Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valodai ir jāaug

Līdz rītdienai var iesūtīt 2015.gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus. Aptauju jau trīspadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. Jau saņemti vairāki simti gada vārda, spārnotā teiciena un gada nevārda titula kandidātu. Vēl daļa iesūtījumu būtu ieskaitāmi papildu kategorijā “gada savārstījums” (nesakarīgākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2015.gadā). Uz 2015. gada vārda titulu pretendē, piemēram, “dzejniekpāris”, “Porzingis”, “nelegālais imigrants”, “velkamists”, “Kremļa troļļi”, “sankcijas” un “hibrīdkarš”. Gada nevārda titulu joprojām gaida “nerīdzinieks”, un pieteikumos parādās daļa jau sen nepatīkamu vārdu un vārdu savienojumu, tostarp “pa lielam”, “nonsenss”, “piesekot” un citi vārdi.

No jaunvārdiem nav jābaidās
Iluta Sustenberga, Ziemeru pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Jaunvārdi rodas tad, kad sadzīvē ienāk dažādas jaunas lietas - jaunas tehnikas vai darbības. Piemēram, tas pats vārds “selfijs”. Ir vārdi, kurus sabiedrība pieņem uzreiz, bet ir vārdi, kuri tā arī neieiet sabiedrības leksikā. Mūsu skolā jaunvārdus bērni pārsvarā neizmanto. Izmantoti vairāk tiek tieši barbarismi, kuri iegūti no krievu vai angļu valodas. Es uzskatu, ka no jaunvārdiem nav jābaidās un tiem ir jāienāk valodā. Vienīgi ir jāsaprot, cik tālu mēs tos varam ielaist. No valodas nav jābaidās, jo tā ir elastīga, taču mums pašiem ir jābūt valodas kopējiem. ◆

Nepieciešami jaunu jēdzienu nosaukšanai
Inese
Kaulakāne, Alūksnes novada vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja 
Katrā dzīvā valodā ienāk agrāk nelietoti vārdi, kas apliecina valodas dzīvotspēju un ir nepieciešami jaunu jēdzienu nosaukšanai. Tie ir jaunvārdi, kas agrāk nav lietoti, bet kas ienāk valodā un nostiprinās, tā papildinot skolēnu vārdu krājumu. Skolēni, mācoties latviešu valodu, zina, ka latviešu literārā valoda ir vienota runas un rakstu forma, tā ir vienota un izkopta valoda, ka literāra runa ir obligāta ne tikai skolā, bet arī radio un televīzijas raidījumos, dažādās valsts iestādēs. Tāpēc literāro valodu nevar atstāt pašplūsmai un tās attīstība ir apzināti jāvirza, to apgūstot skolā pēc valodnieku apzināti formulētiem likumiem, jo izkopta, pareiza un bagāta valoda ir kultūras vērtība. Literārās valodas kopšana ir svarīgs un atbildīgs darbs. Literāro valodu veicina un veido ne tikai valodnieki, bet visi tās pratēji un lietotāji. Pie tādiem pieder arī dzejnieki, rakstnieki, tulkotāji, zinātnes un kultūras darbinieki. ◆

Ar valodu ir jāspēlējas
Juris Zaķis, mālupietis, kurš raksta dzeju
Latviešu valoda sāk saslāņoties. Atsevišķām cilvēku kategorijām valodā ir daudz ārzemju terminu. Ja agrāk valoda bija sajaukta ar krievu valodu, tad tagad tas notiek ar angļu valodu. Daudz ko ir grūti izteikt latviešu valodā, piemēram, “blogs”. Tas jau nav latviešu vārds. Mūsu, Mālupes pusē, ir iegājies teiciens - “a kā tā”? To saka vienmēr, kad kaut kas notiek, un atbilde parasti ir - “nu tā sanāca”. Jaunvārdi ir vajadzīgi, jo tie papildina valodu un piedod tai odziņu un ko interesantu. Ikdienā valoda ir diezgan sausa.
Līdz ar jaunvārdu ienākšanu valoda jau nepazudīs, jo saknes ir saknes. Lai arī šis ir tehnikas laikmets un viss ir strauji jāapgūst, tad mājās tik un tā runājam vienkāršā latviešu valodā. Nelietojam taču kaut kādus mistiskos jaunvārdus. Man kā dzejas rakstītājam citreiz prasās kāds jaunvārds. Ļoti cenšos izmantot vārdus no skaidrojošās vārdnīcas. Nesen rakstīju dzejoli un gribēju uzrakstīt, ka kaut kas sadeg elles vērdē. Domāju, ka nu esmu izdomājis kādu jaunvārdu, jo nekad iepriekš nebiju dzirdējis vārdu “vērde”. Paņēmu skaidrojošo vārdnīcu, kur bija tāds vārds, kas nozīmē – karstums. Kaut kur zemapziņā man tāds vārds bija aizķēries. Jūtu, ka jauniešiem vārdu krājums nav tik bagāts. Ir talants, bet es uzskatu, ka mana dzeja gan nav talants, bet liela darba rezultāts. Ja gribi labi darīt, tad vajag pie tā strādāt, daudz rakstīt un domāt. Zinu tagad arī kādu jaunu dzejnieku, kura vārdu krājums nav bagāts un arī atskaņām tiek atrasts mazs vārdu krājums. Jaunvārdi ir jāveido, jo mūsdienās ir arī grūti uzrakstīt ko tādu, kas nav bijis. Es savos darbos vienmēr saskatu sakarību ar to, ko es redzu, dzirdu un lasu. No tā visa rodas kāds iespaids. Ar valodu ir jāspēlējas. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...