Veclaicenē “nosirmo” ievas

Kaitēkļi savairojušies aukstā pavasara dēļ.

Kaitēkļi savairojušies aukstā pavasara dēļ
Veclaicenieši Rita un Kalju Melderi pie savas saimniecības "Vārpas" šovasar var vērot īpatnēju dabas parādību. Ievas ir apsēduši kāpuri - ievu tinēji, kā rezultātā kokiem ir noēstas lapas, bet stumbri un zari ietīti cietā, baltā plēvē.
R.Meldere stāsta, ka uzreiz pēc ievu noziedēšanas to zaros parādījās mazi tārpi. Pēc kāda laika tie ievām noēda visas lapas, bet koku stumbrus un zarus ietina baltā plēvē. "Tagad no attāluma ievas izskatās kā nosirmojušas - bez lapām un pelēcīgi baltas. Arī zālē šajā apvidū bija pilns ar tārpiem. Pašlaik viņiem laikam ir beidzies aktīvais barošanās laiks un sākusies iekūņošanās," saka R.Meldere.
Saimniece šādu parādību iepriekšējos gados nav novērojusi. "Gaidīsim, līdz tārpi paši pazudīs. Apgrauztās ievas atrodas Ievas ezera krastā, tādēļ ar ķīmiskām vielām nedrīkstam tās apkarot. Turklāt mūsu saimniecība ietilpst dabas lieguma zonā, kas arī nosaka ierobežojumus. Pie mūsu mājām ir tāpat kā televīzijas rādītajā sižetā par Sanktpēterburgu, kur cilvēkus šogad piemeklējusi tāda pati nelaime. Pret tārpiem necīnāmies, tikai dažviet tiem uzlēju verdošu ūdeni."
"Nav novērots, ka tārpi apsēstu arī citas kultūras, jo blakus ievām atrodas kartupeļu lauks," saka Rita Meldere.
Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģiona Augu aizsardzības un karantīnas daļas inspektore Inita Sudraba skaidro, ka ievām postījumus nodarījis ievu tinējs. Tīklkode ir iedējusi ievās olas, no kurām izšķīlušies kāpuri, kas barojas ar ievu lapām un veido tinumus, kuros iekūņoties. Vasaras vidū no tiem izlidos tauriņi - tīklkodes, kas šogad jaunu paaudzi vairs neveidos. "Šī iemesla dēļ tos ir grūti apkarot ķīmiski. Pašlaik kāpuri paguvuši attīstīties jau tiktāl, ka nav nozīmes no tiem aizsargāties. Kāpuru kūniņas mēdz ēst putni un citi dabiskie ienaidnieki. Parasti tās izmitinās lielākos laukumos," stāsta I.Sudraba.
Kaitēkļa savairošanos viņa skaidro ar auksto pavasari un dabīgo ienaidnieku trūkumu. "Domāju, ka nākamgad tinējam nevajadzētu tur parādīties. Iespējams, ka šovasar ievām lapas saplauks vēlreiz. Cilvēkiem ieteiktu neuztraukties, jo lielus postījumus ievu tinējs nenodara," saka I.Sudraba.

Citu datumu laikraksti

  • Skolēni sakopj pagasta teritoriju

    Ziemeru pamatskolas rīkotajā vasaras darba un atpūtas nometnē “Vasara, cik jauki tas!” 40 bērni ne tikai sakopa Ziemeru pašvaldības teritoriju, bet...

  • Bērni ar īpašām vajadzībām rīko popielu

    Bērni ar īpašām vajadzībām no Alūksnes rajona desmit dienas pavadīja interesantā un atraktīvā nometnē “Saulessvece 2004”, ko organizēja Latvijas...

  • Brīvdienas un vēlme strādāt

    Šis gads ar brīvdienām neskopojas, teju visu pagājušo nedēļu liela daļa sabiedrības varēja nodoties vasarīgām baudām.Šis gads ar brīvdienām...

  • Svinēs dižvītola simtgadi

    Apenieši: jūtas atbildīgi par koka likteni. Pirmo reizi nākamnedēļ Apē rīkos Dižvītola svētkus, lai atzīmētu Dzenīšu dižvītola 100 gadu...

  • Baronu dzimtas pārstāve interesējas par senčiem

    Alūksnes Jauno pili un parku, kas kādreiz bijis baronu Fītinghofu īpašums, apmeklēja Kristina Sibilla Johanna Dīringa (dzimusi Fītinghofa). Viņas...

  • Sāksies pagastu konkurss

    No 1.jūlija sāksies konkurss “Sakoptākais Alūksnes rajona pagasts 2004”, kura nolikumu apstiprināja Alūksnes rajona padomes jūnija sēdē.No 1.jūlija...

  • Latvijas premjeram daudz darba

    Uzticības balsojums valdībai Saeimā pierādīja, ka valdošā politisko partiju koalīcija šobrīd ir imūna pret “Jaunā laika” un “Tēvzemei un...

  • Bibliotēka saņem jaunas grāmatas

    Kultūrkapitāla fonds ir atbalstījis divus Veclaicenes bibliotēkas projektus, kas paredz iegādāties jaunas grāmatas.Kultūrkapitāla fonds ir...

  • Dārznieka jāņuzāles ir rododendri

    Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē rododendrus.Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē...