Vēl nebūs obligāta norma

Nākamajā mācību gadā vēl nav plānots ieviest ierobežojumus skolēnu skaitam, lai atvērtu 10.klasi. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš rosināja valdību lemt par šo jautājumu, tomēr ministre Ina Druviete uzskata, ka labāk ir pagaidām negrozīt normatīvajos aktos normu, kas paredzētu obligāti 15 skolēnus, lai lauku vidusskolā atvērtu 10.klasi, un 18 skolēnus, lai atvērtu 10.klasi lielo pilsētu vidusskolā.

Ilze Līviņa, Alūksnes novada vidusskolas direktore
Esmu pret klašu
apvienošanu
Katram kokam ir divi gali. Ir vajadzīgs kaut kāds limits, jo nevar būt tā, ka 10.klasē mācās tikai, piemēram, 2 bērni, taču nevar uzlikt arī lielu limitu. Katram jau šis lielums ir citādāks. Rīgas skolām 15 un 18 skolēni nešķiet daudz. Arī manā laikā, kad es gāju skolā, klasē bija 25 un vairāk skolēni. Tas bija normāli. Skolām būtu jāatļauj rīkoties atbilstoši saviem līdzekļiem, un es tomēr esmu pret klašu apvienošanu. Ir jābūt stingrākai diferencētai uzņemšanai. Jābūt konkrētai latiņai katrai skolai. Tam ir jābūt valstiskā līmenī, un nevar pazemināt latiņu tikai tāpēc, lai piepildītu klasi ar bērniem. Valstiski būtu jādotē klase arī tad, ja klasē ir mazāk bērnu, bet ar augstāku zināšanu līmeni. Viņiem ir jāmācās, un es uzskatu, ka tas jādara tuvāk mājām. Cilvēku paliek mazāk un līdz ar to arī nav skolēnu. Daudzreiz šķiet, ka jaunieši iet uz profesionālajām skolām, bet arī tur ir jāpabeidz vidusskola. Novembrī un oktobrī daudzi, kuri uzsākuši mācības arodskolās, tomēr atgriežas, jo ir grūti mācīties gan profesiju, gan vēl iegūt vidējo izglītību. Vienu mirkli bija tikai profesijas ieguve un tad tas bija vieglāk, bet tagad līdztekus jāapgūst arī vidējās izglītības programma. Eksāmeni visur ir tādi paši. Ja vidusskolā bērns īsti netiek galā ar piecām vai sešām matemātikas stundām, tad profesionālās izglītības skolā ar vienu matemātiku to izdarīt būs pavisam grūti, pat neiespējami. Tāpēc es uzskatu, ka valstiski būtu jāsakārto diferencētās izglītības jautājums. ◆

Liene Stabinge, Liepnas vidusskolas direktore
Tas ir tāds
apburtais loks
Ja šo likumu pieņemtu, tad rastos problēmas ar 10.klases piepildīšanu. Liepnas vidusskolā šogad 10.klasē plāno mācīties 8 skolēni. Protams, nevar zināt, kā būs rudenī. Mazākais skolēnu skaits Liepnas vidusskolas 10.klasē ir bijis – 6. Šobrīd ir 10.klasē mācās 7 skolēni. Es domāju, ka tas ir naudas jautājums, jo valdība sola paaugstināt pedagogu algas, bet ministrija apgalvo, ka īpaši daudz papildu līdzekļu tas neprasīšot. Loģiski, ir vajadzīga kaut kāda reorganizācija. Skolēni izmaksā dārgi, un šāds minimālo skolēnu piepildījums ļautu naudas līdzekļus vairāk koncentrēt lielākajās skolās. Nezinu, uz kuras Eiropas valsts modeli mēs ejam, bet Eiropā izglītība ir koncentrēta uz lielākajām pilsētām, tāpat kā profesionālā izglītība. Šobrīd vidējā izglītība pie mums ir pietuvināta dzīvesvietai un ir daudz pagastu, kuros pēc jaunā likuma vidusskolas vispār nevarētu vairs atvērt. Arī mazajos novados ne. Alūksnes novads ir liels un mums vienmēr būs vidusskola, kurā varēs atvērt 10.klasi, bet ir arī daudzi mazi novadi, kuri ir ieinteresēti, lai tur būtu skolas, taču viņi to nevarētu atļauties un nodrošināt. Pierobežā nav darbavietu un ir maz arī jaunās paaudzes. Daudzi jaunieši pēc 9.klases dodas mācīties uz lielākajām pilsētām. Tas ir tāds apburtais loks. Ja jauna ģimene atnāk dzīvot uz Liepnu un redz, ka te ir vidusskola, viņi redz saviem bērniem nākotni. Ja skolas nav, tad kā gan piesaistīsim iedzīvotājus? Skola tomēr ir nākotne. ◆

Līga Biete, Ziemeru pamatskolas direktore
Lauku vidusskolas nomirs dabiski
Es saprotu, ka šobrīd tā ir valsts politika, bet, ņemot vērā to, ka bērnu skaits Latvijā samazinās, būtu diezgan nežēlīgi uzlikt lielāku skolēnu skaitu klases nokomplektēšanai. Tas tikai nozīmē soli tuvāk lauku vidusskolu iznīcībai. Apmēram trešā daļa 9.klases skolēnu aiziet pēc skolas beigšanas uz vidusskolu, bet divas trešdaļas izvēlas arodskolas. Daudzi izvēlas šīs iestādes un arī parastās vidusskolas lielākajās pilsētās, jo tas ir perspektīvāk. No vienas puses, ja vidusskolas apvienotu, varbūt paaugstinātos izglītības kvalitāte, bet vai tas atvieglotu bērnu likteni, kuri gribēs mācīties? Grūti teikt. Tas radītu daudzas sadzīves problēmas. Protams, ne visi jaunieši ir spējīgi vai vēlas mācīties vidusskolā. Tā ir jāizvēlas, ja nākotnē jaunietis vēlas iestāties augstskolā. Bērniem, kuri saprot, ka dažādu apsvērumu dēļ augstskolā nemācīsies, prātīgāk būtu tomēr izvēlēties kādu no profesionālās izglītības skolām. Arī pēc tām, ja jaunietis pārdomā, var stāties augstskolā. Lielajās skolās izglītības kvalitāte ir labāka, jo tām ir vairāk finansējuma un pieejams labāks aprīkojums, bet, ja skolēnu noteikto skaitu paaugstinās, lauku skolas to vienkārši nevarēs nodrošināt. Ar šādu lēmumu lauku vidusskolas nomirs dabīgā nāvē. Vidusskolā mācīties apvienotajā klasē tomēr nav labs risinājums. No šāda viedokļa skatoties, vidusskolas vajadzētu koncentrēt lielajās pilsētās, bet tam līdzi nāktu virkne sadzīvisku problēmu, kas neatvieglotu iedzīvotāju dzīvi. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Izsludinās biznesa ideju konkursu

    Lai veicinātu jaunu komersantu (saimnieciskās darbības veicēju) rašanos novadā, motivējot jauniešus sava biznesa veidošanai, Apes novada domes...

  • Brauc pēc pieredzes uz Apes novadu

    Brauc pēc pieredzes uz Apes novadu

    Apes novadu nesen apmeklēja uzņēmēju delegācija no Krievijas, lai izzinātu, kā strādā uzņēmēji šeit.“Apes novadā viesi apmeklēja Zigurda Safranoviča...

  • Ape īsumā

    Apes ◆ No 13. līdz 22.maijam 27 otrā kursa tūrisma programmas studenti un 2 pasniedzēji no Vidzemes augstskolas novadā īstenos savu vasaras praksi...

  • Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri 2

    Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri

    Pateicībā par ugunsdzēsēju glābēju grūto darbu Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” rokdarbu pulciņa dalībnieces noadījušas 28 pārus...

  • Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Vistas fileju izklapē. Liek cepamajā traukā, apber ar sāli un pipariem. Pa virsu kārto šampinjonus un tomātu šķēles. Sarīvētu sieru sajauc ar...

  • Ūdenstilpēs – jauni noteikumi

    Alūksnes novada domē ir apstiprināti publisko un pašvaldības ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi,...

  • Lieldienās “dēj” krāsainas olas 2

    Lieldienās “dēj” krāsainas olas

    Lāsma Ludviga mācās Strautiņu pamatskolas 8.klasē un ir aktīvs mazpulcēns. Strautiņu mazpulkā viņa darbojas jau sesto gadu. Šogad viņa no “Mazpulcēnu...

  • Suns, kurš cēlies no elfiem

    Suns, kurš cēlies no elfiem  2

    Lauris Šutijs mācās tikai 3.kla­sē Alūksnes novada vidusskolā, bet jau aptuveni divus gadus piedalās kinologu sacensībās ar savu Velsas korgija...

  • Labi rezultāti

    smiltene ◆ Pagājušajā nedēļā Smiltenē suņu nacionālajā divcīņā starp 27 dalībniekiem bija arī alūksnieši: Raivis Podrezovs ar Pradu, Roberts...