Vēlas sakoptu un attīstītu pierobežu

Dina Meistere, D.Ozoliņa Apes vidusskolas direktore, par Apes novada domes deputāti un neatbrīvoto domes priekšsēdētāja vietnieku kļuva līdz ar ilggadējās domes priekšsēdētājas Astrīdas Harju izvēli uz Saeimas deputāta amata pildīšanas laiku nolikt Apes novada domes deputāta mandātu. Izaicinājumu D.Meistere pieņēma ar norunu, ka tas būs tikai uz laiku. Taču laiks nepielūdzami steidzas un jūlijā apritēs gads, kopš D.Meistere ir domes deputāte, pie tam darbs domē viņai ir kas jauns, jo domes sastāvā viņa ievēlēta pirmo reizi.
“Par deputāti kļuvu neplānoti. Kad A.Harju mani uzrunāja startēt vēlēšanās un būt vienai no deputātu kandidātiem, arguments, kāpēc to darīt, bija – iespēja Apes labā izdarīt vēl vairāk un, iespējams, kaut ko mainīt. Brīdī, kad uzzināju, ka neesmu ievēlēta, jutos atvieglota. Es apzinājos, ka tas būs papildu darbs un, to darot, būs jāiegulda laiks, jāapgūst jaunas lietas. Ja gribi labi izdarīt darbu – tas prasīs no tevis lielu atdevi. To varu teikt no pieredzes. Skolas direktora amatā esmu trīs gadus un tikai tagad sāku izprast sava darba nianses. Līdzīgi ir ar deputāta darbu,” sākot sarunu, stāsta D.Meistere.
- Vai esat iejutusies domē?
- Esmu. Sajūtas ir pozitīvas. Vienīgi ir neapmierinātība ar sevi, ka dažbrīd jālemj par jautājumiem, ko nepārzinu, piemēram, par ceļu infrastruktūras uzlabošanu vai zemes īpašumiem. Tādēļ esmu priecīga, ka gan deputātu sasaukumā, gan domē ir ļoti zinoši cilvēki. Jā, ir jautājumi, par kuriem lemjot, mūsu domas dalās, taču kopumā ir ļoti pozitīva gaisotne. Viedokļi var būt dažādi, taču tas neietekmē sasvstarpējās attiecības un domes darbu. Tieši tādēļ, ka ir tik pozitīva un atbalstoša vide, jūtos ļoti labi.
- Jums tika uzticēts vairāk nekā citiem – kļuvāt ne tikai par deputāti, bet arī par priekšsēdētāja vietnieci.
- Esmu neatbrīvotais domes priekšsēdētāja vietnieks, līdz ar to mans uzdevums ir apvienot savus tiešos pienākumus ar domes priekšsēdētāja aizvietošanu viņa prombūtnes laikā.
- Kā šobrīd vērtējat domes darbu?
- Labi, jo ieklausāmies cits cita viedokļos un vairākkārt diskutējam par jautājumiem, kuros iedzīvotājiem ir atšķirīgs viedoklis. Strādājam atbilstoši savām finansiālajām iespējām, dažbrīd varbūt pat pārsniedzot tās. Man ir liels prieks, ka, risinot ētiskas dabas jautājumus, cilvēcīgums ir svarīgāks par finansēm. Nav tādu lēmumu, par kuru pieņemšanu šaubītos. Ja esmu bijusi nepārliecināta, esmu balsojusi, ieklausoties zinošu cilvēku viedokļos.
- Vai ir lietas, ko gribētos uzlabot vai mainīt laikā, kamēr esat deputāte? 
- Gribētos, lai novadā būtu attīstība. Attīstība tieši ekonomiskajā ziņā. Lai ienāktu jauni uzņēmēji vai par tādiem kļūtu vietējie cilvēki. Novadā ir ļoti sakārtota vizuālā vide, un šeit dzīvo darbīgi cilvēki, kuri dara, neskaitot laiku un naudu. Viņi dara vairāk, nekā prasa pienākums, jo mīl šo vietu. To vajadzētu saglabāt un noteikti nedrīkst pazaudēt. Taču, ja nebūs ekonomiskās attīstības, arī pārējās jomās, izglītībā, kultūrā, klāsies grūti. Mums ir ļoti paveicies, ka atrodamies Igaunijas pierobežā. Tā ir priekšrocība, ko veiksmīgi izmantojam. Īstenojam ne tikai sadarbības projektus un kopā darām labas lietas, bet mūsu cilvēkiem ir iespēja doties strādāt aiz robežas. Ja runājam par praktiskām lietām – ļoti gribētos, lai Apei kā pilsētai būtu vēstures muzejs. Apē ir ļoti daudz cilvēku, kuri šeit ir dzimuši, auguši, strādā un mīl šo vietu.
- Nav noslēpums, ka valsts grib mazo novadu apvienošanos. Vai tas būtu jādara un vai Ape apvienošanās rezultātā nezaudētu savu identitāti?
- Jebkurā gadījumā Ape savu identitāti zaudētu, bet cilvēki nemainītos. Cilvēki tāpat mīlētu šo vietu un darītu lietas ar tikpat lielu mīlestību un pašatdevi. Lai arī mūs pievienotu Alūksnei vai Smiltenei, vienalga būsim tālākā nomale. Tā būs jebkurā gadījumā. Taču nemainīgs paliks tas, ka atrodamies Igaunijas pierobežā, tādēļ pierobežas iespējas un priekšrocības saglabāsies. Vai, atrodoties citas pašvaldības paspārnē, dzīvosim labāk? Tāpat vien pašiem būs jācīnās un jādzīvo. Nebūs tā, ka jaunā novada vadība teiks: ņemiet, cik naudas vajag, attīstieties, dariet! Vai valstiski tas ir pareizi, ka spiež apvienoties? Latvijā ir daži novadi, kuri ir pārāk mazi un kuros nav dzirksts. Situāciju var salīdzināt ar pasaku, kurā viena krējumā iemesta varde nogrima, bet cita kūla krējumu, līdz sakūla sviestu un izlēca ārā. To var teikt arī par mazajiem novadiem. Varbūt kaut kur tiek mākslīgi jeb formāli turēti kā novadi, bet mums Apē tā nav. Tāpat kā skolā skolotājam jāveltī bērnam īpaša uzmanība, lai redzētu, ko viņš var, tāpat ir arī ar novadiem - jāvērtē katrs atsevišķi.
- “Karsts kartupelis” ir iecerētā izglītības reforma.
- Reforma izglītības sistēmā ir vajadzīga - tam es piekrītu. Nupat biju apmācībās, kur skolu direktoriem rādīja, kādi būs jaunie mācību materiāli. Ja tā būs visos mācību priekšmetos, domāju,  reforma varētu būt veiksmīga. Ilgu laiku mēs, nozarē strādājošie, esam runājuši par milzīgo mācību saturu, kas jāapgūst bērniem. Izmaiņas ir vajadzīgas, lai mācītu bērnam saskatīt būtiskāko, pašreiz  ir daudz specifisku, padziļinātu tēmu, kuras mācām bērniem, bet viņiem tās būs vajadzīgas tikai tad, ja izvēlēsies ļoti šauru specializāciju. Iespējams, bērniem cenšamies dot par daudz, tādēļ ir pretestība no viņu puses. Mani satrauc iecere skolām dot lielu brīvību pašām daudz ko izlemt. Piemēram, skola pati trīs gadu periodā varēs izstrādāt modeli, kad ko mācīt. Ja bērns maina dzīvesvietu, tātad arī skolu, var rasties diskomforts un pārpratumi, ka, piemēram, iepriekšējā skolā to vēl nemācīja, bet jaunajā jau būs apgūts. Vismaz pamatskolā būtu jābūt vienotai sistēmai un visiem jāmāca vienas lietas vienā laikā. Otrs, kas mulsina – stundas nebūs strikti noteiktas 40 minūšu garas. Kā to noorganizēsim tehniski? Skola ir skola, tāpēc kaut kādai noteiktai kārtībai jābūt. Vai sešgadnieki ir gatavi skolai? Sakārtot jeb izdarīt var visu, jautājums tikai – vai tam ir reāls pamatojums, kurš balstīts uz pētījumu? Jau tagad ir bērni, kuri skolā sāk mācīties sešos gados, jo ir tam gan psiholoģiski, gan fiziski gatavi. Viss atkarīgs no bērna individuālās attīstības.
- Ko domājat par skolu optimizācijas tīklu? Tajā iesaka likvidēt Apes vidusskolā vidusskolas posmu.
- Optimizācija ir izrauta no kopējā valsts konteksta. Man ļoti nepatīk, ka skolu optimizācija ir veikta attālināti, velkot riņķus uz kartes, runājot populistiskus teikumus bez seguma. Tagad skola tiek vērtēta pēc skolēnu skaita un rezultātiem pārbaudes darbos. Bet viss ir relatīvs. Var būt augsti vērtējumi, bet neprasme tos pielietot dzīvē. Viss būtu jāskatās kontekstā ar Latvijas kā valsts attīstību – vai mums ir nepieciešama sakopta un attīstīta pierobeža vai Latvija ir tikai 50 kilometrus no galvaspilsētas, kur jāiegulda investīcijas. Pamatojums, ka jāiznīcina mazās skolas, jo tur nav kvalitātes, man ļoti nepatīk. Jā, Apes vidusskola ir maza, bet mēs domājam par katru bērnu, attīstām viņa talantu, izejam ārpus novada, startējam konkursos, darām daudz, lai bērni attīstītos vispusīgi. Tā ir mazo apdzīvoto vietu priekšrocība, jo viss atrodas rokas stiepiena attālumā. Tas ir arī stāsts par iekšējo kvalitāti – vai darbiniekiem mirdz acis par to, ko viņi dara, un līdz ar viņiem tā jūtas bērni. Manā skatījumā, skolu tīkla sakārtošana jāatstāj pašvaldības ziņā, jo tikai uz vietas var redzēt, vai ir zinoši un varoši pedagogi, jo bērni ir tik dažādi, ka viņus izmērīt nav iespējams, katrs jāvērtē individuāli.
- Iedzīvotāji tomēr satraucas, vai Apē skola saglabās vidusskolas statusu...
- Tas nav atbildams jautājums. Šobrīd varu droši teikt, ka vidusskola vismaz gadu pastāvēs. Bet kā būs tālāk... Mūsu valstī viss tik ātri mainās, ka prognozēt nevar. Var pēkšņi izdot kādu jaunu likumu, un situācija var mainīties. Man ļoti nepatīk, ka mūsu valstī ar šo skolu slēgšanu un skolu kvalitāti spēlējas, grib visu salikt statistikas datos, bet tā nevar. Ko darīt bērnam, kuram grūtības sagādā matemātiskās sakarības, ar grūtībām nokārto centralizēto eksāmenu, bet ir fantastiski apdāvināts  valodās? Katram bērnam ir sava niša, kurā viņš ir zinošs un varošs. Liekot tiekties pēc kādiem statistikas rādītājiem, bērnos radām mazvērtības kompleksu.
- Kādu gribētos redzēt savu novadu?
- Ekonomiski attīstītu, vizuāli pievilcīgu, ar sakārtotiem ceļiem arī nomalēs un laukos. Gribētos, lai novadā būtu vēl vairāk cilvēku, kuriem degtu sirds par to, ko dara. Vēlētos, lai mūsu jaunā paaudze saglabātu klasiskās ētiskās vērtības, spēju izjust vietu un laiku, izvērtētu savu piederību un nebaidītos atgriezties savā novadā, ja redz te savu vietu un tā jūt sirds.
— Teksts un foto: Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnes pusē - jauns keramiķis 6

    Alūksnes pusē - jauns keramiķis

    Latviešiem ir pamats satraukties, ka nākotnē varētu izzust tādi amatniecības darbi kā glazēti māla podi, austi vilnas deķi vai pītie klūgu grozi, jo...

  • Luterāņu baznīca svin 230 3

    Luterāņu baznīca svin 230

    Viens no Alūksnes lepnumiem un simboliem - Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca - nedēļas nogalē svinēja 230 gadu jubileju. Draudzes locekļus un...

  • Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Alūksnes nodaļas vadītājam, uzņēmējam Druvim Tomsonam iespēja būt Alūksnes novada...

  • Kad sapņi piepildās 6

    Kad sapņi piepildās

    Nav nekāds jaunums, ka daudzi latvieši aizbrauc uz ārzemēm laimi meklēt, neatgriežoties dzimtenē. Apeniete Anda Sutugova pirms trīs gadiem atgriezās...

  • Kājnieku skolai jauns komandieris 2

    Kājnieku skolai jauns komandieris

    Alūksnē vakar notika Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas komandiera maiņas ceremonija -  komandiera amatā stājās Kājnieku skolas komandiera...

  • Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Maija izskaņā Jaunalūksnes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Pūcīte” kolektīvs kopā ar audzēkņiem un vecākiem Jaunannas dabas takā atzīmēja...

  • Top jauna “cepure”

    Top jauna “cepure”

    Gaujienas tauta nama ēka, kas ir viena no Gaujienas muižas ansambļa ēkām un šogad svin 180 gadu jubileju, piedzīvo pēdējā laika ievērojamākos...

  • Bērni tiksies ikgadējos svētkos

    Trešdien, 30.maijā, jau septīto reizi notiks Apes novada svētki bērniem, kuriem šoreiz mainīta būtība un dots nosaukums „Apes novada skolu un...

  • Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku 2

    Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku

    Pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas 18.maijā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni un pedagogi iestādīja īpašu koku – miecvielu...