Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veco dzirnavu noslēpums

35. Noklaudzēja durvis, Reinim bija pašam sava atslēga. Nopurinājis no mēteļa sniegu, viņš iegāja vannas istabā.

35.
Noklaudzēja durvis, Reinim bija pašam sava atslēga. Nopurinājis no mēteļa sniegu, viņš iegāja vannas istabā. Alīda pacēla uz grīdas nomesto diplomātu un ienesa istabā.
- Mīļā, ko mēs svinam? - Reinis izskatījās jautrs.
Izvairīgi atbrīvojusies no vīra apskāvieniem, Alīda koķeti iesmējās.
- Vai tad neatceries?
- Tavam vīram skleroze, - Reinis saberzēja plaukstas, apsēzdamies pie svinīgi klātā galda.
- Ūja! - izbrīnījās Alīda. - Pirms divpadsmit gadiem šajā dienā tu taču vinnēji loterijā lielo laimestu.
- Tiešām? Biju piemirsis, - Reinis smējās. - Ko mana daiļā sieviete pasniegs izsalkušajam vīram?
- Tūlīt, - Alīda aizsteidzās uz virtuvi.
Uzlikusi vistu uz porcelāna šķīvja, Alīda ieskatījās virtuves spogulī. Pretī raudzījās skaistas, sprogainas blondīnes attēls, lūpu kaktiņos zobgalīgs smaids, tikai acīs varēja lasīt izbailes.
- Nomierinies, - viņa sev pavēlēja. Reinis nevarēja ciest dažādas izlozes, kā arī azartspēles. Vai tiešām ar vīru ir tik slikti, ka viņš sāk visu aizmirst? It kā viņa vietā būtu pavisam svešs cilvēks.
Vakariņas ritēja gausi. Reinis bārstīja anekdotes, Alīda pārstāstīja kinoteātrī redzētās filmas saturu. Acis gan nepārtraukti slīdēja vīram pāri. Nē, tas nevar būt cits cilvēks. Kā lai pārliecinās, ka Reinis ir tas pats mīļais, labais, kāds ir bijis visu laiku?
- Šodien sastapu Sarmīti, lika tevi sveicināt, - Alīda vienaldzīgi ieminējās, nokozdama cepumu. Ar acs kaktiņu viņa pētīja, kā reaģēs Reinis.
- Kā viņai klājas? - vīrs ieinteresēti apjautājās.
- Ak, kā vienmēr, - pavirši ar roku atmeta Alīda, cenzdamās apspiest radušos uztraukumu. - Vista ir pārāk trekna. Varbūt dzersi sulu?
- Es sagatavošu kokteiļus, - Reinis piecēlās no galda. - Atpūties.
Alīda saknieba lūpas. Savu mūžu viņai nav bijis nevienas paziņas vārdā Sarmīte. Vai tiešām Reinis ir slims, ja sāk zaudēt atmiņu? Un kāpēc vīrs viņu ir sācis saukt par daiļo sievieti, nevis par sieviņu kā agrāk?
- Lūdzu, - vīrietis pakalpīgi pasniedza glāzi.
- Varbūt padejosim? - Alīda jautāja, turēdama kokteiļa glāzi rokās.
- Labprāt, - Reinis izdzēra pusi kokteiļa. - Kādus ierakstus uzlikt?
- Paskaties otrā istabā uz plauktiņa. Vakar nopirku, - Alīda slinki apsēdās uz dīvāna un izstiepa slaidās kājas. Tikko Reinis izgāja no istabas, viņa paķēra no galda vīra glāzi un ielēja tajā ūdeni, pasmēlusi turpat no akvārija. Savas glāzes satura pusi izgāza puķu podā un novietoja uz galda. Atskanēja straujas mūzikas ritmi. Reinis paķēra savu glāzi, savukārt, Alīda gariem zobiem sūca atšķaidīto šķidrumu. Ja Reinis šoreiz būs pielējis kokteilim kādu draņķi, tad tagad lai pats pamokās.
Dejojot Reinis sāka žāvāties.
- Cik nogurdinoša diena.
- Kā man nāk miegs, - arī Alīda nožāvājās un vedināja vīru uz gultas pusi.
Pēc desmit minūtēm Reinis gulēja dziļā miegā. Alīda paplikšķināja ar plaukstām vīram pa vaigiem. Tas kaut ko noņurdēja un pagriezās uz vēdera.
- Cūka! - Alīda nočukstēja. Tagad vairs nebija šaubu, ka ar Reini nav kaut kas kārtībā.
***
Visus firmas darbiniekus Alīda pazina pietiekami labi. Viņa piedalījās saietos, dzimšanas dienu svinībās, reizēm Reinis paaicināja kolēģus pie sevis ciemos. Alīda bija reiz ieminējusies, ka vēlas strādāt vīra firmā. Reinis pasmaidīja un atbildēja:
- Priecājies, ka neesi ierauta biznesa intrigās. Kamēr tu esi tikai mana sieva, tevi visi cienīs. Līdzko kļūsi darbiniece, daudzi mēģinās tevi izmantot, lai piekļūtu man. Es negribu, lai rodas lieki sarežģījumi. Tomēr, ja gribi man palīdzēt, esi priekšzīmīga sieva.
Teikts bija gudri, to Alīda ņēma vērā. Laipna, sirsnīga, reizē panaiva un jūtīga, mazliet bērnišķīga, tāda viņa likās Reiņa kolēģiem. Ja kāds Alīdai izkratīja sirdi, noslēpums nekur tālāk neizplatījās. Un tas bija galvenais iemesls, kādēļ darbinieki pret viņu izturējās kā pret sen gaidītu ciemiņu.
Atvērusi vaļā un salauzījusi gabaliņos lielo "Fazer" šokolādi, Alīda skatījās kā sekretāre Inga ieber krūzītē kafiju un uzlej virsū ūdeni.
- Reinim kaut kādas darīšanas, būs pēcpusdienā, - Inga paziņoja.
Alīda domīgi maisīja ar karotīti karsto kafiju. Inga atnesa tikko ceptas kūkas. Abas sievietes klusēdamas sāka dzert kafiju. Alīda pamanīja, ka sekretāre viņu uzlūko ar žēlumu. Inga nopūtās.

Citu datumu laikraksti

  • Latvija man ir mīļa kā manas mājas

    Droši vien tie, kas nedzīvo savā etniskajā dzimtenē, daudz biežāk domā par to, vai viņiem ir svarīgi saglabāt piederību savai tautai.Droši vien tie,...

  • Policija informē

    Nozog transportlīdzekļus. Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi 90" markas automašīna.Nozog transportlīdzekļus Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi...

  • Piedalās sarīkojumu vadītāju konkursā

    2. Latvijas sarīkojumu vadītāju konkursā "Caur smiekliem pilnīgi nopietni" veiksmīgi startēja arī dalībnieki no Alūksnes rajona. Alūksnietis Normunds...