Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veco dzirnavu noslēpums

Kad policija bija sazvanīta, viņš uzsauca sievai: - Aizdzīšu zirgu Kļavām. Pie reizes pajautāšu, vai šī varza nav bijusi arī pie viņiem.

Kad policija bija sazvanīta, viņš uzsauca sievai: - Aizdzīšu zirgu Kļavām. Pie reizes pajautāšu, vai šī varza nav bijusi arī pie viņiem.
- Ko teica policija? - Biruta ienāca istabā. - Vai… vai atbrauks?
Pēc lielās raudāšanas viņa nespēja mierīgi runāt.
- Jā. Tu palūko, varbūt vēl kas ir nozudis. Es ilgi nebūšu prom.
Zirgs bija galīgi nevaldāms, laikam saprata, ka dodas mājup. Rati, palēkdami gaisā, skaļi rībēja.
- Tprū! - tikko savaldīja Dzintaru Eižens. - Kā jūs savaldāt tik traku kustoni?
Augusts viltīgi pasmaidīja un noglauda zirga samtaini mīksto lūpu.
- Ar mīlestību, tikai ar mīlestību, - sirmgalvis atteica, piepalīdzēdams izjūgt zirgu. - Nav jau vairs to spēku kā agrāk. Bet kā mana večiņa mīl, kad mēs tā ātri, ātri braucam ratos! Ne sliktāk kā limuzīnā. Šī laikam ir pēdīgā vasara, rudenī domājam atdot meitai. Kā kartupeļi? - Augusts aizveda zirgu aiz šķūņa un piesēja ganīties.
- Iztikt var, - Eižens norūca. - Pie jums nelūgti ciemiņi nav rādījušies?
- Nē. - Ierodos mājās, bet tur - pilns pagalms ar čigānietēm. Aiznesa visu mežā nopelnīto naudu, - Eiženam iedrebējās lūpas. Sarūgtinājums tikai tagad tā pa īstam sāka pārņemt vīrieti.
- Ē, tad viņas ir bijušas arī pie mums, - Augusts aicināja apsēsties uz soliņa nāburgu. Vecā vīra grumbu izvagotā seja kļuva domīga. - Teica, ka ir bēgles no Čečenijas. Jautāja, kur varētu apmesties uz dzīvi.
- Droši vien arī pie tevis nagus palaida, - Eižens dusmīgi nospļāvās.
- Nē, nav nekas paņemts, - Augusts bija pārliecināts. - Justīne būtu pamanījusi.
- Labi, ka tā, - Eižens nopūtās. Brīdi paklusējis, vīrietis gāja prom.
Augusts, piemiedzis acis, skatījās, kamēr kaimiņa augums nepazuda aiz pagrieziena. Pakasījis rugājiem noaugušo zodu, sirmgalvis nolēma aiziet uz dārzu un pastāstīt sievai par garnadzēm. Divatā būs vieglāk orientēties, apskatot iedzīvi. Kaut gan ko viņas varēja nozagt? Pie viņiem taču nav nekā vērtīga, un bēgles, nē, laikam tomēr čigānietes, aizgāja tukšām rokām.
***
Mašīnas priekšējā loga tīrītājs zibenīgi šaudījās, nespēdams noslaucīt nemitīgi plūstošās ūdens tērcītes. Gaiši brūnas, dubļainas šļakatas, iebraucot peļķē, gluži kā okeāna viļņi izšķīda gaisā labi augstu. Ceļu varēja tikai nojaust, priekšā mutuļoja balta ūdens siena. Pretim braucošais auto bīstami tuvu paskrēja garām, tik tikko neaizķerdams mikroautobusu.
- Mīļais, mums šodien tik ļoti veicas, - sieviete spiedās ciešāk šoferim pie pleca, čukstēdama tam ausī.
- Stella, izbeidz, - šoferis īgni teica, mēģinādams saskatīt, vai priekšā neiznirs vēl kāda auto ugunis.
- Apstājies, nogaidīsim, - Stella čukstēja, uzspiezdama vīrietim skūpstu uz auss.
- Stella, - vīrietis ar plecu pagrūda uzmācīgo blakussēdētāju sāņus.
-Mums jāpasteidzas. Kazi, policija jau uz pēdām.
Sieviete iesmējās skanīgiem smiekliem.
- Neuztraucies, viss ritēja kā pa diedziņu, - viņa mierināja. - Nav jau pirmā reize.
- Vienalga. Turklāt, ja tu mani traucēsi, varam ieskriet grāvī, - vīrietis skaidroja.
- Nerunā! - viņa mīļi apsauca, uzlikdama savu plaukstu vīrietim uz kakla. - Paskaties, debesis skaidrojas.
Kilometru tālāk lietus zona bija šķērsota, ceļš bija sauss, neviens piliens nebija nopilējis. Putekļi cēlās aiz auto un klājās uz jau tā apputējušiem krūmiem. Stella no somiņas izņēma spogulīti un aplūkoja seju.
- Kā šoreiz muļķosiet ļaudis? -šoferis rādīja jau jautru ģīmi.
- Tirgosimies, - Stella krāsoja lūpas. - Korejas pulkstenīši, kurus var apmainīt pret veciem, nederīgiem pulksteņiem, protams, par zemāku cenu. Šeit dzīvo pensionāri? Apsveicam! Jums pienākas atlaide 50 procenti!
- Viltniece!
- Bet, mīļais, tas taču tiek darīts mūsu visu labā, - Stella vientiesīgi pasmaidīja.
Šoferis aizgūtnēm sāka ķiķināt. Notraucis sīku smieklu asariņu, viņš pakratīja galvu.
- Mana blēņdare, reiz pienāks diena, kad sapratīsi, ka viss ir daudz nopietnāk…
***
Asinovkas sādžā, kā to kāds ierēdnis piefiksēja dokumentos vēl cara Nikolaja pēdējā laikos, lai gan iedzīvotāji vietu dēvēja par Apsieni, izsenis bija māja pie mājas. Pēckara gados, kad kolhoza centrā sāka celt trīsstāvu namus ar visām labierīcībām, kur blakām vēl atradās veikals, skola un kultūras nams, daļa asinovkiešu pārcēlās uz dzīvokļiem.

Citu datumu laikraksti

  • Horoskopi šodien

    Mežāzim nav jātiecas pēc taisnības.Mežāzim nav jātiecas pēc taisnības AUNS. Pieņemiet drauga piedāvājumu palīdzēt atrisināt kādu darba problēmu....

  • Palīdz kareivjiem būt soli tuvāk Dievam

    Augustā būs četri gadi, kopš Ilmārs Marhels ir Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona kapelāns.Augustā būs četri gadi, kopš Ilmārs Marhels ir Alūksnes...

  • Tavas saules un pērkonu krustīti, arī tālumā tevi paturam tuvu

    Cilvēka mūžu nevar ielikt gadu rāmjos. Tas mērāms atmiņu siekos. Tik ilgi, cik mēs kādu cilvēku atceramies, viņš dzīvo.Cilvēka mūžu nevar ielikt gadu...

  • Vai no Eiropas Savienības var izstāties?

    Jo tuvāk nāk brīdis, kad lemsim par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo biežāk uzdodam jautājumu, vai varēsim no tās arī izstāties?Jo tuvāk nāk...

  • Plānotais ir izpildīts

    VID Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļai 2002. gadā plānotais ir izpildīts. Kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 289 510 latiem.VID...

  • Gūst medaļas Latvijas čempionātā slēpošanā

    Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi labi startējuši Latvijas čempionātā slēpošanā, kas notika 11. un 12.janvārī Madonā.Alūksnes Bērnu...