Vēlētāju politiskā pasivitāte un futbols

Nedēļas nogalē veco Eiropas Savienības dalībvalstu politiķi pārliecinājās, ka jaunajās dalībvalstīs vēlētāji ir tikpat pasīvi Eiroparlamenta vēlēšanās kā viņu pašu pilsoņi.

Nedēļas nogalē veco Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu politiķi pārliecinājās, ka jaunajās dalībvalstīs vēlētāji ir tikpat pasīvi Eiroparlamenta vēlēšanās kā viņu pašu pilsoņi.
Mazā vēlētāju aktivitāte un pārliecinoša labējā politiskā spārna partiju uzvara ir Eiroparlamenta vēlēšanu galvenie rādītāji. Iedzīvotāju zemo aktivitāti var skaidrot ar Eiroparlamenta vēlēšanās pastāvošo praksi obligāti balsot konkrētā vēlēšanu iecirknī, kā arī Latvijas vēlētāju mazvērtības kompleksu par savu deputātu iespēju realizēt valsts intereses Strasbūrā. Iespējams, ka iedzīvotāju mīlestība pret futbolu ir lielāka, nekā pret savu pilsoņa pienākumu. Domāju, ka Itālijā vai kādā citā futbola lielvalstī šāds arguments būtu vietā.
Lielākās kreiso politisko spēku apvienības - "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) šķelšanās pirms aptuveni gada, iedragājusi šo partiju konkurences spēju Latvijas politiskajā arēnā. Krievvalodīgo vēlētāju pasivitāte, īpaši Latgalē un Rīgā, atstāja nelabvēlīgu iespaidu uz kreiso partiju panākumiem. Arī sociāldemokrātijas idejas, ko pauda pāris politiskās partijas, šobrīd Latvijā nav dzīvotspējīgas. Turpretī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) pārstāvji var lepoties ar negaidītajiem panākumiem vēlēšanās. TB/LNNK kandidāti ar inteliģenci un pozitīvo atpazīstamību apbūra gandrīz vienu trešdaļu Eiroparlamenta vēlētāju Latvijā. Tādējādi nesenie notikumi ap skolu reformu aktualizēja saukli - "Latvieti, nepadodies!", ko veiksmīgi papildināja apburošais "matrjošku" priekšvēlēšanu aģitācijas videoklips.
Vai Induļa Emša valdības laiks iztecējis?
Neņemot vērā to, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vēlēšanās neieguva nevienu vietu Eiroparlamentā, I.Emsis atzinis vēlēšanas par Latvijai veiksmīgām. Skaidrs, ka ZZS veidotā valdība nebauda tautas mīlestību, tādēļ jāšaubās par tās dzīvotspēju pēc vēlēšanām. Domājams, ka tuvākajās dienās izšķirsies I.Emša valdības liktenis, jo būs apritējušas simts dienas, kuru laikā premjeram vajadzēja nodrošināt labējās opozīcijas atbalstu pašreizējai valdībai. Tautas partijas (TP) interesēs neietilpst darboties tautā nepopulārā un lēmt nespējīgā valdībā, kas balstās uz Tautas saskaņas partijas (TSP) deputātu balsīm. Eiroparlamenta vēlēšanas liecina par TP popularitātes samazināšanos, kas var būt izšķiroši nākamā gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Šobrīd TP pārstāvji vada lielu daļu Latvijas pašvaldību.
Šķiet, ka pašreizējā valdības koalīcija ir izsmēlusi savas iespējas. Arī ZZS interesēs nebūtu par jebkuru cenu turēties pie premjera krēsla, jo vēlētāji to var nesaprast. Par to liecina Latvijas Pirmās partijas rezultāti Eiroparlamenta vēlēšanās.
Latvijas pirmais upuris kolektīvajai drošībai
Pagājušās nedēļas sākumā Latvijas bruņotie spēki piedzīvoja pirmo zaudējumu Irākas miera nodrošināšanas misijā. Pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas laikā kāda no militārpersonām gājusi bojā ārpus Latvijas robežām, pildot dienesta pienākumu. Līdz šim liktenis bija saudzējis mūsu valsts karavīrus.
Svarīgi ne tikai tas, ka šī traģēdija notikusi, bet arī - kā tas noticis. Vispirms izskanēja versija, ka virsleitnants Olafs Baumanis gājis bojā neitralizējot nesprāgušu munīciju, savukārt vēlāk noskaidrojās, ka Latvijas karavīra nāvē vainojami Irākas nemiernieki, kas raidījuši mīnmetēja šāviņu pret koalīcijas karavīriem. Latvijas valdībai šo notikumu izdevīgāk būtu pasniegt kā nelaimes gadījumu, neitralizējot sprāgstvielas, nevis kā bojāeju no nemiernieku rokām. Šis incidents apliecina, ka Latvijas militārpersonas uz Irāku nav devušās veikt atsevišķas funkcijas, piemēram, atmīnēšanu, transporta kravu apkalpošanu vai kārtības nodrošināšanu pilsētās. Bez minētajiem pienākumiem mūsu militārpersonām ir jābūt gatavām arī karot par ASV kolektīvās drošības izpratni.
Futbolistiem ir iespēja izcelties
Kopš 12.jūnija Portugālē norisinās Eiropas čempionāts futbolā. Šoreiz arī Latvijas futbola izlasei būs iespējams pierādīt varēšanu pasaules līmeņa sporta pasākumā. Vismaz trīs reizes Portugāles stadionos skanēs Latvijas himna. Cerams, ka tas nebūs vienīgais, ko Latvija spēs šajā čempionātā. Ne tikai futbolistus, arī Latvijas fanus gaida liels pārbaudījums. Šoreiz mūsu līdzjutējiem jāsacenšas ar tradīcijām bagātajiem Vācijas un Nīderlandes futbola faniem. Cīņa ir paredzama ne tikai futbola laukumā, bet arī skatītāju tribīnēs.
Interesanti, vai kāda no valsts augstākajām amatpersonām ar savu klātbūtni atbalstīs Latvijas izlases centienus Portugāles futbola laukumos? Domāju, ka vienīgā amatpersona, kas spētu atlicināt laiku un valsts līdzekļus šim pasākumam, ir prezidente Vaira Vīķe - Freiberga, jo Eiroparlamenta pēcvēlēšanu laiks pārējiem Latvijas politiķiem solās būt ļoti saspringts.

Citu datumu laikraksti

  • Iepazīstas ar draudzes darbu Vācijā

    Alūksniete Santa Stopniece atvaļinājumu pavadīja Vācijā, viesojoties pie Villihas evaņģēliskās Emmaus draudzes locekļiem. Viņa atzīst, ka ir...

  • Pagastā izvieto informatīvās norādes

    Mārkalnes pagastā šonedēļ izliek informatīvās norādes, kas apzīmēs pagasta iestāžu un nozīmīgāko objektu - arheoloģijas pieminekļu, senkapu,...

  • Aicina pieteikties tirgotājus

    Pasaules čempionāta ūdens motosportā rīkotāji aicina pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, kas 17. un 18.jūlijā vēlas tirgoties sacensību norises laikā,...

  • Grūtais priekšvēlēšanu laiks

    Priekšvēlēšanu laiks Latvijā izraisa politisko jūkli Saeimā. Politiskās cīņas baltkvēlē partijas izceļas ar nekonsekventu rīcību ne tikai...

  • Būs Jauniešu dienas Kuldīgā

    Katru gadu pēc pāvesta Jāņa Pāvila II aicinājuma pasaulē notiek Jauniešu dienas.Katru gadu pēc pāvesta Jāņa Pāvila II aicinājuma pasaulē notiek...

  • Skolēnus nodarbinās sakopšanas darbos

    Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotais pilotprojekts par skolēnu nodarbināšanu vasarā vai praksi vasaras brīvlaikā paredz, ka Alūksnes rajonā būs...