Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēja spēkstacijām ir nākotnes perspektīva

Braucot pa Rīgas - Liepājas autoceļu, paveras Latvijai pagaidām neraksturīga ainava - abpus šosejas Grobiņas apkaimē vēju maļ vairāki desmiti vēja ģeneratoru – Latvijā un Baltijā lielākais vēja parks.

Braucot pa Rīgas - Liepājas autoceļu, paveras Latvijai pagaidām neraksturīga ainava - abpus šosejas Grobiņas apkaimē vēju maļ vairāki desmiti vēja ģeneratoru – Latvijā un Baltijā lielākais vēja parks, kas atsauc atmiņā Dānijā, Portugālē un citur Eiropā redzētās ainavas.
Vai tas būs unikāls skats Latvijas ainavā, vai arī vēja elektrostacijas drīz būs tās neatņemama sastāvdaļa, atbildi meklē politikas veidotāji un eksperti.
Eiropā "zaļā" enerģija ir cieņā
Ja reiz Eiropā šāds elektroenerģijas ražošanas veids patlaban attīstās teju bumbas sprādziena veidā, tas nevar apstāties un tas turpināsies, ir pārliecināts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs un pārliecināts "zaļais" Indulis Emsis.
Eiropas Savienībā (ES) elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos dabas resursus, pievērš aizvien lielāku uzmanību – Eiropas Komisija izvirzījusi mērķi līdz 2010.gadam panākt, lai 12 procentus no patērētās elektroenerģijas saražotu, izmantojot atjaunojamos jeb neizsīkstošos dabas resursus, proti, ūdeni (gan lielajās, gan mazajās HES), vēju, sauli, biomasu (piemēram, koksnes atkritumus no celulozes rūpnīcām) un biogāzi (dedzinot atkritumus). Katrai valstij, atkarībā no tās ģeogrāfiskajām īpatnībām, izvirzītās prasības atšķiras. Piemēram, Luksemburgai un Beļģijai 2010.gadā jāpanāk, lai seši procenti no patērētās elektroenerģijas būtu tā saucamā "zaļā" enerģija, Dānijai noteikti 30 procenti, kamēr Austrijai, kur ir daudz kalnu upju, "zaļajai" enerģijai jābūt pat 78 procentiem no kopējā daudzuma.
Kas sagaida Latviju šajā jomā? Latvija ir apņēmusies "zaļās" enerģijas īpatsvaru palielināt par sešiem procentiem attiecībā pret 1997.gada rādītājiem un 2010.gadā sasniegt 49 procentus. Patlaban puse esot jau izpildīta, un Indulis Emsis ir pārliecināts, ka Latvijā ir iespējams saražot vēl vairāk videi draudzīgās elektroenerģijas. Savu artavu tajā, līdzās rekonstruētām lielajām HES, biomasas un biogāzes spēkstacijām, došot arī jaunas vēja spēkstacijas.
Dubulto tarifu vairs nemaksās
Patlaban Latvijā bez Grobiņas vēja parka licence izsniegta arī nelielai vēja spēkstacijai Ainažos un vēl divām, kuras darbību vēl nav uzsākušas. Taču jau tagad ir skaidrs, ka netiks turpināta līdzšinējā valsts atbalsta politika mazajām spēkstacijām. Pirmais solis jau ir sperts – no spēkstacijām (arī mazajām HES), kas ekspluatācijā nodotas 2003.gadā, valsts elektroenerģiju vairs neiepirks par dubultu tarifu. To atbalsta arī I.Emsis, uzskatot, ka valsts atbalsta sistēma mazajām spēkstacijām būtu jāpielāgo ES atbalsta sistēmai.
Taču arī ES vēl tikai meklē atbilstošāko modeli. Šobrīd savienībā izmanto četras metodes, vienu no tām ES grasās tuvākajā laikā atzīt par vēlamāko. Pirmā: energoapgādes uzņēmumiem obligāti šī elektroenerģija ir jāiepērk par fiksētu cenu (līdz šim Latvijas modelis). Otrā: valsts dotē šādu spēkstaciju būvi, taču negarantē iepirkuma cenu, enerģiju pārdod par tirgus cenām. Trešā: nav obligāts valsts iepirkums, nav fiksētas iepirkuma cenas, taču valsts seko tirgus cenām, un, ja cena ir par zemu, starpību piemaksāta subsīdiju veidā. Ceturtā: "zaļo sertifikātu" sistēma, kurā nav obligāts iepirkums, nav subsīdiju un fiksētas cenas, bet ir noteikts, ka noteiktam daudzumam no energoapgādes uzņēmumu izmantotās enerģijas jābūt tā saucamajai "zaļajai enerģijai".
Nav gatavi maksāt par "zaļo" enerģiju
Interese par vēja parku veidošanu ir pietiekama. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma atzīst – "ir nenormāla interese, visu krastu no Ainažiem līdz pat Lietuvas robežai varētu "sabakstīt". Turklāt par vēja parku veidošanu galvenokārt interesējoties ne jau vietējie uzņēmēji, bet gan ārzemnieki no valstīm, kur vēja rotoru ražošana ir labi attīstīta, viņus šurp vilina garantēts tirgus. "Bet tad elektrības cena būtu septiņi santīmi," U.Sarma aizskar ar mazajām spēkstacijām saistītu aktuālu jautājumu, proti, dubulto cenu, par kādu valsts no mazajām spēkstacijām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2002.gada 31.decembrim, iepērk to saražoto enerģiju.
Elektroenerģijas cenas pieaugums ir galvenais iemesls, kāpēc Ekonomikas ministrija piesardzīgi izturas pret drīzu vēja parku uzplaukumu Latvijā.
Par vēja ieguldījumu "zaļās" enerģijas ražošanas palielināšanā abu speciālistu domas dalās. Ekonomikas ministrija nolēmusi 2003.gadā ieturēt pauzi un jaunas licences vēja parku veidošanai neizsniegt. Tomēr ir viens izņēmums - tas ir Latvijā izgudrots vēja ģenerators, kura izbūve nepieciešama kaut vai tādēļ, lai to izmēģinātu, uzlabotu un attīstītu nākotnē kā eksporta preci. Tam piešķirs viena megavata jaudu. "Tas nav enerģijas jautājums, bet atbalsts vietējām tehnoloģijām", uzsver U.Sarma. Nav vēl skaidrs, kur tas būs izvietots, bet tie varētu būt divi rotori katrs ar 500 kilovatu jaudu. Tikmēr gadu rūpīgi pētīs Grobiņas vēja parka darbības rezultātus.
Jautāts, vai pēc viena gada pauzes ieturēšanas gaidāms vēja elektrostaciju uzplaukums, Enerģētikas departamenta direktors atjautā: "Cik mūsu lietotājs ir gatavs maksāt par tā saucamo "zaļo" enerģiju?" Katrā ziņā atļaujas veidot vēja parkus noteikti dabūšot desmit reižu mazāk gribētāju, nekā ir tagad. Esošās vēja elektrostacijas pēc dubultā tarifa saražo enerģiju par 3,8 miljoniem latu gadā. U.Sarma prognozē, ka tāpēc arī līdz 2010.gadam vēja elektrostacijas nedos lielu devumu atjaunojamās jeb neizsīkstošās enerģijas artavā.
Citādās domās par vēja parkiem ir Tautsaimniecības komisijas vadītājs. "Eiropas Savienība ir precīzi definējusi videi draudzīgās enerģijas izmantošanu, un Latvija to nevarēs ignorēt. Ekonomikas ministrijas ļaudīm nāksies pārvērtēt nostāju," saka I.Emsis. Viņš optimistiski uzskata, ka Latvija var dot vēl vairāk videi draudzīgās enerģijas, nekā ES to prasa.
"Mēs neesam naftas valsts, ar ko mūsu Dieva dotais vēja pūtiens būtu sliktāks par naftu?"
Vējdzirnavas traucē putniem?
Pārdomu vērtu ar vēja elektrostacijām cieši saistītu niansi atgādina Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecības programmu direktors Ints Mednis. Baltijas jūras piekraste, kas tur valdošā spēcīgā vēja dēļ ir pievilcīga vēja parkiem, ir arī liels migrējošo putnu ceļš. Rietumeiropā veiktie pētījumi esot pierādījuši, ka vēja ģeneratoru radītā vibrācija nelabvēlīgi ietekmē putnu migrāciju, tumsā putni var saskrieties ar masīvajām vējdzirnavām un iet bojā. Tāpēc vēja parku veidošana atbalstāma, tikai ievērojot piekrastes aizsardzības noteikumus un putnu ceļus, uzsver I.Mednis. Grobiņas vēja parks putnu ceļus netraucējot, jo ir izvietots nostāk no piekrastes.
I.Emsis mierina, ka Eiropā cilvēki ir pieraduši un sadzīvo ar vēja ģeneratoru radīto zumēšanu, turklāt liels zinātniskais potenciāls strādā to kvalitātes rādītāju uzlabošanai.
Lietuva ir pretimnākošāka
ASV reģistrēta tautiešu firma "Air Force 1, Inc.", kas arī pretendēja uz licenci vēja parka izbūvei Kurzemes piekrastē, tagad darbību pārcēlusi uz Lietuvu. Firmas pārstāvis Latvijā Ivars Kārkliņš atzīst, ka Lietuva ir krietni pretimnākošāka "zaļās" enerģijas ražošanai.
Lai arī Lietuvā ir nepilnus simts kilometrus gara jūras piekraste, kas gandrīz visa jau apbūvēta, bet Latvijā piecas reizes garāka, tomēr uzņēmēji sakās tur atraduši iespēju veidot vēja parku. Ar Lietuvas aviolīnijām jau saskaņota tā būve, vēl atliek ornitoloģiskie pētījumi. Turklāt Lietuva mazajām spēkstacijām par saražoto enerģiju nemaksā dubulto tarifu. Latvijas nosacījumu, ka vēja spēkstacijas jauda nedrīkst pārsniegt divus megavatus, I.Kārkliņš raksturo lakoniski – "tas nav bizness".
Mazo HES potenciāls
ir izsmelts
Mazajām HES aptaujātie speciālisti attīstību nākotnē gan neparedz. I.Mednis paskaidro: "Ieguvums no Latvijas mazajām hidroelektrostacijām ir krietni mazāks nekā to nodarītie zaudējumi. Upes nav straujas un enerģiju ražo lielākoties tikai palu laikā, tajā pašā laikā to kaitējums dabai ir liels – aizšķērsoti zivju migrācijas ceļi, bojātas upju ekosistēmas."
Lai arī mazās HES tiek uzskatītas par videi draudzīgu enerģijas ražošanas veidu, Latvijā diemžēl to būvēšana nenotiek videi draudzīgā veidā," uzsver I.Mednis. Izrādās, ietekmes uz vidi novērtējums nav bijis nepieciešams, savukārt daudzie slēdzieni un novērtējumi pirms būvēšanas bieži esot formāli. Piemēram, fonds, veicot neatkarīgu ekspertīzi, atklāja astoņas aizsargājamo biotopu sugas, kas automātiski izslēdz iespēju tur būvēt HES, savukārt oficiālā ekspertīze uzrādīja, ka tādu nav, un HES ir uzbūvēts. I.Mednis skeptiski raugās uz apstākli, ka mazie HES ir atbalsts vietējiem lauksaimniekiem, viņaprāt, mazie HES lielākoties pieder lielajiem uzņēmējiem.
Arī Saeimas komisijas priekšsēdētājs secina, ka mazo HES attīstības iespējas ir izsmeltas. Daudzas no tām vajadzēs modernizēt, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi.
Kā veidus no atjaunojamiem resursiem ražotās enerģijas īpatsvara palielināšanai gan I.Emsis, gan U.Sarma min biomasas izmantošanu. Šobrīd koksnes atkritumus pat eksportē, bet nākotnē tos visus vajadzētu sadedzināt tepat Latvijā, iegūstot videi draudzīgu papildu enerģiju. Pie celulozes rūpnīcas, kā likums, veido arī spēkstaciju, kas izmanto rūpnīcas atkritumus. Arī biogāzes stacijas Latvijā vairosies, kā to paredz atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Apmēram 2007.gadā biogāzes stacijas būs Daugavpilī, Liepājā un Ziemeļvidzemē. Arī pie lielām attīrīšanas iekārtām un lielām lopkautuvēm tādas ir iespējamas. Enerģētikas departamenta direktors atgādina, ka biomasa, atšķirībā no vēja, ir prognozējams un uzkrājams enerģijas ieguves veids.

Citu datumu laikraksti