Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veco dzirnavu noslēpums

Pajautājis klusām vienam, tad otram skatītājam, Niks uzzināja, ka šoferis Vilis jāmeklē laukā pie veikala. Veikali izrādījās veseli divi.

Pajautājis klusām vienam, tad otram skatītājam, Niks uzzināja, ka šoferis Vilis jāmeklē laukā pie veikala. Veikali izrādījās veseli divi. Netālu no ēkām zālē sēdēja pulciņš vīru. Šņabja pudele laikam bija tikko nopirkta, jo bija vēl pilna. Maizes rika un sauja sīpolu lakstu kalpoja par uzkodu.
- Kur es varētu sastapt Vili? - Niks pienāca pie vīriem.
- A, kurš jums vajadzīgs?
- Internātskolas autobusa šoferis.
- Es tas esmu, - atsaucās neliela un sīka auguma vīrelis. Taisni brīnums, kā viņš bija iemanījies apprecēt tik ražena auguma sievieti kā Leokādiju. - Ko jums vajag?
- Aprunāties, - Niks piesēda zālē.
Pudeles saimnieks ielēja glāzē šņabi un sniedza Nikam.
- Paldies, nē.
- Ka ne - ne, -pudeles īpašnieks, šķiet, pat apvainojās.
- Kur jūs pirmdien braukājāt ar balto mikroautobusu?
- Nekur, - Vilis atcirta, vienā elpas vilcienā izdzerdams glāzīti un uzkozdams virsū sīpola lakstu.
- Cilvēki redzēja autobusiņu labi tālu no šejienes.
- A, kas, jūs esat no policijas, ja pratiniet mūsu Vilīti? - nenocietās viens pudeles brālis. Niks nesteidzīgi izņēma dienesta apliecību un pietuvināja pēc kārtas katram no vīriem. Cerētais efekts izpalika, vīri izskatījās tikpat vienaldzīgi kā sākumā, tikai Vilis sapīka.
- Nav pie mums kultūras. Cik reižu prasījām veikala īpašniecei: novieto galdiņu un krēslus, taču - nē. Tā mums nākas sēdēt zālē, - pudeles īpašnieks pažēlojās Nikam.
- Jūs neatbildējāt uz jautājumu, -izmeklētājs atgādināja.
- Nekur viņš nebrauca, bet iemeta ar mums, - Vili kāds aizstāvēja.
- Autobusu paņēma Stella. Teica, ka brauks sniegt koncertu, - Vilis negribīgi sacīja.
- Kas ir Stella?
- Internātskolā strādā par auklīti. Vada deju un teātra pulciņu.
- Kā? Sieviete brauc ar autobusu? - Niks izbrīnījās.
- Viņai ir personīgs šoferis, Bruno, -viens no vīriem noņirdzās.
- Tātad Stella pirmdien devās koncertturnejā? - Niks vēlreiz pārprasīja.
- Jā.
- Paldies par informāciju, - Niks piecēlās. Iedams uz klubu, viņš pa mobilo aizsūtīja ziņu ceļu policijai. Vilis bija jau skurbulī, un droši vien gribēs sēsties pie stūres.
- Ar sievieti sapinies un nelaime klāt, - pudeles īpašnieks noburkšķēja, kad Niks aiz sevis aizvēra kultūras nama durvis.
***
- Nē, nē un vēlreiz nē! - kliedza Stella. - Tie ir meli! Kā var ticēt kaut kādam zildegunim?
Atspiedusies uz krēsla atzveltnes, jaunā sieviete raudāja. Asaras izraibināja visu seju, viņa bija piedalījusies lugā un ģīmi klāja grims. Nelielajā skabūzītī, kur aktieri pārģērbās pirms izrādes, bija šauri.
- Meitenes, sakiet taču jūs. Vai mēs kur braucām? - Stella vērsās pie savām audzēknēm. - Ja neticat man, tad ieklausieties bērnos.
Meitenes kratīja galvas un kategoriski noliedza, ka jelkad ir kur braukušas.
- Pajautājiet Bruno, - Stella turpināja liet asaras. - Mūsu šoferis ir ļauns cilvēks. Aizvien diedelē santīmus pudelei, tagad atriebjas, ka neatmetu kādu reiz latu.
- Pajautāsim Bruno, - Niks piekrita. - Pasauc Bruno un arī direktoru.
- Izmeklētājs pavēlējai kādai meitenei. Pēc dažām minūtēm ieradās tēvs ar dēlu.
- Jā? - Tālis uzmanīgi uzklausīja Nika teikto. - Vai tā ir tiesa?
- Absurds! - Bruno dusmīgi iesaucās. - Nedzirdētas muļķības.
- Bet tā taču ir taisnība, Bruno. Mēs braucām pie cilvēkiem, tēlojām čigānus un zagām naudu. Pēc tam to atdevām Stellai, - Asnāte, kura līdz šim bija klusējusi, panācās priekšā.
- Viņa mūs iebaidīja, lai mēs nevienam nestāstām.
- Skuķene melo, - Stella nikni iekliedzās. - Bruno viņu bija tikai paķircinājis, bet šī ieņēma galvā, ka mīl. Tad puisis pievērsa uzmanību man, un tagad viņa ir greizsirdīga. Bērna fantāzijas!
Tālis uzrāva augstu pierē uzacis, bet sarunā neiejaucās.
- Bruno mani mīlēja, - Asnātei iedrebējās nāsis un acīs jau sāka riesties asaras.
- Vai tev ir pierādījumi? - nicīgi iesmējās Stella.

Citu datumu laikraksti