Vēlas, lai citi pieņem tādu, kāda ir

Alūksniete Tatjana Mellīte dzīvi cenšas pieņemt tādu, kāda tā ir.

Alūksniete Tatjana Mellīte dzīvi cenšas pieņemt tādu, kāda tā ir. Viņa nemēdz krist depresijā, ja gadās problēmas, prot priecāties par to, kas ir, un nesapņo, ka varētu būt vēl labāk.
Viņas galvenās rūpes un lielākā mīlestība šobrīd pieder mazajam dēlēnam Aleksandram. Tatjana jau ilgāku laiku dzīvo mājās, audzina gadu un vienpadsmit mēnešus veco dēliņu un cer, ka nākamgad varēs atgriezties darbā. Visvairāk Tatjanai šobrīd pietrūkst cilvēku, jo viņai patīk atrasties sabiedrībā. "Kad izraujos no mājas vai ar dēliņu ejam pastaigāties, satieku pazīstamus cilvēkus, tikmēr projām neejam, kamēr neesam izrunājušies. Dēls ir mierīgs, un mēs varam doties jebkur, arī ciemos," laikrakstam stāsta Tatjana Mellīte.
Tatjana vienpadsmit gadus nostrādājusi "Lattelekom" klientu apkalpošanas centrā, bet notikusi štatu samazināšana, tāpēc nācies no darba aiziet. Šo laiku viņa neesot īpaši pārdzīvojusi, paziņojums, ka nebūs darba, nav nācis pēkšņi. "Ja cilvēks iepriekš to zina, tad nav tik sāpīgi. Godīgi sakot, biju priecīga, ka varēšu no visa nedaudz atpūsties un veltīt laiku sev," saka Tatjana. Tajā laikā arī pieteicies dēliņš.
"Maniem vecākiem ir sava māja, esmu pieradusi, ka nav jādzīvo dzīvoklī. Kad paliku bez darba, man bija nodarbošanās - mājās veicām kapitālo remontu, pārkārtojām dārzu. Nemaz tā nebija, ka nav ko darīt un ka nekur nav jāsteidzas," saka viņa.
Strādātu mazā klubā
Tatjana dzimusi un augusi Alūksnē, absolvējusi Alūksnes vidusskolu un Pleskavas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, taču izvēlētajā specialitātē nav strādājusi nevienu dienu. Uz Rīgu Tatjana nav vēlējusies braukt mācīties, arī klasesbiedrenes mācījušās Pleskavā, tāpēc izlēmusi zināšanas papildināt Krievijā. "Kad sākās juku laiki, gribēju atgriezties Latvijā, lai gan varēju palikt Krievijā," stāsta Tatjana. Praksē strādājusi Opočkas kultūras namā.
Viņu aicināja palikt darbā, taču Tatjana teica, lai par viņu aizmirstot, jo vēlējusies atgriezties Alūksnē. Kādu laiku strādājusi Pededzes pamatskolā par pagarinātās grupas audzinātāju 1. līdz 4.klasē. "Kultūras darbs man patika. Skolā vadīju visus kultūras pasākumus, rakstīju scenārijus, piedalījos pulciņos. Es varēju organizēt jebkuru pasākumu, man viss padevās. Ja būtu turpinājies padomju laiks, iespējams, ka es strādātu kādā mazā klubā," spriež Tatjana.
Iepriekš sevi netracina
Viņa ir pārliecināta, ka tagad nevēlētos darboties kultūras jomā, interese esot pārgājusi. To viņa sapratusi, izvērtējot, kā šodien strādā kultūras darbinieki. "Tagad labprāt strādātu kādā birojā, pie datora. Darbs ar papīriem man patīk," atklāj viņa. Gadu Tatjana studējusi Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas augstskolā neklātienē. "Sapratu, kas tas nav tas, kas man ir vajadzīgs. Gada laikā šajā augstskolā ieguvu zināšanas, kas man tobrīd bija vajadzīgas. Es nenožēloju, ka mācības pārtraucu. Tagad labprāt mācītos to, kam redzētu jēgu, kas būtu noderīgs, kas man palīdzētu atrast darbu. Tikai diploma dēļ es nemācītos," atklāj viņa. Sievieti neuztrauc, vai viņa spēs atrast darbu. "Pienāks laiks, un viss nokārtosies. Nevajag iepriekš nervozēt, kas un kā būs, jo tā cilvēks sevi tikai tracina," optimistiski saka viņa.
Runā divās valodās
Tatjana pēc tautības ir krieviete, taču brīvi runā latviski, lai gan skolā mācījusies krievu valodā. Viņa atceras, ka bērnībā bērnudārzi bijuši pārpildīti, tāpēc Tatjanu auklējusi latviete, gados veca guvernante. "Kādu laiku bija tā, ka mājās krieviski nemaz nerunāju. Mācoties skolā un vēlāk Pleskavā, protams, latviešu valodu aizmirsu, bet, kad atgriezos Latvijā, darba kolēģes man bija latvietes," stāsta Tatjana. Viņas vīrs Gunārs ir latvietis, tāpēc mājās, sarunājoties ar dēlu, skan gan latviešu, gan krievu valoda. Tatjana ar dēlu apmeklē arī Bebīšu skolas nodarbības, viņa uzskata, ka dēls būs ieguvējs, ja pratīs abas valodas.
Satuvina darba gaitas
Ar vīru Gunāru Tatjana dzīvo kopā septiņus gadus, no tiem divus - laulībā. Abiem tā ir otrā laulība. Kopā savedušas darba gaitas "Lattelekomā". Sākumā kādu laiku bijuši tikai darba kolēģi, kas viens otram saka "Labdien" un "Uz redzēšanos". "Interesants ir fakts, ka mūsu tēvi dzīvojuši kaimiņos, bija sirdsdraugi, kopā gājuši uz ballēm. To uzzinājām tikai tad, kad jau bijām kopā," stāsta Tatjana.
Viņa apstiprina, ka, otrreiz veidojot nopietnas attiecības, cilvēks ir piesardzīgāks. Ja diviem cilvēkiem ir savstarpēja sapratne, tad to var darīt. "Liktenis cilvēka dzīvē pasaka savu vārdu. Kurā brīdī katru reizi liktenis iejaucas, kas to lai zina. Kā cilvēks tālāk sakārto savu dzīvi, ir atkarīgs no viņa paša, vai tas nāks par labu vai par sliktu. Tā tas ir ar notikumiem, ar satiktiem cilvēkiem," ir pārliecināta alūksniete.
Visu prot izdzīvot
Īpašu vaļasprieku Tatjanai neesot. Prot adīt, izšūt. Agrāk hobijs bijis fotografēšana. "Tagad daudziem ir fotoaparāts, tāpēc tas nav aizraujoši," bilst viņa. Par sevi saka, ka esot daudzpusīgs cilvēks, ar dažādām interesēm. Viņai svarīgi, lai tuvinieki viņu pieņem tādu, kāda viņa ir. Viņai nepatīk izlikties. "Tad, kad parādījās datori, man gribējās iegūt labas zināšanas," apgalvo viņa. Abi ar vīru ir lieli ceļotāji. Ceļo pa Latviju un ārpus tās robežām.
Tatjana ar dzīvi ir apmierināta, tajā nav bijis lielu klupšanas akmeņu. Uzskata, ka mācētu izkļūt no jebkuras situācijas un prot saņemt sevi rokās, kad ir grūti.
"Ja kaut kas notiek, tas laiks ir jāizdzīvo. Ja tas ir kas slikts, tad jāprot tikt pāri. Ja problēmas ir piemeklējušas tuvus cilvēkus, tad viņiem ir jāpalīdz," spriež viņa. Tatjana nekad neatsakot palīdzību, kaut vai tā būtu tikai pateikts labs vārds, prot uzklausīt otra bēdas. "Dzīvē esmu iemācījusies daudz ko paturēt pie sevis, īpaši, ja tas skar mani un manu ģimeni. Diemžēl to sapratu par vēlu. Ja kāds man stāsta savas problēmas, tad uzklausu, taču pēc tam nolieku dzirdēto malā, kā māca psihologi," saka Tatjana.

Citu datumu laikraksti

  • Jāpārreģistrējas līdz gada beigām

    Pamatojoties uz Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem, nevalstiskajām organizācijām, kuras reģistrētas kā bezpeļņas organizācijas,...

  • Uz gaismas un cerības takas

    Iluta Kaktiņa šķiet enerģiska, spītīga, pat izaicinoša. Taču būtībā viņa ir kā putnēns, kurš pāragri iesācis lidot, aizlauzis spārnus, tomēr cenšas...

  • Piedalīsies izstādēs

    Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes sēdē apsprieda 2005.gadā realizējamos projektus, kas paredz dalību starptautiskās tūrisma izstādēs Lietuvā,...

  • Nav bijuši šķirti nevienu dienu

    Zeltinieši Vija un Voldemārs Cingleri ir pāris. Jau piecdesmit trešo gadu. Visu mūžu palikuši uzticīgi dzimtajai pusei. Viņam šomēnes paliks 78 gadi,...

  • Profilaktiska pote politikas veselībai

    Lai gan nekas briesmīgs Latvijā nav noticis, tomēr ir nepieciešama cita vadība. Vismaz tā sabiedrībai skaidro katrs otrais politiķis. Vai tiešām kaut...

  • Rekordliels skaits spiningotāju meklē lomus

    Sestdien Kāla ezerā septīto reizi norisinājās spiningošanas sacensības, kas ar katru gadu pulcē arvien vairāk dalībnieku no dažādiem Latvijas...