Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veco ļaužu dzīves apstākļi un iespējas – atšķirīgas


Ikviens no mums vēlas privāto neatkarību un brīvību, tomēr dzīvē pienāk laiks, kad tā kļūst būtiski ierobežota vai izzūd pavisam un cilvēks vairs nevar iztikt bez citu palīdzības un aprūpes. Alūksnes un Apes novados vecajiem ļaudīm ir dažādi dzīves apstākļi – vieni līdz pat mūža nogalei spēj par sevi parūpēties paši un saņem bērnu, mazbērnu palīdzību, otri vecumdienas pavada pansionātos.

Pensionāri – piektā daļa
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati uz 2015.gada decembri liecina, ka Alūksnes un Apes novados ir 4657 pensionāri, kuri saņem vecuma pensiju – 3803 Alūksnes novadā un 854 Apes novadā. Pēdējo četru gadu laikā pensionāru skaits mūsu novados sarucis par 471 personu, jo 2011.gada decembrī Alūksnes un Apes novados bija 5128 pensionāri (4174 Alūksnes novadā un 954 Apes novadā). Salīdzinoši kopējais iedzīvotāju skaits uz šā gada janvāri Alūksnes novadā bija 17 471, Apes novadā – 3887 iedzīvotāji.
VSAA preses sekretāre Iveta Daine “Alūksnes Ziņām” saka, ka piešķirtās vecuma pensijas apmērs ir dažāds. Pērn 127 personām Alūksnes novadā un 25 personām Apes novadā pensijas apmērs bija zem 100 eiro mēnesī, bet pensija virs 400 eiro mēnesī Alūksnes novadā ir 262 personām un Apes novadā – 24 personām. Alūksnes un Apes novados visvairāk ir to pensionāru, kam pensijas ir no 200 līdz 300 eiro (2395 pensionāri Alūksnes novadā un 596 Apes novadā). Pērn Alūksnes novadā lielākā izmaksātā pensija mēnesī bijusi 1514,45 eiro, Apes novadā – 997,90 eiro, bet mazākā - 12,73 eiro Alūksnes novadā un 76,42 eiro Apes novadā (mazāks pensijas apmērs nekā valstī noteiktais minimālais apmērs ir personām, kuras nopelnījušas pensiju dažādās valstīs un kurām Latvija maksā tikai daļu no pensijas: šādas pensijas var būt tikai dažu eiro vai pat dažu centu apmērā). Šobrīd minimālā vecuma pensija personām ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem ir 70,43 eiro, no 21 līdz 30 gadiem – 83,24 eiro, no 31 līdz 40 gadiem – 96,05 eiro, no 41 gada un ilgāk – 108,85 eiro.

Situācijas ir dažādas
Alūksnes novada Sociālajā dienestā atzīst, ka novada veco ļaužu dzīves apstākļi ir dažādi, jo situācijas ir atšķirīgas: ir cilvēki, kuri dzīvo kopā bērniem, mazbērniem; ir cilvēki, kuriem ir pietiekami liela pensija; ir cilvēki, kuriem ir laba veselība. “Nevar teikt, ka visi vecie ļaudis dzīvo slikti, jo tā nav, bet, protams, ir arī situācijas, kad cilvēki paliek vieni. Grūtāk ir tiem, kuriem dzīvē tā iekārtojies, ka nav savu bērnu – viņiem palīdzēt var tikai pašvaldība, tuvākie kaimiņi vai radinieki. Valsts ekonomiskā situācija, cenu palielināšanās precēm un pakalpojumiem ietekmē arī vecos ļaudis. Daudzi dzīvo lauku viensētās, kas gadiem nav remontētas. Ir situācijas, kad cilvēkiem ir lielas problēmas ar dzeramo ūdeni, jo nav tīrītas akas un to ūdeni var lietot tikai saimnieciskām vajadzībām. Ir gadījumi, kad akas vispār iebrukušas. Nenoliedzami, vieglāk ir tiem, kuriem ir bērni un ģimene, kas palīdz,” saka Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa.
Latvijā pensijas vecuma cilvēkiem ir diezgan dārgi ārstniecības pakalpojumi. “Ja cilvēkam pašam nav transporta un vajag nokļūt līdz medicīnas iestādei, kur jāmaksā par izmeklējumiem, – to visu ir grūti izdarīt,” saka R.Kalniņa. Viņai piekrīt vietniece Vija Vārtukapteine, norādot, ka pensijas vecuma personas un invalīdi, kuriem pensija nepārsniedz 60 procentus no minimālās mēnešalgas, kas šogad ir 222 eiro, Sociālajā dienestā var saņemt arī pabalstu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.

Sniedz aprūpi mājās
“Ir nosacījums, ka vispirms personai jāsaņem pakalpojums dzīvesvietā – sociālā aprūpe mājās - vai arī dienas aprūpes centra pakalpojumus. Ja vajadzīgā pakalpojuma apjoms pārsniedz abu iepriekš minēto apjomu, tad personai piedāvā sociālās aprūpes centra jeb pansionāta pakalpojumu. Visiem zināms, ka persona vēlas dzīvot savās mājās pēc iespējas ilgāk, bet, ja palīdzība cilvēkam nepieciešama 24 stundas diennaktī, tad tiek lemts par pakalpojuma piešķiršanu sociālās aprūpes iestādē,” saka V.Vārtukapteine. 
Alūksnes novadā vecāki par 80 gadiem ir 850 cilvēki. Pērn 61 iedzīvotājam piešķirts sociālās aprūpes pakalpojums iestādē (ievietots pansionātā) un 37 personām uzsākts sniegt sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā. “Kopā pērn 104 personām sniegti sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā – tostarp 25 invalīdiem un 72 pensijas vecuma personām. Sociālā aprūpe dzīvesvietā visvairāk nepieciešama cilvēkiem pagastos, jo tur infrastruktūra nav tik attīstīta kā pilsētā. Sociālajam dienestam ir trīs mobilās brigādes aprūpei mājās, katrā brigādē strādā trīs cilvēki, kas izbrauc un palīdz dzīvesvietā pēc noteiktiem maršrutiem un grafika. Viņi palīdz cilvēkiem nokļūt arī pie ārsta – ne tikai Alūksnē, bet arī kaimiņu novados, piemēram, uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju Gulbenē. Palīdz sagādāt pārtiku, medikamentus, aizved nomazgāties, izmazgāt veļu, ienes malku, veic telpu uzkopšanu, trauku mazgāšanu, nokārto komunālos maksājumus,” stāsta V.Vārtukapteine.

Darbspējīgajiem jāstrādā
V.Vārtukapteine stāsta, ka pēdējos gados ir palielinājies to personu skaits, kas Alūksnes novadā saņem aprūpi mājās. Piemēram, 2009.gadā, kad izveidoja Alūksnes novadu, tā teritorijā aptuveni 30 personas saņēma Sociālā dienesta aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā, bet tagad to skaits ir 104. Pieprasītākie pakalpojumi ir dažādas piegādes, telpu uzkopšana, apģērba un veļas mazgāšana, personīgās higiēnas veikšana, sniega tīrīšana. Lielākajai daļai personu, kas saņem šos pakalpojumus, nav jāmaksā vai arī ir noteikta samazināta maksa (0,65 eiro par stundu), ja personas ienākumi nepārsniedz summu, kas iegūta, reizinot minimālo algu ar koeficientu 1,2 – pērn tie bija  432 eiro mēnesī. Ar Alūksnes novada domes lēmumu noteikts, ka pēc pakalpojuma samaksas 2015.gadā personai jāpaliek 270 eiro.
“Nepiekrītu, ka šobrīd ir jauna tendence un bērni labprātāk izvēlas vecākus ievietot pansionātā, nekā aprūpēt paši, ja var. Pieņemot lēmumu par ievietošanu pansionātā, Sociālais dienests izvērtē ar personu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu spēju nodrošināt nepieciešamo aprūpi. Ja bērni ir, tas vēl nenozīmē, ka viņi spēj nodrošināt diennakts uzraudzību. Bērniem ir jāstrādā un jāuztur sava ģimene, viņi ne vienmēr var nodrošināt nepieciešamo uzraudzību un aprūpi. Tāds ir sociālās aprūpes, dienas aprūpes centru, aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā mērķis. Protams, daudziem bērni dzīvo un strādā ārzemēs vai citur Latvijā un ikdienā nemaz nav blakus,” saka V.Vārtukapteine.
Sociālajā dienestā pēc finansiālas palīdzības vēršas arī personas, kas pensionējušās nesen, bet saņem ļoti mazu pensiju. Trūcīgās personas statuss Alūksnes novadā ir 84 pensijas vecuma cilvēkiem un 106 cilvēkiem ar invaliditāti. R.Kalniņa rosina arī turpmāk cilvēkus vai arī radiniekus, draugus, kaimiņus nebūt vienaldzīgiem un ziņot Sociālajam dienestam par paziņām, kuri nonākuši grūtā situācijā un kam vajag palīdzību.

Pansionātam - liels
pieprasījums
Alūksnes novada sociālās aprūpes centra “Alūksne” direktore Rasma Muceniece atzīst - lai cik laba ir mājas aprūpe, ja cilvēkam veselības problēmu dēļ vajag palīdzību un uzraudzību 24 stundas diennaktī, tad risinājums ir pansionāts. “Jebkurā gadījumā cilvēkam tas ir sāpīgs mirklis, kad jāatstāj mājas, ierastā dzīve un jādodas projām. Cilvēki ir dažādi – daļa uz pansionātu nāk negribīgi un arī iedzīvojas ļoti grūti, bet daļa saprot, ka dzīvē šāds mirklis pienācis, ka visu laiku jauns nebūsi. Viņi pansionātā jūtas ļoti labi, iesaistās dažādās aktivitātēs, piemēram, dzied, darina rokdarbus. Mums jāņem vērā arī tas, ka Latvijā šobrīd arvien pagarina pensionēšanās vecumu – ja bērniem vēl ir jāstrādā, viņiem nav iespējas nepārtraukti rūpēties par vecākiem, atstājot darbu. Šie bērni regulāri apmeklē vecākus pansionātā, interesējas, kā vēl var palīdzēt – viņiem visiem liels paldies par sadarbību! Protams, ir arī bērni, kuri uzpasē tikai to mirkli, kad vecāki saņēmuši pensiju...” saka R.Muceniece.
Pēdējos gados pansionātā ievieto galvenokārt personas ar smagām saslimšanām un tādas, kas vairs nespēj pārvietoties. “Gulošo iemītnieku skaits arvien palielinās – uz 8.janvāri pansionātā bija 85 iemītnieki, no tiem 80 procenti ir guloši. Centrā strādā 38 darbinieki. Šobrīd ļoti nepieciešams paplašināt pansionāta telpas, jo pieprasījums ir liels. Nevienā gadā nav uzņemts tik daudz jaunu klientu kā pērn, turklāt visa gada garumā, jo parasti vasarās ir “tukšais periods”. Turklāt tās visas ir personas, kurām patiešām vajag pansionāta pakalpojumus. Alūksnes pansionāta iemītnieku vidējais vecums ir: sievietēm - 82 gadi un vairāk, vīriešiem – 70 gadi,” saka R.Muceniece.

Jābūt 6 kvadrātmetriem uz personu
Alūksnes novada domei jau ir ieceres telpu paplašināšanai, bet tam vajag lielu finansējumu. R.Muceniece stāsta, ka diemžēl no Eiropas fondiem ir grūti piesaistīt finansējumu ilgstošas aprūpes sociālajām iestādēm, tostarp pansionātiem. “Turklāt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.431 “Par higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām” mums ir jāievēro jaunā prasība par 6 kvadrātmetriem telpas platības uz vienu pansionāta iemītnieku. Iepriekš bija 4 kvadrātmetri uz personu. Veselības inspekcija pansionātos regulāri veic pārbaudes. Mums arī nesen tāda atkal bija ar norādi, ka jānodrošina 6 kvadrātmetri. Šobrīd to nevaram izdarīt, jo nav citas vietas, kur personas izvietot. Ir arī mums istabiņas, kuru platība ir 11,6 kvadrātmetri – it kā var ielikt tikai vienu iemītnieku, bet šobrīd mums tur ir divi, un viņi kopā jūtas ļoti labi. Tajā pašā laikā Veselības inspekcija vienmēr pārliecinās un atzīst, ka arī šābrīža apstākļos, lai arī kvadratūra īsti neatbilst, personas pilnvērtīgi saņem nepieciešamo aprūpi, nodrošinājumu, viņām ir sava privātā telpa,” saka R.Muceniece.
Viņa uzskata, ka nav pareizi valstī izmainīt nosacījumus kvadratūrai, nerēķinoties ar to, kur pašvaldības ņems naudu, lai šo prasību izpildītu, un neizzinot situāciju pansionātos. “Turklāt jāņem vērā, ka šis lēmums sadārdzinās uzturēšanās izmaksas pansionātos. Šobrīd viena iemītnieka uzturēšanās izmaksas pansionātā ir aptuveni 450 eiro mēnesī: no tiem daļu sedz no personas pensijas un radinieku maksājuma, daļu – pašvaldība. Salīdzinoši valsts pansionātos ir apmēram 600 eiro mēnesī. Bažas ir par to, ka pašvaldības maksājuma daļai būs jāpalielinās, jo pēdējā laikā pansionātā tiek uzņemti iemītnieki, kuriem ir ļoti mazas pensijas, piemēram, tikai 138 eiro, ir bijuši arī ar 69 eiro un 74 eiro... Trešajai daļai iemītnieku ir zemas pensijas vai arī viņi ir starp pabalstu saņēmējiem,” saka R.Muceniece.
 Pansionātā – drošībā
Arī Apes novada sociālās aprūpes centra “Trapene” direktore Dina Jāņekalne atzīst, ka pansionātā nokļūst cilvēki, kuriem ir dažādi veselības traucējumi, bet piederīgajiem jāstrādā. “Ir arī invalīdi ar kustību traucējumiem un personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nav nepieciešams uzturēties speciālajos centros, šīs personas pārsvarā ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Šobrīd mūsu pansionātā ir 61 iemītnieks un 33 darbinieki. Pie mums ir personas ne tikai no Apes novada, bet arī 20 personas no Alūksnes novada, ir arī no Gulbenes novada. Katram ir savs stāsts, kādēļ viņš nonācis pansionātā. Ir pansionātā personas, kurām visi bērni un mazbērni strādā ārzemēs – ievietojot tuvinieku pansionātā, viņi ir droši, ka par viņu parūpēsies. Protams, ir arī personas, kuras tomēr varētu dzīvot patstāvīgi mājās, bet bērni, ja ir pansionāta pakalpojums, labprāt par to samaksā, lai tuvinieks būtu pieskatīts un apgādāts,” stāsta D.Jāņekalne. Tāpat kā Alūksnes pansionātā arī Trapenē vienas personas mēneša izmaksas ir 450 eiro.

Centrā “Trapene” – kā mājās
Aprūpes centrā “Trapene” var uzņemt līdz 63 personām. D.Jāņekalne uzskata, ka dzīvot blīvāk nemaz nevajag, lai nezustu mājas sajūta. Šovasar apritēs 10 gadi, kopš pansionāts izvietots Trapenē pēc ugunsgrēka Apē. Arī Trapenes pansionātā ir aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve: nūjo, dzied ansamblī, ko vada Ina Java, vasarās iekopj un ravē dārzu, darina rokdarbus un apsveikuma kartītes, tin lupatu deķīšus, spēlē galda spēles, vasarā organizē sporta spēles iemītniekiem kopā ar darbiniekiem, bet ziemā vingro, brauc ekskursijās, daudzi brauc ar koncertiem uz pansionātu. 
“Dziedāšana ansamblī ir kā rehabilitācija – tajā iesaistās visi, kuri spēj. Ir dažas kundzes, kuras pārcietušas insultu un nevar sarunāties ar citiem cilvēkiem, bet ansamblī viņas dzied! Tas ir ļoti patīkami! Ļoti laba sadarbība mums ir ar biedrību “Astes un Ūsas” Alūksnē: regulāri braucam ciemos uz patversmi, vedam barību, kuri iemītnieki spēj, izved suņus pastaigāties,” saka D.Jāņekalne.

Pansionāts – Annas skolā
“Alūksnes Ziņās” pērn vasarā rakstījām, ka Alūksnes novada pašvaldība, lai risinātu jautājumu par Alūksnes pansionāta noslogotību, iecerējusi pansionāta vietu skaitu paplašināt, šīm vajadzībām pielāgojot kādreizējās Annas pamatskolas ēku Annas pagastā. Jau toreiz SIA “Belss” pēc pašvaldības pasūtījuma bija veikusi Annas skolas ēkas pirmsprojekta izpēti. Tajā aprakstīts ēkas stāvoklis, norādot, ka jumta tehniskā stāvokļa dēļ telpās ir radušies dažādi bojājumi, kas novēršami, un secināts, ka telpas var pielāgot pansionāta vajadzībām. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis saka, ka pašvaldība arī šodien šo projektu neesot aizmirsusi un turpina strādāt.
“Alūksnes pansionātā joprojām ir ļoti liels iemītnieku skaits, pērnā gada beigās un šā gada sākumā jauni iemītnieki nemaz netika uzņemti vietu trūkuma dēļ. Diemžēl bijām spiesti pieņemt šādu lēmumu, jo tika sasniegts maksimums – 100 iemītnieki! Kopš tā laika daudzi Alūksnes novada cilvēki ir raduši vietu pansionātos Apes, Gulbenes, Balvu novadā,” stāsta A.Dukulis.

Jādomā par vecajiem ļaudīm
Apspriesti arī vēl vairāki varianti telpu plānojumam Annas skolā, lai tur ierīkotu pansionātu. “Lielākā problēma ir, ka nesen valdība apstiprināja kritērijus -  istabiņā uz vienu iemītnieku jābūt ne mazāk kā 6 kvadrātmetriem. Piekrītu, ka platībai jābūt pietiekami lielai, bet tas nozīmē, ka samazināsies Annas skolas ēkā uzņemamo skaits. Sākumā plānojām, ka tur varēsim uzņemt 60-70 cilvēkus – tagad secinām, ka tas ir sapnis, jo noteikti būs mazāk. Bet, līdzko ir mazāks iemītnieku skaits, sadārdzinās uzturēšanās izmaksas pansionātā, tādēļ mums jāatrod optimālais variants, lai maksimāli nodrošinātu pansionāta iemītniekiem ērtības un lai uzturēšanās maksa būtu tāda, ko mūsu novada cilvēki var samaksāt. Turpināsim strādāt, lai šo jautājumu risinātu, jo tas ir ļoti aktuāls,” saka A.Dukulis.
Lai atvērtu pansionātu pielāgotajā ēkā, nepieciešami aptuveni 1,5 miljoni eiro. Pašvaldībai tāda finansējuma nav, tādēļ jāmeklē iespējas Eiropas fondu finansējuma piesaistei. “Pašvaldībā daudz runā un domā par bērniem, jaunatni, bet nevaram aizmirst arī tos, kuri savu mūžu nostrādājuši un tagad viņiem jānodrošina vecumdienas. Turklāt pansionātos palielinās to cilvēku skaits, kuriem ir ļoti mazas pensijas,” saka A.Dukulis. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...