Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veco dzirnavu noslēpums

38. Mājup Alīda atgriezās kā spārnos. Tagad ir pienākusi viņas kārta darīt gājienu. Dzīvokļa durvis atvērās bez slēgšanas. Gaisā zili cigarešu dūmi, ka jāņem talkā ventilators un tie jāizdzenā.

38.
Mājup Alīda atgriezās kā spārnos. Tagad ir pienākusi viņas kārta darīt gājienu. Dzīvokļa durvis atvērās bez slēgšanas. Gaisā zili cigarešu dūmi, ka jāņem talkā ventilators un tie jāizdzenā. No virtuves skanēja pieklusināta Reiņa un kāda vīrieša murdoņa. To nevarēja dēvēt par sarunu – piebārstīta ar neķītrībām un žargoniem.
- Kur tu biji? - Reinis nopētīja sievu.
- Veikalā, - Alīda nolaidās uz zemes, pirmītējās fantāzijas par vīru un restēm sabruka kā smilšu pils.
Uz virtuves galda atradās pudele, sagriezts speķis un ķiploki. Svešais vīrs atieza smaidam nomelnējušus zobus. Alīda riebumā novērsās un, neteikdama ne vārda, izgāja no virtuves.
- Kas tā par cūcību? - viņa nikni uzprasīja vīram, kurš sekoja tai pa pēdām.
- Kuš, kuš, Alīdiņ, - Reinis pielavījās viņai no mugurpuses un apvija rokas ap vidukli. - Nekliedz, tas ir santehniķis. Vannas istabā bija sācis tecēt krāns. Es taču nevarēju viņu barot ar ikriem vai cienāt ar konjaku. Tādiem vīriem ir vajadzīga prasta barība.
- Lai viņš iet prom, - Alīda nikni atgrūda vīru. - Man tagad nāksies berzt un tīrīt visu virtuvi.
- Labi, brālīt, paldies par pusdienām, - santehniķis ar koferi rokās streipuļoja uz durvīm. Reinis pasteidzās izvadīt santehniķi no dzīvokļa.
- Tā sanāca Gera, neko nevar darīt, - Alīda dzirdēja, kā vīrs atvainojas svešajam.
Saērcināta viņa iegāja virtuvē, paķēra neizdzerto pudeli un izlēja izlietnē. Pakāpusies uz palodzes, sieviete atvēra vēdlodziņu. Pamanījusi cigaretes izdedzināto caurumu aizkaros, Alīda aizsvilās. Piedevām Ziemassvētku kaktusa podu izdaiļoja piemētāti izsmēķi.
- Tu esi āzis, - viņa uzbruka Reinim, tam ienākot virtuvē. - Jaunie aizkari sabeigti. Vai puķe jums traucēja? Āzis!
- Nekad! Vai dzirdi! - Reinis nobālēja, tad, sagrābis Alīdu aiz kakla, šņāca tai ausī. - Nekad mani nesauc par āzi.
Pagrūdis no visa spēka smakt sākušo sievieti, Reinis dusmīgi aizcirta aiz sevis virtuves durvis. Tūlīt viņš arī atstāja dzīvokli.
Krampjaini rīdama asaras, Alīda gulēja uz grīdas. Tas vairs nebija Reinis, kuru viņa mīlēja un pazina. Tas bija necilvēks. Saklausījusi neatlaidīgi skanam telefona zvanu, Alīda ar pūlēm pieslējās kājās. Turēdamās gar sienām, viņa taustījās uz priekšu.
- Jā, - viņa tikko spēja runāt.
- Alīda Jaunzema? - klausulē atskanēja sveša, nepazīstama vīrieša balss.
- Jā.
- Ar jums viss ir kārtībā?
- Jā, - Alīda neizpratnē vēl ilgu laiku turēja drebošās rokās klausuli, nesaprazdama, kas viņai varēja zvanīt.
* * *
Niks Zvirbulis, pārliecinājies, ka Alīda ir sveika un vesela, turpināja sekot Reinim un Geram. Abi, kā vislielākie draugi, gāja pa ietvi un dzīvi sarunājās.
Ar izsekošanu bija zināmas problēmas. Viņš nevarēja braukt tiem pakaļ ar mašīnu, kuras sānos stiepās vārds - policija. Vasarā varbūt tas izdotos nemanāmi, auto var apstāties jebkurā vietā. Tagad, kad sniegs krita katru dienu, sētnieki bija sametuši milzīgus kalnus, tīrīdami ietves un pagalmus. Viņam jāpacenšas vīriešus neizlaist no acīm. Kolēģis sēdēja mašīnā un gaidīja signālu, kad vajadzēs steigties palīgā.
Reiņa limuzīns bija palicis mājas pagalmā. Vai nu viņi ies kājām, vai arī iesēdīsies citā vāģī. Tomēr maz ticams.
Beidzot abi vīrieši apstājās pie savrupmājas, kuru apjoza pelēku, pussatrupējušu dēļu žogs. Reinis ar Geru nozuda aiz augstās sētas.
- Ābeļu iela divdesmit, - Niks raidīja signālu. - Interesanti, kas šeit dzīvo.
- Fū, domāju, ka izlaidīsi no redzesloka, - no piebraukušās patruļas mašīnas izlēca kolēģis Mareks.
- Ko darīsim? Gaidīsim atbraucam pārējos vai arī…
- …vai arī? - Mareks iemeta sniega kupenā sērkociņu.
- Tavs plāns izrādījās pareizs. Sekodams uzņēmējam, nonāci pie Geras. Pagaidīsim pārējos. Gera var būt bruņots.
Abi policisti dīdījās uz vietas kā strauji kumeļi. Atbrauca vēl vien policijas mašīna.

Citu datumu laikraksti

  • Pasaulē izplatās smaga infekcijas slimība

    Pasaules Veselības organizācija izplatījusi informāciju par pagaidām nezināmas smagas elpceļu infekcijas izplatīšanos vairākās valstīs. Infekcija...

  • Vai jākārto pieraksts?

    - Nesen noslēdzu līgumu par dzīvokļa īri, kas atrodas saimnieka mājā. Vai man un maniem ģimenes locekļiem ir jākārto pieraksts? Pierakstu sistēma...

  • Prot dzīvot bez latviešu saldēdiena - skaudības

    Jaunalūksnes pagasta uzņēmējs Aigars Steberis pieder pie cilvēkiem, kam risks nav svešs. Viņam nepatīk stāvēt uz vietas un dzīvot vienai dienai....

  • Vācieši devuši nozīmīgu ieguldījumu

    Vācieši Latvijā ir iesakņojušies tik dziļi, ka mūsdienās retais latvietis var droši teikt, ka viņa dzīslās nerit vācu asinis. Kopīgā vēsturē latvieši...

  • Aicina piedalīties radošā konkursā

    Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties...

  • Ieskaties jaunajā interneta portālā!

    Sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru darbu sācis jauns interneta portāls (www.mazulis.lv).Sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru darbu...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 15.martā pulksten 18.00 Gulbenes rajona Lizuma kultūras namā - atpūtas pasākums "Atver durvis uz pavasari".Atpūtas pasākumi ...

  • Uzzied, lai priecētu

    Kalateja. Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas mīl siltu un mitru gaisu. Puķei patīk gaiša vieta.Kalateja Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas...

  • Rit akcija Kailas pret karu

    Šonedēļ apmēram 35 jaunieši, galvenokārt meitenes, fotografējās kailas protestam pret Latvijas atbalstu uzbrūkošam karam Irākā.Šonedēļ apmēram 35...