Vasaras ārstnieciskā iedarbība

Par to, ka vajadzētu stiprināt savu imunitāti, visbiežāk cilvēki iedomājas, iestājoties apaukstēšanās laikam rudenī. Pirmās noķertās iesnas, nemīlīgi laikapstākļi, apkures sezonas sākšanās liek ķerties pie medus burciņas un ķiplokmaizītes. Speciālisti gan rekomendē sava organisma stiprināšanas uzsākšanai izvēlēties tieši vasaru.
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem. 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Pretvielas ir asiņu plazmas olbaltumvielas, ko izstrādā viens no leikocītu veidiem – limfocīti. Īpaši daudz limfocītu ir limfmezglos. Pretvielas rodas pēc tam, kad limfocīti ir saskārušies ar slimību mikrobiem vai indēm. Izšķir iedzimto un iegūto imunitāti. Iedzimto jeb sugas imunitāti nodrošina organisma iedzimtās īpatnības. Piemēram, iedzimtās imunitātes dēļ cilvēki neslimo ar daudzām dzīvnieku slimībām, bet dzīvnieki ar cilvēku slimībām.
Savukārt iegūtā imunitāte rodas mūža gaitā, un pēcnācējam tā neiedzimst. Imunitāti iedala dabiski iegūtajā un mākslīgi iegūtajā imunitātē.

Cilvēku paradumi mainās
Ģimenes ārste Evita Valdmane atzīst, ka laika gaitā cilvēku paradumi mainās – arvien lielāka sabiedrības daļa interesējas par veselīgu dzīvesveidu, sabalansētu uzturu un veidiem, kā nostiprināt savu imunitāti. It īpaši pēc dažādām saslimšanām pacienti bieži jautājot, kā pareizi stiprināt organismu, lai neilgā laika posmā atkal nepieķertos kāda slimība.
«Mūsdienās cilvēki noteikti kļuvuši izglītotāki šajos jautājumos, daudz informācijas izlasījuši medijos un internetā, tomēr bieži vien nezina, kā padomus labāk īstenot savā ikdienas dzīvē, un tad lūdz palīdzību ārstam,» stāsta E.Valdmane.
Padomus imunitātes stiprināšanā pacienti jautājot visu gadu, bet daktere atzīst, ka labākais laiks, lai uzsāktu sava organisma stiprināšanu, protams, esot pavasaris un vasara, kad pieejamas vietējās ogas, augļi un dārzeņi. Tāpat arī vasarā var izbaudīt ūdens procedūras, kas arī lieliski norūda.
E.Valdmane uzsver trīs, viņasprāt, ļoti nozīmīgas lietas, kas jāņem vērā, stiprinot imunitāti – jāsmeļas D vitamīns, izbaudot saules peldes (tiesa gan, to vajagot darīt saprātīgi un nelielos daudzumos), jāatrod laiks aktivitātēm ūdenī (neaizmirstot drošas peldēšanās pamatprincipus) un jāuzņem maksimāli daudz dabīgu vitamīnu – jālieto vietējās dabas veltes.
Speciālisti iesaka par imunitātes stiprināšanu domāt visas savas dzīves laikā, nevis tikai kampaņveidīgi. Spēcīga imunitāte nodrošina enerģiju, darba spējas, labu izskatu, veselību un labu pašsajūtu kopumā. Galvenie imunitātes stiprināšanas veidi, kurus varam īstenot ikdienā, ir – pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kas sevī ietver visu nepieciešamo vitamīnu uzņemšanu, sabalansēts darba un atpūtas režīms, pilnvērtīgs miegs, pietiekamas fiziskās aktivitātes, turklāt vēlams pēc iespējas vairāk tās veikt svaigā gaisā, maksimāla izvairīšanās no stresa vai vismaz ilgstošām stresa situācijām, kaitīgo ieradumu atmešana.
Vēl nedrīkst aizmirst par personīgo higiēnu, piemēram regulāru roku mazgāšanu, arī higiēnas normu ievērošanu, gatavojot ēst, kopjot māju un darot citus darbus. Tiesa gan, arī šajā gadījumā nevajag pārspīlēt – sev apkārt nav jārada absolūti sterila vide, tas drīzāk nodarīs kaitējumu, nevis labumu.
«Mūsdienu sabiedrībā visvairāk grēkojam ar atpūšanos. Arī tas ir ļoti nozīmīgs faktors organisma stiprināšanā, bet to ikdienas steigā nereti piemirstam. Organisms nomierinās un atgūst spēkus, ir gatavs cīnīties pret slimību ierosinātājiem. Tieši vasara būtu vislabākais gada periods, kad sniegt organismam pelnītu atpūtu,» rosina E.Valdmane.

Smiekli un veselīgs ēdiens
Imunitāti ļoti labvēlīgi ietekmē prieks, pozitīvas emocijas, sajūtas, smiekli un laime. Jo biežāk cilvēks dzīvo šādās pozitīvās sajūtās, jo laimīgāks viņš ir, un arī fiziskā veselība no tā tikai iegūst.
Fantastisks palīgs imūnajai sistēmai ir smiekli. Pēc minūti ilgas sirsnīgas smiešanās organisms izdala lielu daudzumu antivielu, kas palīdz uzvarēt baktērijas un vīrusus. Smiekli stimulē leikocītu rašanos, bet tie cīnās ar dažādām saslimšanām. Piecas minūtes ilga smiešanās atbilst pilnvērtīgai 40 minūšu atpūtai. Pat vienkārša smaidā izvērsta lūpu kustība atbrīvo endorfīnus – laimes hormonus, kas palīdz atbrīvoties no uztraukuma un negatīvām emocijām, kas grauj imunitāti.
Uztura speciāliste Kristīne Ozola piekrīt, ka mūsdienās daudz vairāk cilvēku domā par veselīgu dzīvesveidu, daļa to arī cenšas īstenot. Viņasprāt, lielā informācijas gūzma, ko mūsdienās var atrast internetā, gan nereti radot cilvēkos apjukumu. Uztura speciālista padomu meklējot arī ģimenes, kas īsti nesaprot, kā sabalansētu uzturu piemērot visas ģimenes vajadzībām – maziem bērniem, fizisku darbu strādājošam vīram un biroja darbiniecei mammai.
«Protams, vasara ir ļoti laba, lai savā ēdienkartē ieviestu vairāk dārzeņu un augļu, jo tie ir vietējie un dabīgi,» atzīst K.Ozola.
Organismam jāuzņem gan nepieciešamais olbaltumvielu, ogļhidrātu, šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu, gan arī tauku daudzums. Pilnvērtīgs uzturs stiprina organisma vispārējo veselību un nodrošina arī sekmīgu imūnsistēmas darbību.
Ieteicams uzņemt antioksidantus – dabīgos ieročus cīņā ar brīvajiem radikāļiem (ķīmiski savienojumi, kas pazemina organisma dabisko aizsardzību un izraisa šūnu novecošanos). Būtiskākie antioksidanti ir vitamīni E, C, selēns, beta karotīns, ogās un augļos esošie bioflavonoīdi. Imunitāti stiprinošas īpašības piemīt arī produktiem (jogurtam, kefīram, skābpiena produktiem), kuri satur pienskābās baktērijas.

Imunitātes kaitnieki
Ja ir līdzekļi, kas var imunitāti uzlabot, protams, netrūkst arī kaitnieku, kas to grauj. Tie ir ļoti dažādi, bet galvenokārt – nepilnvērtīgs un nepietiekams uzturs, diētas, badošanās, vitamīnu nepietiekamība organismā, neveselīgs dzīvesveids, tai skaitā nepietiekamas fiziskās aktivitātes vai tieši pretēji – fiziskā pārslodze, nepilnvērtīgs miegs, biežas un ilgstošas stresa situācijas, dažādi kaitīgie ieradumi: smēķēšana, bieža un pārmērīga alkohola lietošana. Tāpat arī ļaunumu nodara līdz galam neizārstētas dažādas slimības, sevišķi vīrusi un bakteriālās infekcijas, nelabvēlīgi ekoloģiskie apstākļi, piemēram, sliktas kvalitātes ūdens, piesārņota vide.
Par to, ka imunitāte ir kļuvusi vājāka, organisms mums var signalizēt ļoti dažādi. Piemēram, ir ilgstošs nogurums, nespēks, slikta pašsajūta, biežāka slimošana ar elpceļu slimībām (iesnām, klepu, bronhītu, angīnu), hronisko slimību saasinājumi, saasinātas alerģiskās reakcijas (ekzēma, dermatīts, astma utt.), kā arī nespēja cīnīties ar infekcijas slimībām. ◆


Dita, 39 gadi, divu bērnu mamma
◆ To, ka kaut kas jāmaina mūsu ģimenes dzīvesveidā, sapratu, kad vienu gadu abi mani bērni slimoja visu laiku, ar īsiem atelpas brīžiem. Vienu antibiotiku kursu nomainīja nākamais. Dzīvojam dzīvoklī renovētā daudzstāvu mājā, un laikam jau arī gaiss tajā neveidojas tas labākais. Apkures sezonā nevaram sūdzēties par aukstumu, gluži otrādi – dzīvoklī parasti ir aptuveni 25 grādus silts. Vasarā, protams, ir vēl karstāks. Domāju, ka šāda vide arī rada teicamu augsni mikrobiem.
Abi ar vīru nolēmām, ka kaut kas jāmaina. Tādas finansiālās iespējas pārcelties dzīvot uz privātmāju mums nebija, tāpēc izlēmām vismaz kaut kā mainīt mūsu uzturu un dzīvesveidu. Speciāli abi pielāgojāmies un paņēmām atvaļinājumu tā, lai maksimāli ilgu laiku vasarā varētu pavadīt ar bērniem pie dabas, iesaistījām arī mūsu vecākus. Nenoliedzami, to būtu bijis grūti paveikt bez viņu atbalsta. Pārvarējām savu slinkumu un vedām bērnus peldēties katru dienu. Pavadījām daudz laika pie jūras, visa ģimene staigājām ar basām kājām pa mežu un pļavu, katru dienu pirkām tirgū ogas un dārzeņus.
Nebija tā, ka tas būtu vienkārši – bija lietas, kurām bija jāsaņemas. Tomēr pēc kāda laika pierod arī pie izmaiņām uzturā. Godīgi sakot, tagad nevaram iedomāties ēdienreizi bez dārzeņiem. Un vasaru dzīvoklī arī ne. Tas varbūt šķitīs neticami, bet bērni kopš tā laika pat īsti nav slimojuši. Nu jau pagājuši vairāki gadi, un bērniem varbūt pāris reižu bijušas iesnas un klepus, bet antibiotikas vairs nav bijis jālieto. Tiešām ticu, ka tas ir mūsu ieviesto pārmaiņu rezultāts.
Interesanti, ka šīm izmaiņām bija vēl viens pozitīvs blakusefekts – man pašai pazuda alerģiska reakcija, kas gadiem bija mocījusi. Vienmēr vasarās niezēja plaukstu virspuse. Tagad nekas tāds vairs nemoka.

Citu datumu laikraksti

  • Jūlija ogu karaliene – avene

    Jūlija ogu karaliene – avene

    “Tas ir mans pedagoga vaļasprieks!” - tā par ogu audzēšanu Alsviķu pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Vējiņi” smaidot saka saimniece Antra...

  • Lai tā liesmiņa nenodzistu!

    Lai tā liesmiņa nenodzistu!

    Trapenes senioru vokālais ansamblis “Atmoda”, meiteņu trio “EneparT” un soliste Akela jūlija sākumā devās uz starptautisko amatiermākslas kolektīvu...

  • Meklē dziļāk “Alūksnes Ziņās”!

    Norādiet lappusi un raksta nosaukumu, kurā ir šāds teikums:“Ja ir darbs, tad nav vajadzības nekur bēgt projām.”Atbildēt var līdz otrdienas pulksten...

  • Radīt sev apkārt skaistumu 5

    Radīt sev apkārt skaistumu

    Šeit ir arī miersPūpolu saimniecība atrodas Jaunalūksnes pagastā un īpašuma galvenā ēka ir saimes māja, kuru Jānis mantojis no tēva. “Šī māja ir...

  • Nāk ar smaidu, azartu un mīlestību

    Nāk ar smaidu, azartu un mīlestību

    Svinot desmito sezonu, „Muzikālais teātris 7” Latviju apceļos ar jaunu muzikālu izrādi „Vella kalpi” – vienu no skaistākajām leģendām par Rīgas ļaužu...

  • Ārstējies ar ūdeni!

    Ārstējies ar ūdeni!

    Kaut arī hidroterapija var izklausīties kas svešs un neskaidrs, daudzi no mājās izmantojamiem dziedniecības paņēmieniem balstās uz ūdens procedūrām....

  • Senlietu  muzejam - 5 gadi

    Senlietu muzejam - 5 gadi

    Sestdien, 12.jūlijā, pulksten 14.00 Zigurda Safranoviča privātais senlietu muzejs “Fazāni” Trapenē svinēs 5 gadu jubileju ar brīvdabas pasākumu, uz...

  • Galvenais – ir motivēti cilvēki 6

    Galvenais – ir motivēti cilvēki

    (Turpinās no 1.lappuses)Kalvis Dukulis uzsver, ka zivju bizness ir dzīvesveids.  “Tu nevari nebraukt skatīties zivis un teikt, ka šodien man...

  • Biezpiena- apelsīnu kūka

    Drupačām vajadzēs 200 g sviesta vai margarīna, 1 glāzi cukura, 3 glāzes miltu, 1/2 tējkaroti sodas. Pildījumam: 200 g biezpiena, 2 olas, apelsīns,...