Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēl nezinot referenduma rezultātus, lietuvieši jūtas kā eiropieši

No Baltijas valstīm Lietuva ir pirmā, kurā 10. un 11. maijā ir noticis referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā.

No Baltijas valstīm Lietuva ir pirmā, kurā 10. un 11. maijā ir noticis referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Klātienē vērot kaimiņu valstij vēsturisko notikumu bija iespējams arī 35 žurnālistu delegācijai no Latvijas, arī mums. Sperot šo nozīmīgo soli, lietuvieši pārliecinoši pauduši savu nostāju - no 63 procentiem balsstiesīgo vēlētāju 91 procents nobalsojis "par", bet 8,9 procenti - pret iestāšanos Eiropas Savienībā.
Eksperti prognozē, ka pozitīvais balsojums Lietuvā ietekmēšot arī Latvijas sabiedrību. Latvijā gan šajās dienās par notikušo referendumu Lietuvā virmoja īpašas kaislības - vai tikai referenduma pozitīvais iznākums nav veidots mākslīgi kā Padomju Savienības diktatūras gados. Latvieši joprojām piesardzīgi prāto, vai tikai Eiropas Savienībā neklāsies tāpat kā bijušajā savienībā. Vai mēs būsim solidāri ar brāļu tautu referendumā, apliecinās notikumi 12. septembrī, kad tas notiks Latvijā.
Rada psiholoģisku sasprindzinājumu
Lietuvā sagatavošanās posms referendumam ir bijis īss, taču informēšanas kampaņa - spēcīga un ar argumentiem piesātināta. Viens no tiem - Eiropas Savienība domāta cilvēkiem, nevis profesionāļiem. Lietuviešu varasvīri pirmsreferenduma kampaņas laikā pratuši Eiropas Savienību nepopularizēt kā tirgus preci. Lietuvas valdība, protams, atvēlējusi finansējumu reklāmai masu informācijas līdzekļos, lai gan atzīst, ka tā bijis par maz un tērēts prātīgi. Tas esot radījis psiholoģisku sasprindzinājumu. Iedzīvotāji nav vēlējušies dzirdēt aģitāciju un propagandu, bet tikai izskaidrošanu.
Nepiedalīšanās ir grēks pret tautu
Atšķirībā no Latvijas Lietuvā spēcīga ietekme ir baznīcai. Tai ir liels spēks sabiedrības mobilizēšanā, lai referenduma iznākums būtu pozitīvs. Baznīca norādījusi, ka katra lietuvieša pienākums Dieva un tautas priekšā ir nepalikt vienaldzīgam un izteikt savu viedokli, lai kāds tas būtu. Neiet uz referendumu būtu grēks. Ja 10. maija (sestdienas) vakarā bija nobalsojuši tikai nepilni 25 procenti no visiem balsstiesīgajiem un arī svētdienas rītā nebija jūtama vēlētāju aktivitāte, tad svētdienas pusdienlaikā nobalsojušo procents nemitīgi palielinājās.
Daudzi atzina, ka savu gribu paust gājuši tieši pēc baznīcas apmeklējuma. Iespējams, ka atsaucību un eirooptimismu veicināja arī kaimiņu tautas kvēlā ticība gaišai nākotnei un nosvērtība.
Lietuvā vēlētājiem pasē neizdara atzīmi, ka viņi veikuši godpilno vēlētāja pienākumu. Tā vietā viņi saņem zaļu uzlīmi par piedalīšanos referendumā.
Arī referenduma norises laiks Lietuvā izvēlēts ilgāks - divas dienas. Latvijā tam paredzēta viena diena, un valdība patlaban lemj, vai referenduma norisi nevarētu pagarināt vēl par divām stundām šobrīd noteikto 12 stundu vietā.
Nedrīkst nokrist no mākoņiem
Bijusī Lietuvas premjerministre Kazimira Danuta Prunskiene, tiekoties ar žurnālistiem dienu pirms referenduma rezultātu paziņošanas, laikrakstam atzina, ka "svarīgi, lai vienkāršie cilvēki pasīvi negaidītu referenduma rezultātu un tas nenokristu kā no mākoņiem, bet viņi apzinātos, kādas būs iespējas un kā tas ietekmēs viņu dzīvi".
Viņa atzina, ka pēdējā laikā Lietuvas masu informācijas līdzekļos bija daudz izskaidrojošas informācijas par ES. Katram iedzīvotājam bijis svarīgi uzdot jautājumu - kāpēc man un manai ģimenei tas ir vajadzīgs, nevis tikai izpildīt pilsoņa pienākumu nobalsot. Pensionāri uzstādīja vienkāršu jautājumu - par cik palielināsies pensija? Atbilde bija vienkārša - viss ir saistīts ar valsts ekonomikas attīstību, strādājošo darba algu palielinājumu. To vajag izskaidrot. Jauniem cilvēkiem ir svarīgi, lai būtu izvēles iespējas mācīties, strādāt un veidot karjeru.
Jādomā, kā klāsies iedzīvotājiem
"Lietuviešiem ir tāds teiciens: "Ar ko apvienosies, par to paliksi." Es domāju, ka lietuvieši vēlas kļūt par eiropiešiem," atzina K.D.Prunskiene. Kā viņa būtu rīkojusies, ja referendumā būtu nobalsots pret ES? "Tā nebūtu izgāšanās. Vienkārši vainojams būtu iedzīvotāju kūtrums vai līdz galam neizprastas lietas. Ir jāsaprot, ka arī tad, kad būsim ES, ne jau Brisele par mums rūpēsies. Valdībai arī turpmāk būs jāstrādā, un tā noteiks, kā iedzīvotāji dzīvos," secina K.D. Prunskiene.
Lietuvā ne mazums galvassāpju valdībai sagādā Ignalinas atomelektrostacija - to slēgt vai ne. Par to valdība vienotu nostāju vēl nav paudusi. Saprotams, ka atomelektrostacijas tālākais liktenis visvairāk uztrauc tur dzīvojošos lietuviešus, un, iespējams, ka tas ir spēcīgs klupšanas akmens, bruģējot ceļu uz Eiropas Savienību.
Mazajiem jāapvienojas, lai izdzīvotu
Laikraksts viesojās arī Vižuonus apgabala (neliela pagasta lielumā) pašvaldībā, kuras priekšsēdētājs Vitautas Vanagas atzina, ka līdz šim valsts vairāk atbalstījusi lielos uzņēmējus, arī lielās saimniecības, tādēļ tieši mazie gaida ES palīdzību.
"ES mazajiem uzņēmumiem būs iespēja apvienoties kopienās, kooperācijās, lai veidotos stabilitāte. Arī tik mazam apgabalam kā mūsējais, kultūras dzīves pasākumi notiek nevis no valsts atbalsta un līdzekļiem, bet tikai tad, ja esam piedalījušies dažādos projektos un līdzekļus izcīnījuši. Gan es, gan lielākā daļa apgabala iedzīvotāju nevēlas, lai Vižuonus kļūtu par nomaļu lauku kopienu, bet gan attīstītos, lai jaunie nemuktu projām. Pašlaik no 200 apgabala iedzīvotājiem oficiāli reģistrēti 120 bezdarbnieki," skaidro V. Vanagas.
Jāatzīst, ka pat nelielajā lauku veikalā bija aicinājuma plakāts doties balsot un pie reizes - satikties ar Latvijas žurnālistiem. Pie kultūras nama šajā dienā iedzīvotāji skatījās skolas jauniešu koncertu, dažas mašīnas bija izrotātas ar baloniem - viņiem visiem esot svētku sajūta. Utenas skolas ģeogrāfijas skolotāja Staņislava Agota norādīja, ka arī jaunieši, kas vēl nav balsstiesīgi, lielākoties ir par ES. "Skolā veidojām savu referendumu, lai uzzinātu jauniešu domas un lielākā daļa bija "par". Visi esam simtprocentīgi pārliecināti, ka mums viss būs kārtībā," teica skolotāja.
Pat 82 gadus vecā Utenas iedzīvotāja Ona Rauduniene atzina, ka ir par ES. Kāpēc? "Es balsoju par nākotni. Par labāku dzīvi bērniem un mazbērniem." Viņa uzskata, ka ES būs vieglāk iekļauties darba tirgū, jaunieši varēs legāli braukt strādāt uz ārzemēm.
"Bet tad jau jāuztraucas par to, kas paliks Lietuvā?" mēs jautājām. Atbildi nesaņēmām.
Atklāti sakot, lielākā iedzīvotāju daļa, kas balsoja "par" (eiroskeptiķus nemaz neizdevās satikt) konkrēti atbildēt par to, kas tad būs labāk pēc Lietuvas iestāšanās ES, nevarēja. Vai viņi nebija guvuši no pirmsreferenduma informācijas, vai arī tas šķitis tik sarežģīti, ka viņi nav vēlējušies iedziļināties.
"Pretēji latviešu neticībai lietuviešu vecākā paaudze (arī lauku iedzīvotāji!) ir skaidri pārliecināti par pozitīvām nākotnes vīzijām savā valstī.
Par rezultātu ir sajūsmināti
Abās referenduma dienās iedzīvotāji, arī politiķi, bija pārliecināti, ka svētdienas vakarā viņi būs panākuši to, ka 2004. gada maijā Lietuva oficiāli pievienosies Eiropas Savienībai. Seima namā svētdienas vakarā uz svētku vakariņām pulcējās politiķi, garīdzniecības pārstāvji, referenduma veidotāji. Cits citu apskaujot, dzerot šampanieti un ēdot milzīgo torti, kuru greznoja zilais Eiropas Savienības karogs, viņi apkampās un no sirds priecājās kā mazi bērni. Vakarā, pēc provizorisko rezultātu apkopošanas, gaisā pacēlās krāšņs salūts, bija organizēts koncerts, un 91 procents balsstiesīgo lietuviešu pirmdien jau sajutās kā pilntiesīgi eiropieši. Pie Seima nama kopā ar Lietuvas karogu mastā pacēla ES karogu, un saviļņojumā visi klausījās ES himnu.
***
Fakti
Lietuvas platība ir 65 301 kvadrātkilometrs, apmēram 3,5 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta: Viļņa. Naudas vienība: lits (viens lits = 100 centi). Parlamentāra republika. Reliģija: katoļi. Valoda: lietuviešu, poļu, krievu. Kopš 1991. gada septembra - ANO dalībvalsts. Kopš 2002. gada - NATO kandidātvalsts.
No valdības pārstāvjiem zināms, ka sestdienas vakarā (10. maijā) aiz slēgtām durvīm politiskie līderi bijuši tuvu panikai, jo bija nobalsojuši tikai nepilni 25 procenti balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju.
Vēlētāju dalību kontrolēja ik pa minūtēm. Sestdien Viļņas priekšpilsētās bija norīkoti speciāli autobusi, kas nogādāja iedzīvotājus uz vēlēšanu iecirkņiem. Kaut gan no piektdienas aģitācija bija aizliegta, tā izskanēja gan televīzijā, gan no valsts augstāko amatpersonu mutes, gan no kancelēm svētdienas rītā. Svētdien "BP market" veikals paziņoja, ka katrs, kas pēc pulksten 19.00 atnāks uz lielveikalu un uzrādīs īpašu uzlīmi par piedalīšanos referendumā, par vienu centu (0,19 santīmi) varēs iegādāties pudeli alus vai limonādi, veļas pulveri vai šokolādi.
Lietuvas politiķi šaubījušies par tautas nobalsošanas nepieciešamību. Lietuvas referenduma vēsture mudina izvairīties no tādiem riskantiem demokrātijas pasākumiem kā tautas nobalsošana, jo no astoņiem referendumiem, kas notikuši pēc neatkarības atjaunošanas, tikai trijos ierosinātais jautājums guvis tautas atbalstu - par neatkarības atjaunošanu, bijušās PSRS armijas izvešanu un valsts Konstitūciju.
Lietuvas gadījumā tiem deviņiem procentiem, kas nobalsoja pret Eiropas Savienību, pat teorētiski nebija iespējams panākt savas pozīcijas uzvaru. Latvijā tas ir iespējams.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    - Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams teic.2. - Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams...

  • Nav pasaulē vietas, kur nebūtu ukraiņu

    Ukraiņu vēsture Latvijā sākas aptuveni 19.gadsimtā. Pirms 1. pasaules kara ukraiņu diaspora nav bijusi liela - aptuveni trīs līdz četri tūkstoši...

  • Policija imformē

    Iet bojā vīrietis. Ugunsdzēsēji 12.maijā informējuši policiju, ka Pededzes pagastā ugunsgrēkā gājis bojā 1953.gadā dzimis vīrietis.Iet bojā...

  • Vai līki gurķi būs jāizmet?

    Runājot par ES uzliktajiem ierobežojumiem dārzeņu audzētājiem, visvairāk piemin standartu gurķim, kas Eiropas Savienībā nedrīkstēšot būt līks.Runājot...

  • Ar ko ES atšķiras no PSRS?

    Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republikas, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstis.Abām savienībām ir zināma līdzība:...

  • Upe

    "Apsīšu" mājas grimst ziemas vakara krēslā, taču tās logos neatspīd ne mazākais gaismas stariņš, kas vēstītu par to, ka mājās būtu kaut viena dzīva...

  • Svaigu puravu salāti

    Puravu salātu pagatavošanai nepieciešams: puravs, vidēja lieluma gurķis, ābols, puscitrons un nedaudz sīpolloku.Puravu salātu pagatavošanai...

  • Puravus dēvē par vitamīnu banku

    Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku.Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var...

  • Ko mēs esam uzzinājuši no kinofilmām?

    Ja uz vientuļa ceļa mašīnai saplīst riepa vai gadās kāda cita ķeza, arī mobilajam nosēdīsies akumulators vai nebūs zonas.Ja uz vientuļa ceļa mašīnai...