēc pieredzes uz Apes novadu

    Brauc pēc pieredzes uz Apes novadu

    Apes novadu nesen apmeklēja uzņēmēju delegācija no Krievijas, lai izzinātu, kā strādā uzņēmēji šeit.“Apes novadā viesi apmeklēja Zigurda Safranoviča...

  • Ape īsumā

    Apes ◆ No 13. līdz 22.maijam 27 otrā kursa tūrisma programmas studenti un 2 pasniedzēji no Vidzemes augstskolas novadā īstenos savu vasaras praksi...

  • Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri 2

    Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri

    Pateicībā par ugunsdzēsēju glābēju grūto darbu Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” rokdarbu pulciņa dalībnieces noadījušas 28 pārus...

  • Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Vistas fileju izklapē. Liek cepamajā traukā, apber ar sāli un pipariem. Pa virsu kārto šampinjonus un tomātu šķēles. Sarīvētu sieru sajauc ar...

  • Ūdenstilpēs – jauni noteikumi

    Alūksnes novada domē ir apstiprināti publisko un pašvaldības ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi,...