Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts bremzē kokapstrādes biznesu

Kokapstrādes uzņēmuma SIA “Edojra” Ziemeru pagastā galvenais darbības virziens ir taras dēlīšu ražošana.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA “Edojra” Ziemeru pagastā galvenais darbības virziens ir taras dēlīšu ražošana.
“Specializējamies tikai uz to, jo šādu izejmateriālu ražošana šobrīd ir vislietderīgākā. Izdevīgāk ir cirst mežu, nekā to pārstrādāt, jo sagatavju ražošanas laiks ir pagājis,” laikrakstam stāsta SIA “Edojra” īpašnieks Raimonds Oja.
R.Oja ar kokapstrādi sācis nodarboties deviņdesmito gadu sākumā kopīgi ar otru biznesa partneri. Pēc pāris gadiem izlēmuši, ka katrs darbosies atsevišķi.
“Protams, ka vēlētos attīstīt uzņēmumu, ieviešot jaunas tehnoloģijas, jo ideju netrūkst. Galvenā problēma ir līdzekļu trūkums. Pie manis ir braukuši firmu pārstāvji, piedāvājuši iegādāties jaunus agregātus, kaltes, taču izmaksas ir milzīgas - miljonos latu. Banka nedos aizdevumus, jo nav ko ieķīlāt,” spriež Raimonds Oja.
Viņš apgalvo, ka valsts nedomā, kā sekmēt mazo uzņēmumu attīstību. Viņiem esot vēl grūtāk nekā lauksaimniekiem, kas var pretendēt uz subsīdijām vai SAPARD.
“Tagad iestājāmies Eiropā, tas nozīmē dažādas komisijas un augstas prasības - darba aizsardzībā, lai nepiesārņotu apkārtējo vidi. Tas ir saprotams, ka jāpilda Eiropas standartiem atbilstošas prasības, taču mēs nevaram uzreiz sasniegt tādu pašu līmeni,” secina R. Oja. Viņš uzskata, ka kokapstrādes biznesam nav perspektīvas. Lielākās grūtības sagādājot koksnes resursi un kvalificēts darbaspēks.
“Agrāk uzņēmumā bija 700 līdz 1000 kubikmetru izejvielu pārstrādei, bet tagad to trūkst,” saka uzņēmējs. Izejvielām jau apmēram divus gadus cenas palielinoties, bet realizējamai produkcijai - praktiski nemaz. Uzņēmumā strādājošo skaits no 70 (kad bija kopīgs bizness) sarucis līdz 11. Gadā tā apgrozījums sasniedzot apmēram 100 000 latu. R.Oja ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk kokapstrādes uzņēmumu skaits valstī saruks.
“Vasarā uzņēmumā izmantoja trešo daļu no tā jaudas. Varētu strādāt dienu un nakti, jo pieprasījums pēc produkcijas ir liels, ja tikai netrūktu koksnes,” stāsta R.Oja.
Uzņēmums produkciju realizējot ne tikai Latvijā, bet arī Spānijā, jo noslēgts tiešs sadarbības līgums. R.Oja neesot pesimists, turpināšot darboties kokapstrādes jomā, jo tā esot sena viņa aizraušanās. Ja tas neizdosies, tad mainīšot biznesa darbības virzienu.

Citu datumu laikraksti

  • Vēsā rudens vakarā baudīsim karstu saldēdienu!

    Kamēr vēl augļos, ogās un dārzeņos vitamīnu ir papilnam, varam tos izmēģināt un nobaudīt dažādos ēdienos. Pagājušajā sestdienā piedāvājām pagatavot...

  • Nemeklē lielu laimi, bet atrod jaunas pārmaiņas

    Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par...

  • Labas uzvedības ABC

    Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos.Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos. -...

  • Rajonā joprojām trūkst zobārstu

    Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums.Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums. Ar “Alūksnes Ziņu”...

  • Finišē kalnu velosipēdisti

    Pie Alūksnes ezera, Tempļakalna pakājē sestdien, 18.oktobrī, uz atklātā Alūksnes rajona čempionāta noslēguma sacensībām pulcējās 66 kalnu...

  • Vai tas ko mainīs?

    Aizliegts auglis vienmēr ir saldāks. Diemžēl tas ir neapgāžams fakts. Jo vairāk tev atkārtos, ka nedrīkst TO un TO, notiek gluži pretēji - roka...