Jaunalūksniete, septiņdesmit gadus vecā Daina Silirava ar dzīvesbiedru Jāni jau vairāk nekā divdesmit gadus ik dienu vēro, kā garām vairākkārt aizslīd Gulbenes - Alūksnes bānītis.
Jaunalūksniete, septiņdesmit gadus vecā Daina Silirava ar dzīvesbiedru Jāni jau vairāk nekā divdesmit gadus ik dienu vēro, kā garām vairākkārt aizslīd Gulbenes - Alūksnes bānītis. Viņu māja atrodas uz Litenes - Alūksnes ceļa blakām dzelzceļa pārbrauktuvei.
"Divdesmit gadus pati nostrādāju uz dzelzceļa, veicu remontdarbus, tāpēc piešķīra šo māju. Tīkotāju pēc tās bija daudz," laikrakstam stāsta D.Silirava.
Viņai patīkot šajā vietā dzīvot, īpaši tāpēc, ka garām brauc bānītis.
"Nav garlaicīgi. Vienmēr vilciens brauc garām mūsu mājai un sveicina, signalizējot. Pietrūktu, ja bānītis te vairs nekursētu, bija taču runa par tā slēgšanu," saka sieviete.
It nemaz netraucējot arī pa šoseju garām braucošās mašīnas. Esot pierasts. Arī naktīs varot mierīgi gulēt.
"Bānītis ir kļuvis mīļš. Kad agrāk vajadzēja doties uz darbu, tepat pie mājas tajā iekāpu un pēc darba atkal pie mājas izkāpu," atceras D.Silirava. "Tagad, ja vajadzētu braukt ar bānīti, nāktos doties uz staciju Alūksnē."
Ar bānīti esot braukusi neskaitāmas reizes, arī uz Stāmerienu un Gulbeni.
D.Silirava stāsta, ka reizēm kāds garāmbraucošas mašīnas šoferis apstājoties un lūdzot ūdeni, ko padzerties vai paņemt līdzi. Naktsmājas gan neviens neesot prasījis. Nemaz neesot bail dzīvot vietā, kur blakus vērojama satiksmes kustība un pašiem tāpēc dzīve rit kā skatlogā.
Katru dienu abi cītīgi saimnieko pa māju, strādā dārzā un nelielajā saimniecībā. Mājas pagalmā saimnieces aprūpētās puķu dobēs zied puķes. "Kustamies, strādājam un par dzīvi nesūdzamies," apgalvo D.Silirava.
