Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Veclaicenē” – ierobežojumi

Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme bija ļoti kupli apmeklēta. Gan pirms, gan pēc sanāksmes daudzi zemju īpašnieki konsultējās individuāli, jo jautājumu bija ļoti daudz.

Šobrīd Veclaicenē ir ainavu apvidus ar atsevišķiem liegumiem, bet Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vēlas, lai turpmāk būtu atsevišķas zonas aizsargājamo ainavu apvidū ar atsevišķiem nosacījumiem. Jau šobrīd uz šo apvidu attiecas noteikumi gan dabas aizsardzībai, gan saimnieciskajai darbībai, bet pēc plāna tapšanas un tad, kad Ministru kabinets apstiprinās individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu, kas parasti ir gada divu laikā no plāna izstrādes brīža, spēkā stāsies vēl arī jaunās izmaiņas.

Īpaši aizsargājamas sugas
DAP pārstāve Gita Strode atzina, ka pārvalde palaikam saņem iedzīvotāju sūdzības par dabas aizsargājamām teritorijām, ierobežojumiem tajās un ka to apsaimniekošanai nav plāna. Piesaistot Norvēģu finanšu instrumenta naudu, DAP radusi iespēju šādus plānus izstrādāt vairākām teritorijām. “Lielākoties jauni ierobežojumi radīti netika – ir vairāki mikroliegumi, dabas liegumi. Lai nejauktu cilvēkiem prātu, virzāmies uz to, ka “Veclaicene” ir viena teritorija, bet ar atšķirīgu zonējumu, kur iekļauj arī ierobežojumus. Tas viss darīts, lai sabalansētu dabas aizsardzības un sociālekonomiskās intereses,” sacīja G.Strode.
Projekta vadītāja Lūcija Kursīte norādīja, ka plānu sāka izstrādāt 2015.gada pavasarī, aptverot vienu lauka sezonu. Teritoriju apmeklēja sertificētu ekspertu grupa, izzinot situāciju dabā. “Secināts, ka šobrīd īpaši aizsargājamie biotopi aizņem apmēram 6,5 procentus no teritorijas, kas nav daudz. Fiksētas 23 retas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamas augu sugas, sūnu, ķērpju sugas, putnu un sikspārņu sugas, abinieki, 34 bezmugurkaulnieku aizsargājamas sugas. Teritorijā ir 15 valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi un 30 vietējās nozīmes, kā arī 4 novada nozīmes kultūrvēsturiskie objekti. Viena no lielākajām vērtībām ir ezeri un ainaviskie ceļi, kur ir daudz kopjamu skatu punktu,” klāstīja L.Kursīte.

Zonas ar dažādiem
aizliegumiem
Lai vērtības pasargātu, teritorijai piedāvā izstrādāt zonējumu, iedalot to dažādās zonās, kur katrā pieļauti savi darbības veidi. Visstingrākā būs regulējamā režīma zona, kur ir jau esošie mikroliegumi, kā arī atsevišķas biotopu platības un aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. “Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu vērtīgākos biotopus un putnu sugas - tajā iekļautas platības, kas lielākas par hektāru. Mums bieži pārmet, ka biotopu robežas nevijas ne pa kadastru robežām, ne pa nogabalu robežām – tagad biotopu robežas vilkām pa nogabalu robežām. Tas darīts tādēļ, ka par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem pienākas kompensācijas. No šā gada ir jauns kompensāciju mehānisms, kur ir nosacījums, ka biotopu robežām jābūt pa nogabalu robežām,” skaidroja L.Kursīte.
Nākamā ir dabas parka zona, kurā iekļautas arī putniem nozīmīgas apmetnes. Vislielākā ir ainavu aizsardzības zona, kas veidota ainavas aizsardzībai. “Šobrīd ceļi atrodas ainavu apvidū – turpmāk tie būs neitrālajā zonā, kur nav nekādu ierobežojumu un var veikt saimniecisko darbību. Lielākās izmaiņas būs dabas lieguma un dabas parka zonās, kur jau tagad ir spēkā dažādi aizliegumi saimnieciskajai darbībai, piemēram, no 15.marta līdz 31.jūlijam ir mežsaimnieciskās darbības sezonālais aizliegums, kailcirtei maksimālā pieļaujamā platība ir līdz trim hektāriem. Nedrīkstēs izmantot palīgierīces savvaļas ogu vākšanai – bet par šo vēl diskutē, vai aizliegt to darīt visā teritorijā vai tikai atsevišķās zonās. Aizliegts bojāt vai iznīcināt ganības, kur atrasti bioloģiski vērtīgie zālāji. Aizliegts ierīkot stādījumus, veikt būvniecību vietās, kas aizsedz skatus uz ainavu punktiem, ainaviskiem ceļiem. Līdz ar plāna tapšanu ziņas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem nodotas Lauku atbalsta dienestam, kas tās iekļāvuši savā kartē, un zālāju īpašnieki var saņemt platībmaksājumus,” atzina L.Kursīte.

Bez mākslīgajām salām
Plānā iekļauts nosacījums sargāt ezeru piekrastes 50 metru joslā. L.Kursīte uzsvēra, ka tas attiektos uz ezeriem, kas atrodas Peļļu iegultnē. “Šajā joslā tiktu ierobežota ēku būvniecība, dīķu ierīkošana – drīkstētu būvēt īslaicīgas lietošanas būves vai mazas ēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem, laipas, ierīkot peldvietas. Iekļauts aizliegums, kas šobrīd ir aktuāls arī citās aizsargājamajās teritorijās, ka ezeros nedrīkst veidot mākslīgas salas, būvēt peldošas konstrukcijas, izņemot laipas. Dabas lieguma un dabas parka zonās būs nosacījumi zemes dalīšanai – zemes vienības atdalīšana būs atļauta tikai gadījumos, ja katrs atdalāmais gabals pēc sadalīšanas nav mazāks par 10 hektāriem meža zemēs un 2 hektāriem lauksaimniecības zemēs,” stāstīja L.Kursīte.
Plānā iezīmētas vietas, kur radīt jaunus tūrisma objektus un maršrutus. L.Kursīte atzina, ka šajā ziņā ar priekšlikumu izteikšanu aktīvi iesaistījušās Alūksnes un Apes novadu pašvaldības. Tiesa, lai tos radītu, jāgūst saskaņojums ar katru zemes īpašnieku individuāli un DAP. “Jāuzsver, ka tuvākajos gados no Eiropas Savienības fondiem ir paredzēts uzsaukums pašvaldībām līdzekļu piesaistei, lai attīstītu tūrisma infrastruktūru aizsargājamās teritorijās. To varēs izdarīt tikai tad, ja ir apstiprināts dabas aizsardzības plāns, kāds būs arī Veclaicenei,” sacīja G.Strode.

Kas būs par kurkulīšu
aizsargāšanu?
To visu dzirdot, sanākušajiem zemju īpašniekiem bija daudz jautājumu. Tika norādīts uz to, ka jau tagad ir un arī jaunais plāns paredzēs vēl daudzus ierobežojumus saimnieciskajai darbībai, tādēļ plānā vajadzētu detalizēti atrunāt arī kompensāciju apmēru katrai zonai un finansējuma avotu. “Kas mums par to būs, ka mēs aizsargāsim tos zālājus, kurkulīšus un tā tālāk? Pašlaik jūs mums uzstādāt prasības, atrunājot tās ar daudziem normatīvajiem aktiem, un tad nu cilvēki ejiet un meklējiet pa tiem papīriem, cik un par ko pienākas!” atzina īpašnieki. “Nevar likt liegumus, kamēr pretī nav mehānisma, kā to kompensēt! Tas ir jārisina, bet šobrīd neviens pat necenšas to darīt! Plānu izstrādei gan naudu atrod,” secināja iedzīvotāji. Tāpat arī iedzīvotāji ierosināja vispirms ar katru īpašnieku individuāli plāna tapšanas gaitā pārrunāt gaidāmās izmaiņas zonu sadalījumā un meklēt risinājumu, nevis aizmuguriski iekļaut plānā. G.Strode atzina, ka jau šobrīd valstī ir precedenti: tiklīdz īpašnieki uzzinot, ka viņu īpašums turpmāk būs dabas lieguma zonā, steidz iznīcināt dabas vērtības, lai nebūtu ierobežojumu.
“Šī jau nav sabiedriskā apspriešana, bet rekets no valsts puses! Ja mēs līdz šim esam spējuši dabas vērtības saglabāt, domājat, ka nespēsim to izdarīt arī turpmāk bez papildu aizliegumiem? Tie, kam te ir īpašumi, speciāli dabu neposta – tiem, kas to dara, var rakstīt, kādus likumus grib, tāpat neievēros. Kompensāciju apmēru vajadzētu noteikt pēc reālās tirgus vērtības,” ierosināja iedzīvotāji.

Tūrisma konkurences
ierobežošana
Iedzīvotāji uzdeva arī jautājumus saistībā ar tūrisma iespējām lieguma teritorijā. Veclaicenes pagasta tūrisma darba speciālists Jānis Prangels vērsa uzmanību, ka tā būs tūrisma konkurences ierobežošana, salīdzinot ar citiem novadiem, aizliedzot veidot mākslīgās salas un ierobežojot apbūvi 50 metru zonā ap ezeriem. Tāpat arī iedzīvotāji uzsvēra, ka Veclaicenes tūrisma attīstība jāvirza uz aktīvā tūrisma piedāvājumu, kā galvenās vērtības dabas mīļotājiem akcentējot klusumu, bet šobrīd plānā paredzētās aktivitātes esot vairāk vērstas uz motorizētā transporta pārvietošanos pa lieguma ceļiem, nevis kājāmgājējiem un velotūristiem. Izskanēja aizliegums pa lieguma ceļiem pārvietoties ar kvadricikliem.
No iedzīvotājiem izskanēja daudz ierosinājumu – jācer, ka tiem būs arī dzirdīgas ausis. Vēl līdz 15.februārim interesenti var sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus plānam. Pēc tam precizēto plānu iesniegs izskatīšanai pašvaldībām Alūksnē un Apē atzinumu sniegšanai. Martā to iesniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kur pie tā strādās ministrijas juristi, un tikai tad iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Skaisti runāt ir jāmāk

    Skaisti runāt ir jāmāk

    Šonedēļ Alūksnē norisinājās skatuves runas konkurss Alūksnes un Apes novadu posmā. Kopumā tajā piedalījās 130 audzēkņi, un konkursa noslēgumā tā...

  • “Keksi” Alūksnē sola  tikai rokenrolu

    “Keksi” Alūksnē sola tikai rokenrolu

    Alūksnes Kultūras centrā 11.februārī pulksten 19.00 gaidīs rokenrola cienītājus, jo šajā dienā  lielo zāli pieskandinās grupa “Keksi” ar savu...

  • Jauna grāmata

    Jauna grāmata

    Izdevniecībā “Dienas Grāmata” klajā laista Keneta Slavenska grāmata “`Dž.D.Selindžers Dzīve”. Džeroms Deivids Selindžers, viens no populārākajiem un...

  • Izspēlē pādes krustabas

    Izspēlē pādes krustabas

    Jaunlaicenes muižas muzejs no janvāra piedāvā jaunu izglītojošu programmu - “Teatralizētas krustabu izdarības pēc sentēvu rituālu motīviem”. Tā...

  • Paukštello jubileju sāks svinēt Alūksnē

    Paukštello jubileju sāks svinēt Alūksnē

    Tautā iemīļotais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello šogad svin 65 gadu jubileju. Par godu šim notikumam mākslinieks aicina uz koncertu “Vidū...

  • Ateglītēs šogad godā  aktivitātes sniegā

    Ateglītēs šogad godā aktivitātes sniegā

    Jaunannā pagājušās nedēļas nogalē notika tradicionālais pasākums Ateglītes – atvadas no Ziemassvētku eglītes. Šoreiz pasākums notika ģimeniski...

  • Cerība mirst pēdējā 2

    Cerība mirst pēdējā

    Sabiedrībā plašāka diskusija par retajām slimībām izvērsās pirms pāris gadiem, kad pēc palīdzības sauca Zane, kurai tika diagnosticēta pulmonālā...

  • Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Alūksnes rallijsprinta sacensībās “Rally Alūksne 2016” pagākušajās brīvdienās uzvaras laurus plūca piecpadsmit gadus vecais somu sportists Kalle...

  • Basketbolisti izspēlē pirmo apli

    Pagājušās nedēļas nogalē “BJSS Alūksne” aizvadīja spēli izbraukumā ar komandu “Dārznieks/Cēsu sporta skola” un zaudēja ar rezultātu 72:58 (19:7,...