Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veco dzirnavu noslēpums

Šodien Ksenija jau smaidīja. Apsēdies uz pazema ķeblīša, izmeklētājs uz ceļgaliem novietoja diktofonu. - Numurs? - Ksenija izbrīnījās.

Šodien Ksenija jau smaidīja. Apsēdies uz pazema ķeblīša, izmeklētājs uz ceļgaliem novietoja diktofonu.
- Numurs? - Ksenija izbrīnījās. - Nē, neredzēju, tas ir, laikam redzēju, bet neatceros, jo nepievērsu uzmanību. Uz aizmugurējā stikla bija uzlīme ar skaitli astoņdesmit. Tobrīd nodomāju, ka cilvēks laikam nesen ieguvis autovadītāja apliecību.
- Pie stūres atradās vīrietis vai sieviete?
- Vai! To gan nepateikšu, - Ksenija mazliet piepacēlās sēdus un nogludināja segas krokas sev uz vēdera, tad kautrīgi piebilda: - Tajā brīdī es tēloju dāmu, tālab biju tik neuzmanīga. Es skatījos apkārt, vai mani kāds neredz kažokā.
- Kažokā? - Niks neizpratnē pārjautāja.
- Jā, - Ksenija kaunīgi nolaida skropstas. - Draudzene Alīda aizdeva kažoku uz brīdi, kamēr es gāju uz veikalu. Saprotiet, visīstākās sabuļādas kažoks! Man nav jausmas, cik tas maksā, zinu tikai to, ka tas ir dārgs.
Niks uzdeva vēl pāris jautājumus, taču neko jēdzīgu viņš vairs neuzzināja, jo sieviete visu uzmanību koncentrēja tikai uz sevi.
- Nekas, nekas, - Niks sevi mierināja, braukdams uz pilsētas nomali, lai parunātos ar atlaisto salona darbinieku Arti Kazi.
Sarkanajā divu stāvu koka mājā pie ezera dzīvoja vairākas ģimenes. Pagalmā skraidelēja bērni ar ragaviņām. Uz veļas virvēm žāvējās sastinguši palagi. Un daži bezbailīgi makšķernieki sēdēja uz plānā ledus un copēja zivis. Koka kāpnes, kāpjot uz otro stāvu, nejauki čīkstēja. Gaisā oda pēc kaķu urīna. Pieklauvējis pie vajadzīgā dzīvokļa durvīm, Niks ilgi stāvēja gaitenī. Durvis atvēra paveca sieviete. Viņa sēdēja invalīdu krēslā.
- Labdien, vai es varu sastapt Arti Kazi?
- Nav viņa, - invalīde ieraudājās.
- Vai tad jūs nezinat?…
Izmeklētājs norūpējies klausījās šņukstos. Ko viņš nezināja?
- Pastāstiet, - viņš palūdza, kad bija pateicis, kādā nolūkā ir ieradies.
- Redziet, esmu invalīde, - sirmgalve, izslaucījusi asaras, sāka stāstīt. - Jūs jau zinat, kā mūsu pilsētā ir ar darbu. Artis pēc armijas ilgu laiku nevarēja atrast darbu. Nodarbinātības dienesta rīkotajos kursos apguva masiera zināšanas. Tā bija liela laime, ka viņu pieņēma darbā salonā "Lēdija". Laba alga, darbs kaulus nelauž.
Sieviete nopūtās un brīdi klusēja. Niks neuzdrošinājās viņu iztraucēt no domāšanas.
- Iepriekšējā nedēļā saņēma prēmiju, piecsimt latu. Izrādījās, ka daudzām patika kā viņš masē, un bija liels klientu pieplūdums. Pārnāca mājās un teica: māmiņ, šo naudiņu noliksim, tā būs tavai operācijai, lai tu atkal varētu staigāt. Es tā nopriecājos, vismaz vienam no maniem bērniem sāk klāties labāk.
Viņa atkal apklusa. Niks redzēja, kā sievietes pirkstu kauliņi saspiesti dūrē paliek balti.
- Kas notika ar Arti?
- Viņu atlaida no darba, tā negadījuma dēļ, - invalīde pazemināja balsi vēl vairāk iegrimdama domās. - Aizvakar manu puisīti kāds piekāva. Guļ reanimācijā, ārsti saka, ka nebūs dzīvotājs.
Tagad Niks atcerējās, ka darba kolēģis bija ieminējies par kādu smagi piekautu puisi, kurš ilgu laiku nogulēja sniegā.
Savārīja ziepes darbā, tad uzprasījās pēc kāviena. Tas, protams, ir iespējams, īpaši, ja raksturs tāds straujāks. Tikai vai parasts ierindas strādnieks saņems prēmiju jau pirmajā mēnesī tādos apmēros? Neticami un aizdomīgi. Nauda ir nākusi no citiem avotiem. Vai piekaušana un negadījums solārijā ir saistīti? Nāksies vēlreiz iegriezties "Lēdijā".
* * *
Izveidojusi frizūru un uzklājusi uz sejas vakara kosmētiku, Alīda vēlreiz apstājās pie saklātā vakariņu galda. Salvetes, kristāla glāzes, sveces. Uzkodas bija glīti saliktas uz šķīvjiem, mikroviļņu krāsnī gatavojās vista ar sieru, bet ledusskapī vēsinājās šampanietis. Viņa ļauni pasmaidīja pie sevis. Reinis nedrīkst nojaust, kas viņai padomā. Alīda vairs nešaubījās, ka vīrs kaut ko perina. Tomēr šī atziņa bija jāpārbauda, ja nu viņa tomēr maldās un Reinis ir bez vainas? Uz brīdi asinis saviļņoja azarts. Kā šaha spēlē, kad spēlētāji apdomā vairākus gājienus uz priekšu. Ja viņa izdibinās, kas Reinim aiz ādas, tad gan jau izdomās, kā bīstamo vīru neitralizēt.

Citu datumu laikraksti