Vēlēšanas atgādina aklo randiņu vai veikala reklāmu

Šogad 13.Saeimas vēlēšanas mūsu pusē iekrita vienā dienā ar svecīšu vakaru. Savu balsi nodevu iepriekšējā dienā, jo nekādi to nevarēju savienot ar svecīšu vakaru - dienu, kad dzīvie atvēl laiku aizgājējiem un pulcējas pie kapu kopiņām, lai priecētu ar pēdējiem rudens ziediem un iedegtu svecītes.
Kad nu to biju visu paveikusi, pie manis atrāpoja bizbizmārīte, kāds krāsains kukainītis un pielidoja kamene, bet kokā rudens melodiju nodziedāja putniņš. Re, kā! Robežzīme sākusi dilt un dāvā prieku. Bet kā tad ar vēlēšanām?
Par tām man atgādināja kāda vīra teiktais: „Novēlēju pats nezinu, par ko, bet savu izdarīju. Lai viņi ņemas tālāk!” Arī es vēlēju, balstoties uz teikto reklāmu lapiņās un vēlēšanu kampaņu laikā. Tas tik ļoti man atgādināja veikalu reklāmas, kurās ieteiktas preces ar atlaidēm. Kāda starpība? Vēl man tās atgādināja aklo randiņu - ieliek sludinājumu un sevi noreklamē: cik labs, cik gudrs! Bet beigās notiek satikšanās, kad no gudrā un labā čiks vien sanāk, jo patiesībā taču reklamē neejošu preci.
Un kas ir četri gadi? Laulības dzīvē nav pat rožu kāzas, pirmsskolas vecums. Vēl nav lāgā apsiluši, kad jau klāt jaunas vēlēšanas, turklāt tik daudz partiju, kandidātu - kā lielveikalā preču. Tagad es nebrīnos par daudzajām laulību šķiršanām, jo paiet laiks un šķiries - gluži kā vēlēšanas. Reklāmas arī maksā, spicē tiek tikai ar lielāku “līgavas pūru”. Aizdomājos arī par to, ka vēlēšanas atgādina arī aizmugurisku saprecināšanu - kad nu viss jau noticis, tad sen par vēlu...
Dīvaini bija klausīties, cik procenti no balsstiesīgajiem novēlējuši. Piekrītu, ka patiesībā nemaz nav zināms īstais cilvēku skaits, jo daudzi izbrauc, daudzi aiziet viņā saulē un piedzimst arī maz. Tagad ar to datu aizsardzību pat nedrīkst vairs stāstīt, cik bērnu piedzimuši, labi, ka vēl mirušajiem atvēl vietu. Atklāts paliek jautājums par skolām - cik skolas slēgs un ierīkos pansionātus?
Lai nu kā, diena bija saulaina, un nākamā bija Skolotāju diena, kurā daba skuma līdzi, jo klases paliek arvien tukšākas. Bet tāpēc jau debesis nav sagruvušas. Aiz solījumiem, reklāmām, “aklajiem randiņiem” paliek Ticība, Cerība un Mīlestība.

— Ieva Pētersone

Citu datumu laikraksti

  • Bērni zīmē  dzejoļus

    Bērni zīmē dzejoļus

    Līdz septembra beigām Alūksnes pilsētas bibliotēkā izstādē “Zīmēju dzejoli” apskatāmas Alūksnes mākslas skolas audzēkņu darinātās grāmatiņas. Katra...

  • Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki 2

    Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki

    Šis būs stāsts par Alūksnes slimnīcu, par gulbeniešiem un balveniešiem, par Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielajiem, melnajiem robiem, par...

  • Liels paldies,  ka Alūksnes slimnīca ir!

    Liels paldies, ka Alūksnes slimnīca ir!

    Gulbenietes, četru bērnu māmiņas Inetas Sidorovas-Ragas pieredzes stāsts un pārdomas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Alūksnē, Gulbenē un...