Vardarbībā cietušie bērni ir saņēmuši palīdzību

Sešpadsmit Alūksnes rajona bērni ir cietuši vardarbībā un saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus uz vietas rajonā. Desmit gadījumos vardarbība notikusi ģimenēs.

Sešpadsmit Alūksnes rajona bērni ir cietuši vardarbībā un saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus uz vietas rajonā. Desmit gadījumos vardarbība notikusi ģimenēs.
"Apkopotā informācija liecina, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušas deviņas meitenes un septiņi zēni. No valsts budžeta šim mērķim izlietoti 816 lati," stāsta Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Vija Vārtukapteine. Viņa atgādina, ka rajonā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz sociālā darbiniece Dagmāra Melece, psiholoģe Vēsma Kalēja un psihoterapeite Ingrīda Rateniece. Sarežģītākos gadījumos cietušais, balstoties uz psihologa atzinumu, ir tiesīgs saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus specializētās dziedniecības un rehabilitācijas iestādēs. Pagājušajā gadā četri mūsu rajona bērni saņēmuši pakalpojumus centrā pret vardarbību "Dardedze" un rehabilitācijas slimnīcā "Krimulda".
"Lielākais skaits vardarbībā cietušo reģistrēts Alūksnes pilsētā. Acīmredzot šeit ir vairāk kvalificētu speciālistu, kas atpazīst vardarbības pazīmes un izskaidro cietušajam vai viņa tuviniekiem turpmākās rīcības iespējas," pārdomās dalās V.Vārtukapteine. Vardarbībā cietušo bērnu vidējais vecums ir četrpadsmit gadi. Viņi visi ir cietuši no emocionālās vardarbības, ko atsevišķos gadījumos papildina fiziskā vardarbība un vecāku nolaidība. Reģistrēts arī viens seksuālās vardarbības gadījums. Bērns, kurš cieš no emocionālas vardarbības, šķiet novārdzis, nereti nespēj saturēt urīnu, viņa apģērbs ir daudz sliktāks nekā pārējiem, bieži vien šāda bērna ārējais izskats ir jocīgs, neparasts. Šādiem bērniem ir vērojama attīstības aizture, viņi meklē citu cilvēku uzmanību, ir skumji, sevī noslēgušies un bieži vien sliktā garastāvoklī. Šādi bērni var būt pārāk pakļāvīgi vai arī bez iemesla agresīvi, kā arī savam vecumam neatbilstoši patstāvīgi. Viņiem ir zems pašvērtējums, sliktas attiecības ar vienaudžiem un destruktīva uzvedība.
"Pirmā pazīme, uz kuru vaadzētu reaģēt, ir pēkšņas izmaiņas bērna uzvedībā. Šādos gadījumos bērna vecāki var vērsties pēc padoma pie pašvaldības sociālā darbinieka, bet skolotāji un citi pieaugušie, kurus satrauc izmaiņas bērna uzvedībā un ir aizdomas par to cēloni, - bāriņtiesā vai pagasttiesā," skaidro V.Vārtukapteine.
Katram vardarbībā cietušajam ir tiesības saņemt uz vietas līdz desmit speciālista konsultācijas, ko apmaksā valsts. Konsultācijās tiek atjaunota vardarbības rezultātā zaudētā drošības izjūta un atjaunota saikne ar sabiedrību. Palīdzot bērnam apzināties savas tiesības uz nevardarbīgām attiecībām un mācot viņu aizsargāties, tiek mazināts arī tālākas vardarbības risks. Ļoti būtisks konsultāciju aspekts ir traumatisko notikumu rekonstrukcija. Bērnam jāpalīdz pareizi saprast, kā un kas noticis, kas ir atbildīgs par notikušo. Valsts apmaksāto konsultāciju kursu beidzot, psihologs pēc pieprasījuma dod savu atzinumu par vardarbībā cietušā bērna psihisko stāvokli un nepieciešamību konsultācijas turpināt. Lai bērns tiktu atzīts par vardarbībā cietušu, ir nepieciešams vecāku iesniegums. Ja vecāku nav vai viņi atsakās šādu iesniegumu rakstīt, atzinumu dod bāriņtiesa vai pagasttiesa.

Citu datumu laikraksti

  • Rīkos filozofisku diskusiju

    Bejas interešu klubiņa “Pīlādzis” dalībnieces 22.janvārī pulksten 12.00 filozofiskā diskusijā dalīsies pārdomās par tēmu “Logs”.Bejas interešu...

  • Rosinās pārcelt darbdienas

    Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien valdība lems par vairāku 2004.gada darbdienu pārcelšanu.Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien...

  • Vēlas zināt iedzīvotāju viedokli

    Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas projekts “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.Ministru kabineta...