Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vakara vadītāji dalās pieredzē

Jaunlaicenes tautas namā jau otro reizi notika vakara vadītāju tikšanās, kam šoreiz bija dots nosaukums “Neturi sveci zem pūra!”.

Jaunlaicenes tautas namā jau otro reizi notika vakara vadītāju tikšanās, kam šoreiz bija dots nosaukums “Neturi sveci zem pūra!”. Pagasta kultūras darba organizatore Izolda Krūmiņa informē, ka sākotnēji bijušas pieteiktas sešas programmas, taču dažādu iemeslu dēļ divi vakara vadītāji savu dalību atteikuši.
Programmas, ko demonstrēja, bija dažādas. Kā vienmēr, izdomas bagāta bija Gaujienas tautas nama vadītāja Laima Poševa, kas arī saņēma skatītāju balvu. Laima iejutās Raganas lomā un pamatīgi izkustināja zāli, organizēdama kāzu svinības. Alūksnieša Normunda Jantona sagatavotajai programmai bija zinātniska ievirze. Tās gaitā klātesošie iepazina kultūras darbinieka evolūciju no embrija līdz pat brīdim, kad pār viņu aizveras zemes klēpis. Jaunlaicenes pagasta kultūras darba organizatore Māra Svārupe un viņas asistente Agita Ziņģe sevi pieteica kā Karlsons un Brālītis, kuri meklē pasaulē labāko Māmuķīti. Māra Lazdiņa no Gaujienas iztika bez plašiem scenārijiem. Viņa vienkārši uzaicināja zāli kopīgi nodziedāt dziesmu.
“Daudzi cilvēki nevēlas piedalīties atrakcijās. Savukārt, ja vakara vadītājs tās neorganizē, daudzi aizrāda, ka pasākums bijis garlaicīgs un neinteresants,” pārdomās dalās M.Svārupe. Viņa atzīst, ka kultūras darbiniekam ar pasākumiem ir visai grūti izkonkurēt inerto baudu, ko sniedz televīzijas pārraižu vērošana. Kultūras iestāde nav arī bārs, kurā prieku var nopirkt par naudu. Lai pasākums izdotos, tā dalībniekiem ir jāgrib emocionāli līdzdarboties. “Interesanti, ka pasākumus pārsvarā apmeklē četrdesmit gadus veci un vecāki cilvēki. Ja koncerts vai balle notiek estrādē, tad tauta sabrauc no malu malām, bet pasākumi telpās ir slikti apmeklēti,” vērtē M.Svārupe.
“Ideja - pulcināt vienkopus vakara vadītājus - ir laba. Gribētos, lai dalībnieku ir vairāk un lai pārstāvēti ir dažādi žanri. Arī tie, kas veido literāri muzikālas kompozīcijas, taču vada vakaru,” prāto L.Poševa.
Viņa domā, ka nākotnē vakara vadītāju tikšanās var veidoties par interesantu tradīciju, kurā piedalās visdažādāko iestāžu pārstāvji un privātpersonas. Tāpat Laima uzskata, ka vakara vadītājiem būtu vairāk jādomā par programmas sižetu un tam atbilstošu vadītāja tēlu.
“Ir liela atšķirība, vai tu ienāc zālē ikdienas tērpā un esi vienkārši “kāds no publikas”, kurš uzņemas vakara vadību, vai arī tev ir atbilstošs tērps un grims, kas faktiski jau pats par sevi ieintriģē skatītāju,” vērojumos dalās L.Poševa. Viņa atzīst, ka jūtas daudz labāk un darbojas daudz radošāk, ja izmanto konkrētajam pasākumam īpaši gatavotu tērpu vai masku.

Citu datumu laikraksti