Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēlas saglabāt latvisko identitāti

Alūksniešiem joku dienā prieku sagādāja tikšanās ar Raimondu Paulu, kā arī koncerts ar pazīstamajiem dziedātājiem Anci Krauzi, Normundu Rutuli un jauno solistu Jāni Kurševu.

Alūksniešiem joku dienā prieku sagādāja tikšanās ar Raimondu Paulu, kā arī koncerts ar pazīstamajiem dziedātājiem Anci Krauzi, Normundu Rutuli un jauno solistu Jāni Kurševu. Lai gan komponists ir Tautas partijas deputāts 8.Saeimā, viņš dalījās domās par kultūras, nevis valsts politiku.
"Pats svarīgākais ir saglabāt latviešu tradīcijas, kas mums ir. Nevaru piekrist dziesmu svētku organizētājiem, kas pieprasa piecus miljonus latu, lai tie notiktu. Esmu piedalījies svētku rīkošanā un zinu, ka mums tādas naudas nav un arī nebūs. Tomēr dziedāšanas tradīcija ir vajadzīga, kamēr vien dzīvojam," apgalvo R.Pauls.
Pašdarbniekiem nav jābūt profesionāļiem
Viņš uzskata, ka vispirms ir jādomā, kā finansēt svētku dalībniekiem ceļa un ēdināšanas izdevumus. Programmu veidošanu un repertuāra izvēli komponists atzīst par pakārtotu šiem jautājumiem. Eiropā nav daudz valstu, kur ir saglabātas tādas kultūras vērtības kā Latvijā.
"Tagad daudzi grib būt līdzīgi ārzemju kolektīviem, bet mums to nevajag. Iepriekšējos latviešu dziesmu svētkos bija emocionāli pilnīgi cita cilvēku attieksme nekā Rīgas 800 gadu jubilejai veltītajos svētkos. Un mani joprojām interesē, kā dzied tie, kas neprot to darīt profesionāli," atzīst komponists.
Viņš norāda, ka "Ave Sol" vai citu līdzīgu kolektīvu priekšnesumi ir brīnišķīgi, bet Alūksnē tāds koris nekad nebūs. R.Pauls ir pārliecināts, ka no pašdarbniekiem nevajadzētu prasīt profesionālu sniegumu. Viņš domā, ka galvenā ir dziesma un deja, nevis "ūdenskrituma", "upes" vai citi ar dārgu ekrānu palīdzību radīti efekti. Maestro uzskata, ka valsts budžeta līdzekļus par daudz izmanto aizsardzības spēju stiprināšanai un pārāk maz atlicina kultūras attīstībai.
Stimulē arvien jaunus dziedātājus
R.Pauls negatavojas konkurēt ar Ozolu, jo katram ir sava auditorija. "Rakstu dziesmas latviešu dziedātājiem un klausītājiem. Ja vēlas gūt popularitāti ārzemēs, tad viņiem ir jādzied angļu un krievu valodā. Bet atcerēsimies, ka Lauris Reiniks nebija iecienīts vietējā auditorijā, kamēr nedziedāja latviski," vērtē komponists.
R.Pauls palīdz jaunajiem talantiem, lai gan darbā ar viņiem ir vajadzīgs daudz enerģijas. "Skatuve ir nežēlīga. Ja esi bijis populārs pērn, tas nenozīmē, ka tāds būsi arī šogad. Cilvēki vienmēr gaida kaut ko jaunu," viņš secina. Šoreiz klausītājus sajūsmināja Mūzikas akadēmijas studenta Jāņa Kurševa spēcīgā un kolorītā balss.
Lepojas ar latviešu tautasdziesmu
Koncertu R.Pauls sāka ar latviešu tautasdziesmu "Aiz ezera augsti kalni". To viņš uz klavierēm ir spēlējis dažādu pasaules valstu pilsētās, jo vienmēr latviešu tautas mūzika ir bijusi vistuvākā. Komponists cer, ka tā paliks ar mums ne tikai šajā - dziesmu svētku - gadā, bet mūžīgi. Viņš piedāvāja jaunas dziesmas, kam nosaukumā ir sieviešu vārdi, melodijas no muzikālas izrādes, kas veidota pēc filmas "Kabīrijas naktis" motīviem, un citas dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem. Viegla ironija jūtama dziesmā, ar ko R.Pauls "aģitēja" par iestāšanos Eiropas Savienībā. "Nekāds trallalā vairs nebūs, jo vajadzēs jodelēt, kā to dara austrieši," joko R.Pauls.

Citu datumu laikraksti

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...

  • Atcerēties, atgādināt, pieminēt

    1949.gada 25.marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, jo tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas...

  • 10 iemesli, kāpēc viņš nezvana

    Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi.Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi;...

  • Palīdz izvēlēties

    Žurnāls "Deko" martā: stāsta par priekšnamu - kas liecina par saimnieka kārtības un stila izjūtu, kā arī par tā finansiālajām iespējām.Žurnāls "Deko"...