Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Varēs mainīt tautības ierakstu

Saeimā atbalstīts priekšlikums, ka Latvijas pilsoņi bez latviskas izcelsmes, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai, varēs mainīt savas tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”. Veikt tautības ieraksta maiņu varēs arī latviskas izcelsmes personas, kurām izveidojusies saikne ar Latviju un kuras var apliecināt savu latvisko izcelsmi un valodas zināšanas. Likumprojekts paredz iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi un valodas zināšanas.

Saspīlējumu nejūt
Daiga Vītola, Mārkalnes un Pededzes pagastu pārvaldes vadītāja
Daži Pededzes iedzīvotāji ir izgājuši naturalizācijas procesu un ieguvuši Latvijas pilsonību. Uzskatu, ka jaunais risinājums - piešķirt valsts pilsonību, ja cilvēks dzīvojis Latvijā 15 gadus un ir lojāls valstij, ir apsveicams. Ja cilvēks ir lojāls šai zemei un mīl šo valsti, tad viņam pēc šī laika varētu tikt piešķirta pilsonība. Kāpēc gan ne? Es uzskatu, ka arī valodu zināšanas ir bagātība. Ir cilvēki, kuri saprot latviešu valodu, bet atbild tik un tā krievu valodā. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki nerunā latviešu valodā, jo jūt kaut kādu barjeru un baidās, ka viņus īsti nesapratīs, un kaunējas. Pededzē bieži vien viegli pārejam uz krievu valodu un neturpinām runāt latviešu valodā, jo tā kaut kā ir vieglāk. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka, un, ja viņš vēlēsies runāt divās valodās, tad viņš to arī darīs. Galu galā, ja cilvēks zina vairākas valodas, viņš pats jūtas komfortablāk. Es nejūtu Pededzes pagastā nekādu saspīlējumu starp krievvalodīgajiem un tiem, kuri runā latviešu valodā. Mēs visi esam draudzīgi, un konflikti nacionālās piederības dēļ te nenotiek. Jau vēsturiski ir izveidojies tā, ka sadzīvojam labi. Cits citu aizstāvam un neskatāmies uz to, vai kāds ir latvietis vai krievs.. ◆

Dzīvē citas prioritātes
Ukrainas pilsonis, kurš dzīvo Latvijā jau vairāk nekā 30 gadus (vēlējās būt anonīms)
Šādas izmaiņas ir labas. Pats gan vēl aizvien pasē esmu Ukrainas pilsonis. Cilvēkiem, kuri nodzīvo Latvijā tik ilgus gadus, vajadzētu zināt latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī. Es veikalos vienmēr cenšos runāt latviski, taču nepārzinu valodu tik labi, lai runātu tajā brīvi. Jā, ir pagājuši ilgi gadi, taču tā arī nerunāju labi latviešu valodā. Ja mani saprot krievu valodā, es noteikti izvēlēšos runāt šajā valodā. Esmu mēģinājis mācīties latviešu valodu un iziet naturalizācijas procesu, taču dzīvē bija citas prioritātes un valoda palika novārtā. Jebkuru valodu var iemācīties, ja ir tāda nepieciešamība. Latvijā man arī īsti nebija vajadzīga latviešu valoda, jo šeit ir daudz krievvalodīgu cilvēku. Darbu Alūksnē viegli atradu pat tad, kad nezināju latviešu valodu. Iemesls, kāpēc es gribētu Latvijas pilsonību, ir tāds, ka tad varētu doties strādāt uz kādu Eiropas Savienības valsti. Arī Ukraina grib iestāties Eiropas Savienībā, un tā nu man atliek vien vai nu iemācīties latviešu valodu, vai arī gaidīt, kad tad īsti Ukraina iestāsies Eiropas Savienībā. Uzskatu, ka manā gadījumā Latvijas pilsonības iegūšana pavērtu durvis dažādām iespējām ārpus Latvijas. ◆

Lai neuzspiež pārējai sabiebrībai
Arita Virka, Alūksnes novadniece
Ja citas valsts pilsonis dzīvo Latvijā, ir apguvis valsts valodu, respektē un ciena Latvijas likumus, kultūras tradīcijas un paražas, tad, manuprāt, ir viss kārtībā, ja citas valsts pilsonis vēlas iegūt un arī iegūst Latvijas pilsonību. Šiem cilvēkiem ir visas tiesības saglabāt savu identitāti, savas valsts kultūru, bet galvenais - lai neuzspiež to pārējai sabiebrībai un lai ir pozitīva attieksme pret valsti, kurā viņš dzīvo. Es zinu dažus cilvēkus, kas Latvijā dzīvo 15 un vairāk gadus, bet nepārzina mūsu valsts valodu, neciena valsti kā tādu, viņiem viss ir slikti, viņi uzspiež savas tautas valodu un kļūst agresīvi, ja netiek runāts viņu tautas valodā. Tad šeit jau runa ir par attieksmi. Ja nekas neapmierina un nepatīk, tad tiem cilvēkiem būtu stingri jāpadomā, vai ir vērts sevi mocīt, dzīvojot tur, kur pašiem šķiet viss slikti. ◆

Vairāk saskata mīnusus
Dairis Mārtiņš Rijnieks, alūksnietis, pašreiz studē Rīgā
Es īsti neatbalstu šādu likumu, jo neuzskatu, ka par kādas citas valsts pilsoni var kļūt, kādu laiku padzīvojot tajā valstī. Vairāk saskatu mīnusus nekā plusus, jo, piemēram, var gadīties, ka šādu “pilsoņu” dēļ mūsu pašu valdībā tiek ievēlēti nepareizie cilvēki, kas var neatbalstīt mūs - pašus latviešus. Daudz tādu nezinu, bet ikdienā ļoti daudz nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri neprot latviešu valodu, kaut arī šeit dzīvo un strādā. Es nedomāju, ka ir kaut kā ar varu iespējams cilvēku integrēt. Ja cilvēks pats necentīsies integrēties, piemēram, mācoties kaut vai valodu, tad to nespēs neviens cits. Apzinoties to, ka daudzi krievvalodīgie dzīvo Latvijā, speciāli ar viņiem runāju latviešu valodā, un tad viņi nereti mani nesaprot vai arī saprašana ir nedaudz kļūdaina. Neuzskatu, ka, dzīvojot Latvijā, mums būtu jājūtas neērti tāpēc, ka kāds nerunā latviešu valodā. It sevišķi tad, ja šis cilvēks te nodzīvojis jau vairākus gadus. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Toksisku zilaļģu vairošanās – drauds veselībai 2

    Toksisku zilaļģu vairošanās – drauds veselībai

    (Turpinās no 1.lpp.)Arī šovasar būs vērojama zilaļģu ziedēšana, kas kārtējo reizi mudinās domāt, vai un cik toksiskas tās ir, cik droši var peldēties...

  • Vasara sākas Litenē!

    Vasara sākas Litenē!

    Litenē sestdien, 21.maijā notiks lielais vasaras sezonas atklāšanas pasākums – festivāls “Vasara sākas Litenē!”. Šāds pasākums tiek rīkots pirmo...

  • Orientieristiem  lieliski rezultāti

    Orientieristiem lieliski rezultāti

    Otrdien finišēja Alūksnes novada čempionāts orientēšanās sportā. Mūsējiem ir lieliski starti arī  Latvijas čempionātā.Tradicionālajā Alūksnes novada...