Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veco dzirnavu noslēpums

- Precizēsim, kas tieši bija apģērbs? Tēvs tikai raustīja plecus, viņš tādiem sīkumiem uzmanību nepievērsa.

- Precizēsim, kas tieši bija apģērbs?
Tēvs tikai raustīja plecus, viņš tādiem sīkumiem uzmanību nepievērsa.
- Liekas, ka bija halāts, - dēls teica.
- Varbūt atcerēsieties, cikos tas bija? - Niks jautāja. Nebija nekādu šaubu, ka vīri redzēja Leonoru. Apģērba apraksts sakrita.
- Pulksten vienos, - dēls sacīja. - Mans pulkstenis katru stundu raida signālu.
- Cik ilgi jūs makšķerējāt?
- Trijos nolēmām, ka brauksim prom. Neķērās, - tēvs atbildēja.
- Ko vēl aizdomīgu manījāt?
- Kādā ziņā? - tēvs neizprata jautājumu.
- Varbūt no mājas nāca kādas skaņas?
- Nē.
- Vēlāk brauca kāds cilvēks ar divriteni, - dēls atcerējās. - Mēs bijām tikko piestājuši ar laivu pie krasta.
Tātad Māris nebija vainīgs. Bet kas tad varēja pienākt nemanīti Leonoras mājai? Protams, vīri varēja arī nepamanīt kājāmgājēju, īpaši tad, ja viņš mājai pielavījās no otras puses.
- Par to skaņu… Drīz pēc tam, kad sieviete aizgāja prom, atskanēja suņa kauciens, - dēls ieminējās.
- No kurienes?
- Skaņa nāca no mājas pagalma.
- Un jūs vairs neko aizdomīgu nedzirdējāt?
- Nē.
Niks nopūtās. Divi liecinieki, bet neko neredzēja. Ai, nav nemaz tik vienkārši, kā viņš domāja sākumā. Viņš bija izlasījis arī Māra tēva lietu. Nekā aizdomīga viņš nebija atklājis. Interesanti, kāpēc sādžas ļaudis uzbrūk Mārim? Pārāk uzkrītoši. Kā var tik pārliecinoši apgalvot, ka to ir izdarījis puisis? Kaut kas nav īsti kārtībā. Jeb Māris tiešām vainīgs, kā domā sādžinieki. Tautas balss… Viņš varēja aizbraukt prom, bet pa citu ceļu atgriezties atpakaļ, lai pēc tam klusiņām ienāktu Leonoras mājā. Kāds viņam no tā labums? Leonora taču nevarēja traucēt Mārim. Jeb tomēr traucēja? Jāuzzina, kas ir Leonoras mantinieki, te varēja būt interese par zemi. Ja puisis ir nolēmis iekārtot viesu māju dzirnavās, tad ar laiku radīsies vēlme paplašināt biznesa jomu. Jāpārbauda šī versija.
* * *
Siltumnīcā bija karsti un smacīgi. Plēve no iekšpuses bija aprasojusi, arī no gurķu lapām lejup slīdēja ūdens lāses. Pabeigusi laistīšanu, Laimas māte izslēdza ūdenssūkni. Gar mājas stūri pazibēja kāds gaišs stāvs. Kas gan bija atnācis? Jāsteidzas, jo istabā neviena nav. Ienākusi pagalmā, Laimas māte tādā kā izbīlī iesaucās. Viņas priekšā stāvēja meita.
- Laima, kā…? Tev taču tagad jābūt Itālijā, - māte izbijās.
- Es lauzu kontraktu, - Laima izskatījās nelaimīga.
- Kāpēc tu to izdarīji? Kas notika? Tevi apzaga? Pret tevi slikti izturējās? - māte izteica vienu versiju pēc otras, cenzdamās apslāpēt sevī pieaugošās bailes.
- Es atgriezos Māra dēļ.
Iestājās klusums. Vienu mirkli māte ar meitu viena uz otru raudzījās kā divas naidnieces. Māte nebija vēl rakstījusi Laimai vēstuli. Kā viņa bija uzzinājusi? Tas, ka Laima varēja piezvanīt Lidijai un apjautāties par Māri, viņai neienāca prātā.
- Tavs Māris ir piestrādājis briesmu darbus.
- Tie ir meli!
- Tu esi zaudējusi galvu. Tas ir kauns visai ģimenei, - zaudējusi savaldību, māte sāka kliegt.
- Izpostīji savu karjeru.
- Neuztraucies. Es tikai paņemšu šādas tādas mantas un atgriezīšos pilsētā. Pie Māra, - Laima kā skaldīt noskaldīja vārdus.
- Kāds kauns! Pašas bērns iet noziedznieka pavadā, - māte vaimanāja.
-Tavs bērns ir pieaudzis un viņam ir sava dzīve, - Laima atcirta. - Mēs ar Māri domājam precēties.
Laima ieskrēja istabā, bet māte palika raudot pagalmā. Kas zina, kā risinātos notikumi tālāk, ja pagalmā neapstātos mašīna. No tās izkāpa Niks Zvirbulis. Laimas māte acumirklī noslaucīja asaras un izlikās esam mierīga. Sevišķi iepriecināta viņa gan nebija, lūk, jau arī policija klāt.
- Vai jūs tajā dienā, kad nogalināja Leonoru, bijāt pie autoveikala? - Niks uzprasīja.
- Jā, - māte, paslēpusi rokas zem priekšauta, nervozi atbildēja.
- Garām brauca Māra Tarvida mašīna. Cikos tas bija?
- Bez divdesmit piecām minūtēm vienos.
Pagalmā iznāca Laima.
- Kā jūs varat apgalvot, ka viņš brauca tieši tad? Varbūt vēlāk?
- Viņš pabrauca garām bez divdesmit piecām minūtēm vienos. To redzēja kādi desmit cilvēki, - Laimas māte strikti atbildēja.

Citu datumu laikraksti

  • Kokteiļi bērniem, sievietēm un vīriešiem

    Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi, lai uzsauktu tostu par mīlestību, saticību, veselību, mieru un draudzību.Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi,...

  • Aicina pieteikties jaunos rakstniekus

    Latvijas Rakstnieku savienība un Rīgas Jauno literātu apvienība no 14. līdz 18. aprīlim rīko Jauno autoru semināru. Tajā aicināti piedalīties...

  • Aicinājums

    Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome lūdz ziedot materiālus Cesvaines pils bojāto konstruktīvo elementu (pārsegumu, sienu, akmens mūra detaļu,...

  • Ja savu mežu uzticat “izcirtējiem”

    Gan slēdzot cirsmu izstrādes līgumus, gan pilnvarojot trešās personas apsaimniekot savu mežu, meža īpašnieki pakļauj sevi diezgan lielam riskam.Gan...

  • Kad gatavojamies svētkiem

    Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti un bagātīgi klātu galdu.Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti...

  • Vai mainīsies pārtikas cenas?

    – Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīsies pārtikas produktu cenas? – šādus jautājumus Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs saņem...