Vecums nav slimība

Vecumam ir savas īpatnības, taču ne plānprātība, ne depresija nav obligātas tā pavadones, lai arī ir sastopamas. Reizēm arī par vecuma nespēku dēvētam vājumam ir pavisam cita izcelsme, ne cipars, kas pasē rakstīts dzimšanas datu ailītē.

Palīdz mīlestība
“Strādājot Psihiatrijas klīnikā, diemžēl redzu, ka zūd ģimenes vērtības. Ļoti bieži pie mums atved vecus cilvēkus, kuriem nebūt nav vieta Psihiatrijas klīnikā, vienkārši viņi jaunajiem kļūst par traucēkli. Taču cilvēkam vienmēr labāk ir māju vidē, ja vien tas ir iespējams. Bet ir arī otra galējība – palīdzību nemeklē, jo vecais cilvēks saņem pensiju. Ja arī viņš nonāk pie mums, tiek ņemts uz māju pēc iespējas ātrāk. Tas gan nenozīmē, ka tur viņš saņem arī cilvēciskas rūpes un uzmanību – gadās, ka viņam nav ne ziemas apģērba, ne apavu,” teic Piejūras slimnīcas Psihiatrijas klīnikas sociālās aprūpes māsa Liene Preisa.
Vēlme valkāt savu ierasto apģērbu, pielāpīt to un nevilkt jaunas drēbes ir tikai cilvēka īpatnība, tā nav jāārstē. Ir jārēķinās arī ar to, ka ar gadiem cilvēks labāk atceras senus notikumus, savu bērnību, jaunību, turpretī nesen notikušie no prāta pačib zibenīgi. Vecs cilvēks runā lēnāk, arī uztvere ir lēnāka un kāda uzdevuma veikšana prasa vairāk laika. Viņi drošāk jūtas ierastā vidē. “Ne velti vecus cilvēkus salīdzina ar bērniem: viņiem ir savas īpatnības, ar kurām vienkārši jārēķinās, nevis jāārstē. Jāpieņem tādi, kādi ir, un jānodrošina uzmanība. Vienmēr jāpatur prātā, ka paši reiz būsim veci,” atgādina L. Preisa.
Ģimenes, kas šobrīd izvēlas radīt vienu bērnu, nepadomā, ka vecumā būs tikai viens, kas varēs viņus apciemot. Ja bērni būtu vairāki, lielākas būtu arī izredzes uz mazbērniem. Ja nevar apciemot vecākus klātienē, arvien biežāk veiksmīgi tiek izmantotas tehnoloģijas – saziņa skaipā vai jau tradicionālāka sazināšanās pa tālruni. Galvenais – nenoslinkot un atrast veidu, ko apgūt senioram ir pa spēkam, arī parocīgu tehnisko līdzekli, piemēram, mobilo telefonu ar gana lielām pogām.
“Dažkārt bērni vai mazbērni grib uzspiest savu viedokli kādā konkrētā seniora dzīves situācijā. Arī tad, kad visi ģimenes locekļi senioram vēl tikai un vienīgi labu, pirmās un galvenās balsstiesības par sevi un savu dzīvi ir pašam senioram,” raksta gerontoloģijas profesors Jānis Zaļkalns “Senioru veselības ceļvedī”. Tādu 2011. gadā izdeva Pacientu ombuds, un šo lielo un apjomīgo bukletu joprojām var saņemt gan individuāli, gan vairumā, piemēram, senioru biedrības. Tiesa, tad jādodas uz Rīgu – ombuds atrodas slimnīcas “Gaiļezers” Plānveida uzņemšanas nodaļā Hipokrāta ielā 4.

Pamanīt risku
Speciālistu palīdzība jāmeklē tikai tad, ja cilvēka uzvedība ļauj prognozēt, ka viņš varētu kļūt bīstams sev vai apkārtējiem. Ja tuviniekiem rodas aizdomas, ka tāda situācija varētu veidoties, vispirms viņi var ierasties pakonsultēties ar ārstu vieni paši, izklāstīt iespējamos simptomus. Tad arī varētu pārrunāt, vai vizīte nepieciešama un kā tai sagatavoties, noskaņoties, svarīgs arī psiholoģiskais atbalsts tuviniekiem. Vienmēr svaru kausos ir gan droša vide, gan cilvēka vēlme būt neatkarīgam.
Šāda konsultācija noteikti būtu labāka par sarunu ar farmaceitu aptiekā un medikamentu, lai arī bezrecepšu, lietošanu “uz savu roku”, piemēram, miega traucējumiem, saasinātai emocionalitātei. “Tuvinieki saka – mēs jau tur aptiekā pajautājām, lietojām. Bet klīnikā redzam, ka viss “ne pa to līniju”. Cik dažādi cilvēki, tik dažādas situācijas,” atzīst aprūpes māsa. Bieži slaikus nepamanīta ir tieši depresija, kas ir viena no izplatītākajiem psihiatriskajiem traucējumiem vecumā pēc 65 gadiem. Jo vairāk ielaista, jo grūtāk ārstējama. L. Preisa norāda, ka nevar būt atruna – par ko tad vecam priecāties, skaidrs, ka viņam ir depresija. Protams, līdz ar vecumu pieaug arī sociālie riska faktori – atstumtība, dzīvesbiedra, tuvinieku zaudējums –, taču to zināšana palīdz pārdomāt un plānot profilaksi, gādāt par sabiedriskām aktivitātēm. Viena no depresijas pazīmēm var būt apetītes trūkums, kas savukārt traucē uzņemt pilnvērtīgu uzturu, bet, ķermenim novecojot, jau tā samazinās spēja absorbēt un izmantot uzturvielas gana efektīvi.

Personība nemainās
Gerontoloģijas speciāliste Margarita Rupenheite izdevumā “Vecu ļaužu aprūpes un saskarsmes īpatnības” norāda: novecošanās var dažādi ietekmēt izziņas spējas, atmiņu, gara spējas, individualitāti un uzvedību. Tomēr daudzas izmaiņas garīgajā veselībā nav saistītas tikai ar novecošanas procesu, bieži tās ir radušās slimības rezultātā. Strauja izziņas spēju krišanās gandrīz vienmēr ir slimības rezultāts.
Veciem cilvēkiem var būt grūtības veikt darbības, kas prasa ātru reakciju vai precizitāti, bet viņi saglabā spēju saprast savu situāciju un mācīties no jaunas pieredzes. “Personība ar gadiem nemainās, bet uzvedība un psiholoģiskā pielāgošanās turpinās un nesastingst. Bieži vien pārspīlēta, slikti pielāgojama un nepārveidojama uzvedība atspoguļo psiholoģiskas vai neiroloģiskas problēmas, nevis novecošanu,” skaidro M. Rupenheite.

Uzturam ir nozīme
Pirms desmit gadiem pētījumi Latvijā apliecinājuši, ka pusei no stacionētiem pacientiem ir malnutrīcija – hronisks proteīnu enerģētiskais trūkums, proti, faktiski šūnas cieš badu, lai arī cilvēks domā, ka ir paēdis. Iespējamās problēmas, kas liecina par uzturvielu trūkumu – brūces dzīst slikti un lēni, pēc operācijas vai smagu saslimšanu gadījumā biežāk rodas komplikācijas, viegli veidojas zemādas asinsizplūdumi, zūd muskuļu masa un tonuss, nogurums. Gastroenterologs Edgars Bodnieks rakstā žurnālam “Gastroenteroloģijas Aktualitātes” kā vienu no malnutrīcijas riska grupām toreiz nosauca tieši gados vecus cilvēkus ne tikai tāpēc, ka bieži viņiem nav izteiktas apetītes sajūtas un mazinājusies garšas receptoru jutība, bet arī tāpēc, ka reizēm ēšanu apgrūtina sliktas zobu protēzes, kas rada mutes bojājumus, apgrūtināta košļāšana traucē uzņemt nepieciešamo barības apjomu.
Malnutrīcijas ietekme ir ļoti nopietna, un Latvijā šī problēma netiek uztverta un risināta pietiekami nopietni, uzskata uztura speciāliste Natālija Petruhina. Taču tas ir būtisks faktors, lai vecie cilvēki varētu maksimāli ilgi saglabāt dzīvesprieku, spēku un neatkarību. Malnutrīcija var būt iemesls atmiņas traucējumiem. Savukārt cilvēki, kuri nesaņem pietiekamu uzturu un sāk ciest no garīgiem traucējumiem, biežāk nonāk ilgstošas aprūpes pansionātos. N. Petruhina atsaucas uz pētījumiem Zviedrijā: katrs sestais vecāka gadagājuma cilvēks, kas mājās dzīvo viens, nesaņem pilnvērtīgu ēdienu. Taču arī tad, ja atsevišķi dzīvo vecāks pāris, abi ir pakļauti šādam riskam.

Citu datumu laikraksti

  • Īsumā

    Alūksne Novada pašvaldības atkārtoti izsludinātajā konkursā uz Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagasta pārvaldes vadītāja amatu pieteicās seši...

  • Kaķu mājas – vajadzīgas vai ne?

    Pēc kaķu namiņu izvietošanas dažādās pilsētas vietās esam saņēmuši vairāku cilvēku viedokļus, kas ir diametrāli pretēji, un arī jautājumus saistībā...

  • Vecākiem skolas grāmatas vairs nebūs jāpērk

    Gunta Ļuļe, Apes novada domes izglītības darba speciālisteVecākiem tas ir liels atbalsts Pašlaik vēl neesmu saņēmusi šo Ministru kabineta noteikuma...

  • Īsumā

    Biatlons Biatlonisti no Alūksnes startējuši vairākās Pasaules kausa sacensībās. Latvijas vīriešu biatlona izlase, kurā startēja Andrejs ...

  • Alūksnes muzejs top skaistāks

    Alūksnes Jaunajā pilī šobrīd notiek otrā stāva pārseguma siju protezēšana un nomaiņa Alūksnes muzeja izstāžu zālēs, tādēļ janvārī muzeja izstādes un...

  • Gripai nepatīk aukstums Alūksnē

    Ausma Mininga, ģimenes ārste  Varoņus tēlot nevajag Gripa tuvojas, un domāju, ka arī šogad tā garām neies. Cik plaša tā būs, ir ļoti grūti...

  • Tukšie lauki - skarbā realitāte

    Bija saulaina un skaista ziemas diena, kad mani ceļi veda uz Alūksnes novada nostūri Pededzi. Ceļā devos priecīgā noskaņojumā, jo braucu uz rotaļu...

  • Karro komandai - jauns treneris

    Motobraucējs Matīss Karro, kurš pagājušajā gadā Zviedrijā guva smagu traumu, atsācis trenēties. Komanda “STR KTM” novērtējusi līdzšinējo sportista...