Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vairākkārt sāk dzīvi no jauna

Par Ilgu Dzenīti Virešu pagastā citi teic, ka viņa esot labestīgs un gaišs cilvēks. Katram atradīšot sirsnīgus un uzmundrinošus vārdus.

Par Ilgu Dzenīti Virešu pagastā citi teic, ka viņa esot labestīgs un gaišs cilvēks. Katram atradīšot sirsnīgus un uzmundrinošus vārdus.
Ne tikai saviem mīļajiem - trīs dēlu ģimenēm un astoņiem mazbērniem, kuru pulku Ilga vēlētos vēl kuplāku. Šomēnes viņa atzīmēja 70 gadu jubileju. Ilga ir novērtējusi, kāda ir laime, ka nav vientuļa, un uzskata, ka arī vecumdienās cilvēks var dzīvot pilnvērtīgi. "Cik dzīve bijusi skaista vai mazāk skaista, taču vieglāka tā nekļūst, ja žēlojas un raud," saka Ilga Dzenīte.
Tagad viņas galvenās rūpes saistās ar ģimeni vairākās paaudzēs. Ar prieku, kā mazbērni izaug, kavēties atmiņās par aizgājušiem laikiem un cītīgi sekot līdzi politiskajām norisēm valstī. Arī garajos ziemas mēnešos viņai neesot garlaicīgi, jo jālasot grāmatas un jāadot zeķes. Ilga teic, ka mūžā no jauna sākusi dzīvi it kā vairākas reizes, jo iepriekšējā bijusi sagrauta. Pirmās grūtības piedzīvojusi Otrā pasaules kara laikā. Vecāku mājas atradušās netālu no Gaujas tilta, to bombardēja. "Mūsu mājas bija gan vāciešu, gan krievu pakļautībā. Kad izdzina no tām, devāmies bēgļu gaitās uz Raunas pusi. Tas bija šausmīgi. Tie skati paliks prātā uz mūžu," apgalvo sieviete. Atgriezušies mājās, viss nopostīts, labība nobradāta, lopi aizvesti.
Ķepurojās, kā mācēja
Nākamā reize bijusi Sibīrijā - astoņus gadus pavadījusi izsūtījumā Tomskā tāpat kā daudzas latviešu ģimenes. 1957.gadā 23 gadu vecumā atgriezusies Latvijā.
"Jaunība pagāja svešumā. Vecāki, kā agrāk teica, bija saimnieki. Es viņiem biju vienīgais bērns. 1949.gadā mūs izsūtīja no Latvijas, atgriezāmies tepat, vecāku mājās, lai gan nebija viegli atgriezties," stāsta Ilga. Pirms došanās izsūtījumā bijusi Gaujienas vidusskolas 9.klases audzēkne, taču Krievijā mācīšanās bija jāsāk gluži vai no jauna. "Ieveda krievu sādžā. Vajadzēja pašai ķepuroties, kā mācēju. Krievu valodā kursu kā tagad nebija. Tā es tur sāku mācīties 4.klasē un turpināju septītajā," stāsta Ilga.
Gribēja sievišķīgu profesiju
Svešumā ieguvusi neparastu profesiju - elektromehāniskajā tehnikumā četrus gadus mācījusies par tehniķi - tehnoloģi elektrisko vadu un kabeļu ražošanā.
"Es gribēju mācīties pedagoģiju vai medicīnu, kaut ko sievišķīgu, taču latviešus jau nekur citur neņēma. Mūsu tur bija daudz. Atvēra tehnikumu, studētgribētāju tur nebija, tāpēc latvieši varēja mācīties," uzsver sieviete. Pēc tam attiecīgajā specialitātē strādājusi rūpnīcā un līdztekus mācījusies institūtā, lai gan to apvienot neesot bijis viegli.
Laika prognozi neprasa
"Nezinu, vai stipri gaidīju, kad varēsim atgriezties Latvijā, jo biju jauna. Jaunību mums izpostīja. Latvijā atgriezusies, gribēju dzīvot Rīgā, taču tas neizdevās, tā atbraucu uz šejieni," uzsver Ilga. Atradusi darbu hidrometeoroloģiskajā stacijā, kur nostrādājusi vairāk nekā 30 gadus. "Kolektīvs mums bija jauks. Bet par laika prognozēm jau bieži vien cilvēki smaida, it sevišķi, ja tās nesakrīt," bilst Ilga. Laika prognozes neviens vairs viņai neprasot, tikai studenti - neklātnieki, kam augstskolā jāapgūst meteoroloģija, taujājot pēc padoma.
Ilga lepojas, ka ar dzīvesbiedru bijis lemts būt kopā 40 gadus. Viņa joko, ka tagad jau tas esot nemoderni. Mācījušies vienā - Gaujienas vidusskolā. "Interesanti iznāca, ka mans tētis mammu no vienas Gaujas malas aizprecēja uz otru, bet mans vīrs mani atkal atveda atpakaļ. Tā mēs vietām samainījāmies," apgalvo Ilga.
Sirds kļūst smeldzīga
Godīgumu viņa uzskata par vienu no vērtīgākajām īpašībām. "Šodien tas ir palicis kaut kur malā," skumji secina sieviete. Runājot par Latvijas laukiem, viņas sirds kļūst smeldzīga. "Kad no mājas izbraucu un redzu, kas notiek apkārt, ir smagi. Lielie lauki pamesti. Vai mums Eiropā klāsies labāk, nezinu," spriež Ilga. Arī viņa ievērojusi, ka laukos cilvēki kļuvuši nomākti, drūmi, nekam vairs netic. "Katrs ierāvies sevī. Padomju gados cilvēki bija atvērtāki. Skaisti saka, ka katram vajadzīga sava niša, taču kur tad laukos lai cilvēks to atrod," ir pārliecināta viņa.
Glabā skolas gadu draudzību
Par nenovērtējamu ieguvumu Ilga uzskata to, ka kopš 1948.gada līdz pat šodienai saglabājusies Gaujienas skolas gadu draudzība.
"Tādas esam piecas, kas joprojām cita citu atceras. Kapusvētkos Gaujienā un skolas salidojumā satiekamies, jo tā visus aicina kopā. Pirmo reizi, kad biju salidojumā, manas klasesbiedrenes bija nostājušās rindā un man lika viņas atpazīt. Mēs nebijām redzējušās 40 gadus. Šādi mirkļi dzīvē ir vienreizēji un neatkārtojami," spriež Ilga Dzenīte.

Citu datumu laikraksti

  • Pirms svētkiem augstskolā paplašina telpas

    Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centram ir paplašinātas telpas, izveidojot lielāku biblitēku.Rīgas Pedagoģijas...

  • Aicina apvienoties bronhiālās astmas slimniekus

    Latvijas Astmas un alerģijas biedrība izteikusi priekšlikumu tās nodaļu veidot arī Alūksnē. Latvijā biedrība darbojas jau trīspadsmit gadus un tai ir...

  • Vanadzēni svinēs svētkus

    “Daugavas Vanagi Latvijā” Alūksnes nodaļa Alūksnes tautas namā 28.decembrī pulksten 10.00 vanadzēniem rīko svētku pasākumu."Daugavas Vanagi Latvijā"...

  • Velk bluķi un dedzina grēkus

    Mālupes pagastā kultūras darbinieki ceturtdien organizēja nebijušu pasākumu - bluķa vilkšanu pa pagasta iestādēm, lai aizdzītu visus ļaunos...

  • Skatlogus rotā savam un klientu priekam

    Iestājoties krēslai, pilsētas ielās iedegas laternas, arī veikalu skatlogos sāk mirdzēt sveču liesmiņas un daudzkrāsainas lampiņas.Iestājoties...

  • Iepazīst mazpulka radošo darbu

    Ziemeru 29.mazpulka dalībnieku projekti guvuši atzinību ne tikai Alūksnes rajonā, bet ir pazīstami arī valstī. Ar viņu veikumu pamatskolā un pagastā...