Vēl joprojām meklē savu vietu dzīvē

Alūksniete Santa Harjo uzskata, ka cilvēka dzīvē viss ir atkarīgs tikai no viņa paša, nelielas devas veiksmes, īstajiem cilvēkiem blakus un nedaudz naudas.

Alūksniete Santa Harjo uzskata, ka cilvēka dzīvē viss ir atkarīgs tikai no viņa paša, nelielas devas veiksmes, īstajiem cilvēkiem blakus un nedaudz naudas. Santa sevi atzīst par laimīgu, jo viņai tas viss ir.
Ilgāk nekā divus gadus viņa ir iesaistījusies Alūksnes Nevalstisko organizāciju centra (NVO) darbībā - sākumā kā brīvprātīgā, bet nu kā biroja vadītāja. Santa ir priecīga, ka veiksme palīdzēja viņai tur nokļūt. Jaunā sieviete uzskata, ka centrā guvusi vērtīgu darba pieredzi un iepazinusi NVO darbību. Šoreiz saruna par Santas sabiedriskajām aktivitātēm, dzīves uzskatiem un brīvo laiku.
- Kādi ir tavi pienākumi centrā?
- Pirms darba NVO biju apguvusi datorprasmi bezdarbnieku kursos, tādēļ sākumā biju centra datorspeciāliste. Esot centrā, ir grūti darīt tikai vienu darbu un neiesaistīties . Tā arī es pamazām iesaistījos dažādos jauniešu pasākumos, piedalījos semināros, konferencēs. Tad iesaistījos programmā "Jaunatne" un nu brīvprātīgā kārtā esmu arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras reģionālā koordinatore. Mans darbs centrā galvenokārt ir saistīts ar jauniešiem un brīvprātīgajiem no ārzemēm. Strādājot ar viņiem, esmu uzzinājusi daudz par citu tautu kultūru. Centrā esam spēcīga komanda, kas nebaidās mācīties.
- Daļa sabiedrības uzskata, ka mūsdienu jaunatne ir pasīva, daudz smēķē un lieto alkoholu. Kā tu raksturotu jaunatni?
- Jaunieši ir tikpat dažādi kā pieaugušie. Tas, kādi viņi ir, atkarīgs no audzināšanas ģimenē, sociālajiem faktoriem, skolas. Manuprāt, jauniešiem tagad skolās ir liela mācību slodze, tādēļ viņiem nav daudz laika iesaistīties citās aktivitātēs. Es viņiem saku, ka viss dzīvē būs atkarīgs no pašiem. Mācu būt sabiedriski aktīviem, nebaidīties jautāt nezināmo un pašiem cīnīties par savām vēlmēm, jo pieaugušie par tām jau sen ir aizmirsuši. Jauniešiem vienmēr par sevi ir jāatgādina.
Jauniešiem pašiem jāizlemj, vai smēķēt un lietot alkoholu. Nez vai ir patīkami rītā pamosties ar lielām galvassāpēm un domāt, kur tad īsti naktī biju? Protams, jaunībā vajag daudz ko izmēģināt, bet katram ir laiks, kad izdarām secinājumus un saprotam, kā gribam dzīvot. Arī es dzīvē esmu daudz ko piedzīvojusi, arī es esmu tikai cilvēks, bet esmu apmierināta, ka pareizi secināju.
- Tavuprāt, daudz cilvēku iesaistās NVO?
- Jā. Latvijā ir daudz spēcīgu NVO. Darbojoties organizācijās, cilvēkiem ir iespēja parādīt sevi un aktīvi darboties, lai nav tikai jāsūrojas, cik slikta ir dzīve. Cilvēkiem parasti ir kāda sasāpējusi problēma, ko viņi vēlas risināt, vai sasniegt cēlu mērķi. Manuprāt, NVO ir labs veids, kā parādīt, īstenot savas idejas.
- Kāds ir tavs dienas ritms? Tu rūpīgi izplāno savu laiku?
- Es laikam vēl neprotu saplānot savu laiku, bet es to mācos un ceru, ka līdz 60 gadu vecumam būšu to iemācījusies (smejas)! Man nepatīk rītos agri celties, jo esmu pūce, un esmu laimīga, ka pašlaik man tas nav jādara. Darbs sākas pulksten 10.00. Iztūcīties no gultas es sāku jau 8.00, bet parasti man tas izdodas tikai ap 9.00... Kad es pamostos, daru lielas lietas! Līdz 17.00 esmu darbā, bet vakari pieder man, tie vienmēr ir aizņemti. Apmeklēju angļu valodas kursus, trīs reizes nedēļā - trenažieru zāli, aerobiku, bet otrdienās man ir studijas. Mājām atliek maz laika, toties es daudz varu padarīt vēlā vakarā, jo tad man ir enerģija. Esmu pieradusi pie šāda ritma, man tas patīk. Es esmu sabiedrības cilvēks, kam reizēm vajag arī vientulību.
- Tagad daudz gados jaunu cilvēku brauc prom no Alūksnes. Kādēļ esi nolēmusi palikt?
- Es neesmu radīta lielpilsētām, tieši tādēļ es dzīvoju skaistajā Alūksnē un negribu mitināties citur. Te ir miers, nav stresa. Tiesa, attīstība te notiek lēni un varbūt nemaz nenotiek, bet man te patīk, ir daudz draugu.
- Kādu redzi savu pilsētu?
- Uzskatu, ka Alūksne vēl joprojām nav gatava tūrismam, jo visas norādes ir tikai latviešu valodā, informācija par objektiem - tikai tūrisma centrā. Ja tūrists iebrauc Alūksnē, viņš pazūd. Tiesa, vasarā pie mums ir daudz ko redzēt, bet ziemā... Mēs esam attīstības sākumā, tādēļ vēl ir daudz, ko darīt. Alūksnieši ir atvērti, varbūt naivi un daudz ko nezina. Es daudz domāju par to, kāda Alūksne varētu izskatīties nākotnē, bet pašlaik man nav skaidra redzējuma. Man ir skumji, redzot, ka Latvijas pagasti iznīkst. Esmu augusi Jaunalūksnes pagasta Visikumā. Tagad man ir grūti uz turieni braukt un redzēt iznīcību. Es nesaprotu Latvijas valsts politiku - kā var attīstīties valsts, ja lauki iznīkst?
- Kā izdodas apvienot studijas ar darbu?
- Man tas nav grūti. Atzīstu - nākotnē nebūšu liela biznesmene, bet man patīk studēt komercdarbību. Sāp sirds, ka tik daudzi latviešu uzņēmumi tiek pārdoti ārzemniekiem vai arī savstarpēji apvienojas, jo citādāk ir grūti konkurēt. Bizness sākas, ja ir, ko pārdot. Man pagaidām nav, ko pārdot, bet man interesē uzņēmējdarbība.
- Vai esi karjeriste?
- Šobrīd ne. Es neesmu arī ledlauzis, kas par katru cenu cenšas sasniegt savu mērķi. Es vēl joprojām meklēju savu vietu dzīvē - kas ir "mans lauciņš", ko es varētu darīt patiesi profesionāli. Kad zināšu, ko vēlos - iespējams, kļūšu karjeriste. Pašlaik man patīk strādāt komandā un nedomāju, kā iegūt augstāku amatu. Strādāt vadošā amatā ir grūti, vajag daudz iemaņu. Man patīk kārtīgi izdarīt darbu, pretējā gadījumā negūstu gandarījumu. Varbūt tā ir slikta īpašība, jo reizēm vienam darbam veltu pārāk daudz laika. Pašlaik es neprotu savus darbus uzticēt citiem, kā arī norādīt kādam, kas viņam jādara. Ceru, ka ar laiku to iemācīšos.
- Vai reizēm nevēlies - kaut diena būtu garāka...
- Vēlos. It īpaši, kad NVO gatavojam kādu prezentāciju vai rakstām projektu. Reizēm man gribas mirkli apstādināt, bet diemžēl tas nav iespējams.
Pašlaik man ir uznācis slinkuma periods, tas reizēm mēdz notikt. Brīžiem es varu aktīvi darboties, bet brīžiem man uznāk slinkums. Visam jābūt līdzsvarā. Septembris bija ļoti spraigs, tādēļ pašlaik man gribas paslinkot.
- Kā sevi raksturotu?
- Esmu atvērts, laimīgs, zinātkārs, kārtīgs un mīļš cilvēks! Es neesmu humora dzinēja, bet man patīk daudz smaidīt. Mani ir grūti aizkaitināt, bet, ja kāds to izdara, tad man dusmās rodas liels spēks. Man patīk arī skaistas lietas - ziedi, mašīnas, drēbes. Esot mājās, vienmēr cenšos, lai tur būtu omulīgi. Man vienmēr ir bijusi vajadzīga ģimene - sākumā tā bija mana ģimene kopā ar vecākiem, brāļiem, bet tagad - mans mīļotais cilvēks, ar kuru dzīvoju kopā. Man gribas būt ar kādu kopā, lai mani samīļo, lai mani mīl. Man tas viss ir, tādēļ esmu ļoti laimīga.
Bērnībā man atlika vien šķelmīgi pasmaidīt, lai no vecākiem, vecmāmiņām dabūtu visu, ko vien vēlos. Domāju, tas ir saglabājies arī tagad, šo īpašību izmantoju atkarībā no situācijas. Bērnībā man patika dziedāt, šī nodarbe nav sveša arī tagad.
Man patīk garšīgi paēst - man garšo kūkas! Sevi mēdzu palutināt dažādi, piemēram, aizejot uz solāriju, nodarbojoties ar sportu.
- Ko dari, ja dzīve dara pāri?
- Raudu. Tādos brīžos jau neko citu nevar izdarīt, kā sēdēt un sevi žēlot. Es neesmu atriebīga. Ja man kāds cilvēks ir nodarījis pāri, es to nekad neaizmirstu. Protams, es runāju ar šo cilvēku, bet man nekad nebūs ar viņu tuvas attiecības. Grūtos brīžos es meklēju palīdzību pie tuvajiem, jo tad man parasti sevī nav spēka.
- Kā vislabprātāk pavadi brīvo laiku?
- Brīvo laiku vislabprātāk pavadu kopā ar savu draugu. Es esmu priecīga, ja varu aizbraukt kaut kur atpūsties, apskatīt kaut ko jaunu. Pavasarī ar draugiem katru gadu dodamies braucienā ar laivām pa Pededzi, ziemā - slēpojam. Labi atpūšos sēņojot.
Man patīk finansiāla neatkarība un patstāvība, dzīvē es to vēlos sasniegt. Galvenais, lai man būtu stipra veselība un lai es varētu īstenot savas ieceres.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Santa Harjo.
Dzimusi: 1980.gada 13.maijā.
Ģimenes stāvoklis: neprecējusies.
Studē: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes filiālē 2.kursā komercdarbību.
Amats: Alūksnes Nevalstisko organizāciju centra biroja vadītāja, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras reģionālā koordinatore.
Vaļasprieks: sports.
Moto: Cilvēka dzīvē viss ir atkarīgs no viņa paša. Vēl tikai nedaudz veiksmes, īstie cilvēki blakus, nedaudz naudas un - viss notiek!

Citu datumu laikraksti

  • Arnis

    Šis stāsts ir par cilvēku, kuru daudzi pilsētiņas iedzīvotāji uzskatīja par dīvaini, jo dzīvoja viņš viens, viņa uzskati un rīcība krasi izcēlās...

  • Negadījumā cieš motocikla vadītājs

    26.oktobrī Liepnā ceļu satiksmes negadījumā cietis motocikla “IŽ” vadītājs. Viņš ar kājas traumu nogādāts Alūksnes slimnīcā.26.oktobrī Liepnā ceļu...

  • Kaps jāizrok vismaz stundu pirms ceremonijas

    Ir veiktas izmaiņas Alūksnes pilsētas domes saistošajos noteikumos “Kapu izveidošanas un uzturēšanas noteikumi”.Ir veiktas izmaiņas Alūksnes pilsētas...

  • Vajag mācēt neturēt ļaunu prātu

    No Mirdzas Plūšas plūst dzīvesspēks un vēlme katru rītu ieraudzīt sauli. Tas nekas, ka ķermeni skārusi ļauna slimība. Uzņēmīgā anneniete M.Plūša...

  • Vai liķieris ārstam ir korupcija?

    Sabiedrībā iestājies drūmo rudens vakaru un iesnu laiks. Kārtējo reizi Latvijas klimats pierāda, ka cilvēka imūnsistēma nav šķērslis dažādām...

  • Veic izmaiņas vidusskolas nolikumā

    Lai uzlabotu un precizētu Alūksnes vidusskolas nolikumu, pilsētas domes oktobra sēdē lēma par izmaiņām tajā. Nolikumā minēts, ka vidusskolas skolēnu...