Vasarsvētku draudze vēlas uzcelt pilsētā baznīcu

Četrus gadus Alūksnē ir Vasarsvētku draudze.

Četrus gadus Alūksnē ir Vasarsvētku draudze. Pašlaik tā vēl iziet reģistrācijas procesu, bet nākotnē savu darbību Alūksnē vēlas izvērst plašāk, organizējot koncertus jauniešiem ar kristīgo mūziķu grupu piedalīšanos, uzceļot baznīcu un sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Pašlaik Vasarsvētku draudžu centra misionārs Alūksnē ir Antons Zeļenka. Viņš ceļu uz Alūksni katru nedēļu mēro no Rīgas. Alūksnes Vasarsvētku draudzes locekļu tikšanās vieta ir Jāņkalna ielā 14, kur svētdienās pulksten 12.00 notiek dievkalpojums.
"Pirmās Vasarsvētku draudzes radās 1903.gadā Amerikā. Šo kustību aizsāka studenti, kas vēlējās izjust Dieva klātbūtni un tā gara darbību savā dzīvē. Šie studenti bija no dažādām draudzēm - baptistu, luterāņu un citām. Mēs, tāpat kā pareizticīgie, katoļi, luterāņi un baptisti, ticam, ka Dievs ir Trīsvienības persona - Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Svētais Gars. Vasarsvētku draudžu locekļi tic, ka Svētais Gars šodien eksistē katra kristieša dzīvē. Šajās draudzēs Dieva slavēšana un lūgšanas ir priecīgākas un ātrākas nekā citu konfesiju dievkalpojumos," stāsta A.Zeļenka.
Ir visstraujāk augošā konfesija
Latvijā ir trīs Vasarsvētku draudzes apvienības. A.Zeļenka apgalvo, ka Vasarsvētku draudzes pašlaik ir pasaulē visstraujāk augošā konfesija. Arī Latvijā atver arvien vairāk tieši Vasarsvētku draudžu baznīcu. "Cilvēki, pārsvarā jaunieši, nevēlas apmeklēt klusas baznīcas, jo viņiem tas šķiet garlaicīgi. Bet Vasarsvētku draudzēs slavināšana notiek aktīvāk nekā citās baznīcās, un Vasarsvētku draudzes locekļi var aktīvi piedalīties baznīcas dzīvē. Vasarsvētku kustība ir izplatīta daudzu valstu misionāru darbībās. Piemēram, daudzi misionāri no Vasarsvētku draudzēm tiek sūtīti uz Ķīnu, Koreju, Indiju un citviet," saka A.Zeļenka.
Viņš uzsver, ka katoļu un luterāņu draudzes visā pasaulē ir pastāvējušas jau sen. Tā kā Vasarsvētku kustība, salīdzinot ar tām, ir jauna, tai ir grūtāk gūt cilvēku uzticību un interesi. "To var salīdzināt ar situāciju Krievijā, kur šādu uzticību ir grūti iegūt katoļiem un luterāņiem, jo tur vēsturiskā konfesija ir pareizticīgie. Latvijā Vasarsvētku kustība ir pazīstama kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Tolaik tā vairāk bija izplatīta Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā," klāsta A.Zeļenka.
Draudzes locekle Santa Stopniece uzsver, ka draudzes locekļi viens otram vienmēr palīdz. Viņa spēku jaunai darba nedēļai gūst tieši draudzē. "Ja kādam no mums dzīvē bijis kāds nozīmīgs pavērsiens vai gribas kaut ko pastāstīt pārējiem, viņš dalās savās pārdomās ar citiem. Reizēm tas stiprina pārējos. Draudze organizē mēģinājumus, kuru laikā trenējamies dziedāšanā. Ir sava lūgšanu grupa, kas regulāri aizlūdz par pilsētu, tās iestādēm un labklājību, citām draudzēm un personiskajām problēmām. Bet trešdienās mēs dodamies uz Alūksnes stadionu sportot, kur līdzi aicinām arī citus interesentus. Tādējādi vēlamies rosināt sabiedrības vēlmi sportot. Rīkojam arī mājas ballītes un svinam svētkus," viņa saka.
Organizēs koncertus jauniešiem
Draudze labprāt iesaistās rajona sabiedriskajās aktivitātēs. Šogad Glika dienās Alūksnes Vasarsvētku draudze piedalījās nakts dievkalpojumā. Nesen viņi koncertēja Alūksnes rajona kristīgās nometnes "Pēdas" noslēgumā un vadīja vienu no darba grupām. Draudzes locekļi ir piedalījušies teātra izrādē "Debesu vārti, elles liesmas", kas pērn risinājās Alūksnes tautas namā kopā ar igauņu misionāriem. Divus gadus uz Ziemassvētkiem draudze bērniem no trūcīgām ģimenēm sarūpē dāvanas. Mazajiem tās nogādāja ar Alūksnes Sociālā centra darbinieku palīdzību. 2002.gadā 80 bērni saņēma draudzes dāvanas, bet 2003.gadā - 120 bērni.
"Mūsu draudze centram ir sagādājusi arī humānās palīdzības sūtījumu, kas paredzēts cilvēkiem no maznodrošinātām ģimenēm," norāda A.Zeļenka.
"Mēs gribētu Alūksnē rīkot koncertus jauniešiem, kuros uzstātos kristīgas grupas. Pasaulē un Latvijā ir daudz muzikālu kristiešu grupu - gan popgrupas, gan repa, gan rokgrupas. Manuprāt, pašlaik jaunieši par daudz klausās dziesmas, kurām ir cilvēka personību degradējoši vārdi. Diemžēl jaunieši paši to nesaprot. Iespējams, ka viens no šādiem mūziķiem, ar ko mēs varētu sadarboties, būs Valdis Indrišonoks. Mēs gribam, lai jaunieši dzird ne tikai to, kā amerikāņi dziesmās lamājas, bet arī labu mūziku," uzsver A.Zeļenka.
Viņš atklāj, ka draudze vēlas Alūksnē uzcelt arī savu baznīcu. "Cilvēkiem ir grūti saprast, ka draudzei nav savas baznīcas ēkas, kā tas ir pašlaik mums Alūksnē. Pašlaik nav zināms, kad baznīcu varētu uzcelt. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir kļuvis ļoti grūti saņemt sponsoru palīdzību no ārvalstīm, jo uzskata, ka Baltijas valstis ir pārvarējušas to krīzes posmu, kad tām būtu nepieciešama šāda veida palīdzība. Baznīca ir nepieciešama ne jau tādēļ, lai ticētu Dievam, bet, lai draudzes locekļiem būtu konkrēta vieta, kur pulcēties. Kad cilvēks atrodas baznīcā, viņš kļūst mierīgāks un nedomā par ikdienas rūpēm," saka A.Zaļenka. Viņš atzīst, ka draudze vēlas vairāk sadarboties ar pilsētas vadību. "Uzskatām, ka garīgai darbībai jāiet roku rokā ar palīdzību, jo ticību nevar nošķirt no darbiem," apgalvo A.Zeļenka.
Alūksnes Vasarsvētku draudzē citādāk nekā pārējās draudzēs izprot ziedojumu vākšanu. No savāktajiem ziedojumiem draudze palīdz saviem locekļiem, kas piedzīvojuši grūtas dienas. "Mums tas nav ziedojums draudzei, bet palīdzība kādam cilvēkam," uzsver A.Zeļenka.
Ir sadarbība ar citām draudzēm
Draudzes locekļi apgalvo, ka viņus vienojošā īpašība ir prieks. "Patiesais prieks nezūd, jo nāk no Dieva. Mēs katrs dzīvē ejam caur grūtībām, izdarām kļūdas, no kurām mācāmies. Bet tādēļ jau prieks nepazūd. Mēs spējam viens otru uzmundrināt un aizlūgt par tiem, kam ir grūti. Mēs viens otru iepazīstam caur grūtībām, tādējādi arī tuvinoties. Viens otru stiprinot, mēs ejam uz priekšu un turamies cieši kopā," saka Alūksnes Vasarsvētku draudzes locekle Sanita Vasiļjeva.
"Mēs uzskatām, ka vārds "draudze" nozīmē sadraudzība. Tā nav tikai draudzība ar Dievu, bet arī ar cilvēkiem. Piemēram, arī krusts simbolizē, ka mēs atjaunojam attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem - ka mēs spējam šos cilvēkus mīlēt, lai arī viņi ir izdarījuši kaut ko sliktu un pret mums vērstu," saka A.Zeļenka.
Viņš vērtē, ka Alūksnē starp dažādajām draudzēm ir laba sadraudzība. Tam piekrīt arī pārējie Vasarsvētku draudzes locekļi. "Bulduros es mācos Latvijas Kristīgo luterāņu akadēmijā par kristīgo psihologu un esmu spējis rast daudz kopīga ar luterāņiem. Esmu bijis arī vairākos luterāņu dievkalpojumos. Manuprāt, salīdzinājumā ar mūsu dievkalpojumiem, atšķiras tikai kārtība, jo būtība ir tā pati. Sadraudzība starp draudzēm ļauj mums visiem darboties vēl labāk, jo varam lūgt padomu vai gūt jaunu informāciju no citām draudzēm. Cilvēki, kas neapmeklē baznīcu, daudz vairāk meklē atšķirības starp konfesijām nekā tie, kas paši kādai no tām pieder. Ticība taču neatšķiras. Atšķiras tās formas un izpausmes veidi," norāda A.Zeļenka.
Ticība izmaina dzīves uzskatus
Draudzes loceklis Intars Prokopovičs atzīst, ka kopš pievēršanās Dievam sevī ir mainījis vairākas rakstura īpašības. "To ir atzinuši arī mani ģimenes locekļi, jo nu manā klātbūtnē esot kā "Dieva azotē". Dažkārt cilvēki ir tā pārņemti ar savām problēmām, ka neredz apkārtējos. Bet ir svarīgi citam pateikt - "man rūp tava dzīve" vai "man rūp tava problēma". Dievs mīl visus cilvēkus, jo viņam nav cilvēku - atkritumu. Sātans negrib, ka cilvēku dzīve mainās, bet mums ir jāspēj būt stiprākiem par sātana vēlmēm," saka I.Prokopovičs.
Draudzes locekle Aija Lancmane uzsver, ka viņas dzīvē Dievs ir Visvarenais, jo daudzas reizes ir dziedinājis gan viņu, gan viņas dēlu, kurš gulēja uz nāves gultas. Draudzes locekle S.Vasiļjeva atzīst, ka kopš iesaistīšanās Vasarsvētku draudzē ir mainījušies viņas dzīves uzskati.
"Agrāk man dzīve šķita neiedomājama bez ballītēm un diskotēkām. Kad guvu smadzeņu satricinājumu un nonācu slimnīcā, man bija laiks pārdomāt savu dzīvi, un jutu, ka tajā kaut kā pietrūkst, bet šo tukšumu nespēj aizpildīt cilvēks. To aizpildīja ticība, kas izmainīja arī manus dzīves uzskatus un stilu," stāsta S.Vasiļjeva.
"Tas ir vislielākais prieks - palīdzēt cilvēkiem. Ticību un Dievu, tāpat kā mīlestību, nevar aprakstīt vārdiem. Es par vissvarīgāko uzskatu cilvēka vēlmi meklēt Dievu vienalga kurā draudzē, ticēt Dievam un patiesi vēlēties mainīt savu dzīvi," saka A.Zeļenka.

Citu datumu laikraksti

  • Jābūt iedvesmai, lai kaut ko paveiktu

    Katrs cilvēks ir kā milzīga dārgumu lāde, kurā katru gadu tiek iebērta jauna riekšava dzīves gudrības, kurā dalīties, ar ko lepoties.Katrs cilvēks ir...

  • Autobuss kursēs arī trešdienās

    Laikrakstam “Alūksnes Ziņas” satraukti pasažieri stāstīja, ka trešdien, 30.jūnijā, veltīgi pieturās gaidīja autobusu Alūksne - Mārkalne -...

  • Aicina pieteikties bērnu žūrijā

    Alūksnes pilsētas bibliotēka trešo reizi saņēmusi Kultūrkapitāla fonda atbalstu lasīšanas veicināšanas mērķprogrammā “Bērnu žūrija”.Alūksnes pilsētas...