Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Var sajust Eiropas sirdi savējā

Kas gan tik ļoti Latvijas tūristus vilina doties uz valsti pie pašas Adrijas jūras - Horvātiju, kas atrodas Eiropas sirdī?

Kas gan tik ļoti Latvijas tūristus vilina doties uz valsti pie pašas Adrijas jūras - Horvātiju, kas atrodas Eiropas sirdī? Tas ir pēdējais modes kliedziens, untums vai ceļošanas motīvi ir pavisam citi? Atbildē jebkurš latvietis laikam viennozīmīgi teiktu, ka nevar nepadoties spēcīgajam siltā klimata vilinājumam un neskartajai, noslēpumainajai dabai.
Ne mazāk svarīgas ir nelielās naudas izmaksas, kas jāatvēl šim atpūtas braucienam.
42 tūristu grupa no Alūksnes rajona šoruden devās uz šo fascinējošo zemi, lai izbaudītu tveici, tādējādi paildzinot vasaras dāvātās izjūtas. Par ceļojuma iespaidiem laikrakstam stāsta Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Ingrīda Brūvere.
Horvātija pieder pie valstīm, kam ir senas un dziļas saknes, tā var lepoties arī ar to, ka ir viena no ekoloģiski tīrākajām Eiropā. No 1945. līdz 1991.gadam tā bija Dienvidslāvijas sastāvā, līdz ieguva savu neatkarību. Tās bagātība ir desmit nacionālie parki ar daudzveidīgu floru un faunu. Pretī Adrijas jūras piekrastei ir 1185 lielas un mazas salas, no tām 66 ir apdzīvotas, lielākās ir Krka un Kres sala, kā arī klintis un rifi. Šī tipiskā dienvidnieciskā valsts prot pievilināt tūristus, kas tik ļoti izslāpuši pēc saules. Tās dāvāto siltumu var baudīt pārpārēm tāpat kā Adrijas jūras smaragdzaļo ūdeni un neatkārtojamo dabas skaistumu.
Mājas palikušas tukšas
Jebkurš ceļotājs Horvātijā nevar nepamanīt sekas, ko atstājusi pirms sešiem gadiem beigusies karadarbība. Ēku fasādes joprojām rotā šāviņu pēdas. Tūristiem stāsta, ka pēc kara serbi atstājuši savas mājas horvātu zemē, kur dzīvojuši laikā, kad savstarpēji abas tautas karojušas. Tagad serbu mājas esot tukšas, jo horvātiem tās nav vajadzīgas. Tās netiekot arī izlaupītas, tāpēc par to misiju var uzskatīt spilgtas vēsturiskās liecības saglabāšanu.
Horvāti aicinot serbus atgriezties tajās, taču atsaucības neesot. Serbi aizbildinoties, lai tās saremontējot, tad viņi atgriezīsies. Horvātijā raksturīgs, ka ēkas celtas no vietējiem celtniecības materiāliem, arī akmens, kas nav dārgi. Visas mājas izceļas ar koši sarkaniem jumtiem, zem tiem slēpjas balts veidols. Citu krāsu namiņus tur atrast nevar.
Apzinās zemes vērtību
Horvāti nevar lepoties, ka ir bagāta tauta. Iespējams, arī miljonāru viņiem nav tik daudz kā Latvijā. Horvāti var tikai minēt, ko nozīmē kārtīgi nodarboties ar lauksaimniecību. Klintis, kalnu un akmeņu klātbūtne liek sajust, kāda vērtība ir zemei, ja to izdodas apstrādāt un tajā vēl arī kaut ko izaudzēt. Dažviet bijis redzams, kā vietējie iedzīvotāji cenšas kaplēt neauglīgo zemi. No malas to vērojot, radies iespaids, ka tas ir smags vergu darbs.
Ekonomisku apsvērumu dēļ vienā mājā dzīvojot divas ģimenes, lai nebūtu problēmu ar ūdeni, kas ir ļoti tīrs, un taupītu arī zemes resursus. Horvātijā raksturīgs mēreni kontinentāls klimats, salās pārsvarā ir kalniem raksturīgs klimats. Horvāti nezina, ko nozīmē ziema. Vidējā temperatūra janvārī ir plus viens līdz 30 grādi Celsija, bet augustā - 22 līdz 26 grādi. Horvāti audzē vīnogas, nedaudz olīves, vīģes. Dārzos ir atrodami granātāboli, kivi un mandarīni. Dateļpalmām laika apstākļi nav tik piemēroti, lai dateles spētu nogatavoties.
Veiksmīgi attīsta tūrismu
Tūristu pieplūdums ir kā ielāps tam, ko horvātiem liedz īpatnējais klimats, kas liek būt taupīgiem. Tūrisms valstī var veiksmīgi attīstīties arī sakārtoto ceļu dēļ. Zināmi posmi tur esot izveidoti par maksas ceļiem. Tas uz latviešiem atstājot ļoti labu iespaidu, it īpaši tiem, kas pieraduši ikdienā pārvietoties pa nelīdzenainajiem Latvijas ceļiem. Horvātijā ceļus sakārtojot arī par godu armijai, kuru valstī varot mobilizēt trīs stundu laikā. Tas liecina par šīs tautas kareivīgumu.
Indē jūras eži
Tūristiem, kas vēlas baudīt Adrijas jūras jaukumus, jāzina - piekraste ir akmeņaina un tajā nav smilšu. Arī peldēšana nav tik ierasta, jo jūra ir pilna ar asiem ežiem. Lai no tiem pasargātos, kājās jāvelk gumijas čības. Jūras eži nav tik asi kā parastie, taču spēj nedaudz saindēt cilvēku. Tomēr nepatīkamo radījumu klātbūtni atsver burvīgās izjūtas, ko sniedz kā piens siltais ūdens. Pat guļot krastā uz plakana akmens, sajūtas esot, it kā būtu paradīzē.
Tūristus aizved arī uz Plitvicas ezeriem, kas ir viens no Horvātijas nacionālajiem parkiem un ko uzskata par dabas radītu fenomenu - 16 dažāda augstuma līmeņos esošiem ezeriem, kas savā starpā saistīti ar vairāk nekā 90 lieliem un maziem ūdenskritumiem. Pa vidam dažādos maršrutos vijas no koka veidotas taciņas. Parka 200 kvadrātkilometru lielā teritorija iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Prot sarunāties krieviski
Horvāti ir viesmīlīga un atsaucīga tauta. Jūras piekrastē ir uzcelts daudz privātu pansiju tūristiem. Apkārtējās vides sakoptība šo tautu īpaši neuztrauc, jo netālu no pansijas var redzēt aizaugušus "džungļus" un nesavāktus atkritumus. Uzkrītoši, ka laukos nekur pie mājām neredz puķu dobes. Ar horvātiem nav problēmu sarunāties, jo viņi prot krievu valodu. Protams, nevarot nejust arī viņu karstasinīgumu.
Te nopietni domā par tūristu pievilināšanu - izbraucieni ar kuģīti pa Adrijas jūru, tikmēr tiek sagatavotas vietējo zvejnieku sarūpētās jūras veltes, ko pasniedz ar sarkanvīnu vai baltvīnu. Par zivju pikniku, protams, viņiem pienākas attiecīga samaksa - 800 eiro no tūristu grupas. Aktivitātes naktī Horvātijā sit augstu vilni, kā jau atpūtnieku pilsētā. Tad tikai sākas īstā dzīve, kurā ir tirgošanās un viesiem piedāvātās izklaides. Par drošību vēlajās stundās uz ielām nav jāuztraucas itin nemaz nedz vietējiem iedzīvotājiem, nedz tūristiem, kas Horvātijā labprāt atgrieztos, lai tur pavadītu atvaļinājumu.
Fakti
- Ģeogrāfiskais stāvoklis: Horvātijas krastus no rietumiem 1777 kilometru garumā apskalo Adrijas jūra, kopā ar salām krasta līnija sasniedz 5835 kilometrus. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju, Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni.
- Platība: 56 610 kvadrātkilometri.
- Iedzīvotāju skaits: 4 381 300.
- Valsts iekārta: parlamentārā republika.
- Galvaspilsēta: Zagreba (770 000 iedzīvotāju).
- Oficiālā valoda: serbhorvātu.
- Reliģija: katoļi (77 procenti), pareizticīgie (11 procenti), arī musulmaņi un citas tautības.
- Naudas vienība: kuna (1 kuna - 0,08 lati).
- Nacionālā virtuve: populāri ir Likas siers, aitas siers, salami ar paprikas garšu, ķiploku cīsiņi un svaigs siers ar krējumu. No otrajiem ēdieniem salās, piejūras reģionos un Istras pussalā - zivis un citas jūras veltes, bet no gaļas ēdieniem iecienītākā ir jēra gaļa. Citviet ir lielāks gaļas ēdienu piedāvājums - tītara gaļa ar speciāliem makaroniem, cepts jērs, kā arī cepti makaroni ar sieru. No stiprajiem dzērieniem - plūmju un vīnogu brendijs, desertā - ķiršu liķieris.

Citu datumu laikraksti

  • Vēsā rudens vakarā baudīsim karstu saldēdienu!

    Kamēr vēl augļos, ogās un dārzeņos vitamīnu ir papilnam, varam tos izmēģināt un nobaudīt dažādos ēdienos. Pagājušajā sestdienā piedāvājām pagatavot...

  • Nemeklē lielu laimi, bet atrod jaunas pārmaiņas

    Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par...

  • Labas uzvedības ABC

    Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos.Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos. -...