Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veselības ministre noņem spriedzi, bet skaidrību nevieš

Skaidrs ir tas, ka nekas vēl nav skaidrs – tāds ir īsais rezumējums pēc veselības ministres Andas Čakšas trešdienas vizītes Alūksnē. Viss vēl tikšot pētīts un analizēts, lai līdz jūnijam izvērtētu, kāda tuvākajā nākotnē būs Alūksnes slimnīcas attīstība un sniegto pakalpojumu klāsts, ko valsts ir gatava apmaksāt.
“Šobrīd nekādu pārmaiņu nebūs, līdz jūnijam meklēsim pareizāko risinājumu, kāda būs Alūksnes slimnīcas attīstība,” atzina A.Čakša.
Pašvaldībā ministre stundu pavadīja sarunās ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli, vietnieku Aivaru Fominu un Apes novada domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju. Pēc tam nepilnu pusstundu tikās ar iedzīvotājiem, atbildot uz jautājumiem, tad devās uz Alūksnes slimnīcu.
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja un ārste Maruta Kauliņa, piedaloties arī citiem mediķiem, ministrei izrādīja renovētās telpas un stāstīja par ikdienas darbu. Ministre varēja pārliecināties, ka reanimācijā četras no piecām gultām bija aizņemtas, ka ķirurģijas un terapijas nodaļas pilnas, ka uzņemšanas nodaļā cilvēki vērsušies pēc palīdzības un ka arī bērnu nodaļā ārstējas mazākie pacienti. Ministre izskatījās pārsteigta, ka Alūksnes slimnīca jau vairākus gadus strādā e-veselībā. Atzinīgi ministre novērtēja to, ka, pacientam nokļūstot Alūksnes slimnīcā ar vienu kaiti, viņam līdztekus veic arī citus izmeklējumus, tādējādi laikus diagnosticējot arī citas saslimšanas, jo mediķi zina, ka pacients otrreiz var uz slimnīcu neatnākt.

Ministri sagaida zibakcijā
Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem zibakcijā, kas ministri sagaidīja, piebraucot pie administratīvās ēkas, A.Čakša pauda, ka nekas vēl neesot izlemts. “Šobrīd ministrija apkopo datus, lai lemtu, kā nodrošināt labu pakalpojumu visā Latvijā. Ļoti labi noaustam tīklam jābūt ar ģimenes ārstiem, lai iedzīvotājs vispirms iet pie viņiem, nevis vispirms skrien uz slimnīcu vai sauc neatliekamo palīdzību. Man ir vienāda attieksme pret Alūksni un visu Latviju,” apgalvoja A.Čakša.
Iedzīvotāji jautāja, kādēļ Alūksnē ir iecere par 12 stundu dienas centru, bet Balvos paliktu 24 stundu neatliekamā palīdzība; vai ministre zina statistiku, cik cilvēku mirst ātro mašīnās, jo nepagūst nokļūt līdz slimnīcai. Operāciju māsa ministrei jautāja – ja Balvu slimnīcā viss ir tik perfekti, kādēļ šonedēļ divus pacientus no Viļakas atveda uz Alūksnes slimnīcu? Un tā notiek regulāri. “Nesen pie Rēzeknes novada robežas bija smaga avārija, ātrie cietušo noveda garām Balvu slimnīcai un atveda uz Alūksni. Piecās minūtēs bijām darbā, bet pa šo laiku pacients nomira – kā to jūs komentētu?” jautāja operāciju māsa. Ministres atbilde bija, ka tas ir jautājums, kā organizē ātrās palīdzības darbu. Tomēr visiem zināms, ka Alūksnes slimnīcā sniedz neatliekamo palīdzību traumu gadījumā, kas nav pieejams Balvu slimnīcā.

Būs reforma – būs nauda
Iedzīvotāji ministrei stāstīja pozitīvos piemērus, kā Alūksnes slimnīcas ārsti viņiem palīdzējuši, un rosināja saglabāt Alūksnes slimnīcu. Savukārt Edvīns Fricis Svars vērsa uzmanību uz kvotu problēmu, ko rosināja risināt, lai iedzīvotāji varētu saņemt valsts apmaksātu palīdzību. A.Čakša atzina – no nākamā gada kvotu plānošana slimnīcām notiks 12 mēnešu griezumā, nevis 9, kā tas ir šobrīd. “No nākamā gada kvotas tiks plānotas pēc vajadzības, kā līdz šim nebija. Nākamgad veselības budžets būs lielāks un ambulatorie pakalpojumi, konsultācijas būs pieejamas plašāk,” sacīja ministre.
A.Čakša iedzīvotājiem skaidroja, ka slimnīcas kontekstā jāvērtē ne tikai slimnīcu darbība, bet arī ģimenes ārstu un ambulatoro pakalpojumu pieejamība. “Es zinu, ka arī Alūksnē trūkst ģimenes ārstu, tā ir visas Latvijas problēma, tādēļ valsts šajā gadā palielināja ģimenes ārstu vietu skaitu rezidentūrā. Ir jāpārvērtē, ko sagaidām no laba ģimenes ārsta – tas nesīs rezultātu. Pasaules Bankas pētījums ir tikai viens aspekts, vēl mums ir Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi, OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – red.) ieteikumi. Šobrīd visi pasaules ārējie eksperti ir pievērsušies Latvijai, jo Latvijā ir zemākais finansējums veselības nozarei visā Eiropā! Viņi sit trauksmes zvanus, ka Latvijai vajag lielāku finansējumu – lai līdz finansējumam tiktu, ir jāsper kaut kādi reformu soļi. Valdības nostāja ir - naudu pretī reformai. Mums jāparāda, ka katrs veselības aprūpē ieguldītais eiro ir ieguvums iedzīvotājiem. Tāpēc notiek diskusijas – arī Alūksnē. Iedzīvotājam reģionos ir jāsaņem tikpat kvalitatīvu pakalpojumu kā Rīgā,” skaidroja ministre.

Sola visu izrunāt
Sarunās ar SIA “Alūksnes slimnīca” īpašniekiem – Alūksnes un Apes novadu pašvaldību pārstāvjiem – ministre skaidri neatbildēja, ko nozīmētu 12 stundu aprūpes centrs un tā pakalpojumu apjoms. “Alūksnes slimnīca ir pašvaldības uzņēmums. Ja es būtu atbraukusi kā biznesa konsultante, es teiktu - pārskatiet, kādas funkcijas jūsu iedzīvotājiem šodien tur labi nodrošina un ko vēl var attīstīt. No izmaksu efektivitātes viedokļa, tiklīdz ir 24 stundu nodrošinājums, jūs kā minimums pēc jaunā modeļa, ko iesaka Pasaules Banka, maksājat vismaz piecu ārstu dežūras diennaktī, slimnīcā jābūt 80 gultasvietām, līdz ar to jābūt arī attiecīgam skaitam medicīnas māsu, ārstu palīgu un pārējā personāla. Šobrīd Alūksnes slimnīcā ir salīdzinoši maz ambulatoro pakalpojumu, bet pilsētā ir arī poliklīnika. Ambulatoros pakalpojumus vajadzētu koncentrēt slimnīcā. Varam analizēt, kādēļ Latvijā observācijas gadījumi, kad vispirms pacientu novēro un tikai tad stacionē, vidēji ir 10 procenti, bet Alūksnes slimnīcā – 5 procenti. Tas liek domāt, ka pārāk daudz cilvēkus stacionē un tur slimnīcā. Ja valstī vidēji uz 100 iedzīvotājiem slimnīcā stacionē 12 gadījumos, tad Alūksnē – 16. Tās ir lietas, kas jāizrunā,” skaidroja A.Čakša.

Kas slēpjas zem 12 stundām?
Uz jautājumu izskaidrot, kas tad būtu pieejams 12 stundu aprūpes centrā, A.Čakša atbildēt īsti nevarēja un atzina, ka “uz to vēl ejot”. “Jūs šobrīd velkat no manis ārā to, par ko runās tikai nākamgad! Būs plānveida pacientu uzņemšana un hronisku pacientu medicīniskā aprūpe, izmeklējumu veikšana. Hroniskie pacienti parasti ir gados vecāki cilvēki, kuriem ir vajadzīga stacionāra palīdzība uz laiku. Mēs esam novecojusi populācija. Būs reģionālā slimnīca Valmierā ar noteiktu pakalpojumu klāstu un tad – lokālais līmenis un pārējās gultasvietas, kur guļ hroniskie pacienti, pašvaldību veidotas sociālās gultas, ilgtermiņa ārstēšana, rehabilitācija, paliatīvā aprūpe. Šobrīd vārdu “slimnīca” neviens Alūksnei neņems nost, bet naktīs operācijas nenotiks, ja būs 12 stundu aprūpes centrs,” sacīja A.Čakša.
Viņas ieteikums bija attīstīt ģimenes ārstu pieejamību arī pēc pulksten 17.00, kam esot jābūt ciešākā sasaistē ar pašvaldību. Jāuzsver gan, ka drīz Alūksnē darbu uzsāks jauns ģimenes ārsts, ko piesaistīja pašvaldība, nevis valsts. Par valsts plānu ģimenes ārstu piesaistei reģionos ministre sacīja, ka tas vairāk jādara pašvaldībai. “Tas lai paliek mans mazais noslēpums – šobrīd diskutējam, negribu izteikties, lai neradītu gūzmu no pretiniekiem pirms laika,” atzina A.Čakša. 

Ārpus kontroles
A.Harju vērsa uzmanību, ka Alūksnes slimnīcā stacionē arī Balvu un Gulbenes iedzīvotājus. “Alūksnē ir pašvaldību slimnīca, bet Balvos un Gulbenē – privāta, ko valsts ir gatava stiprināt, kas nav pareizi,” pauda A.Harju. Uz to A.Čakša atbildēja, ka īpašumtiesībām neesot nozīmes - “valstij jāpērk pakalpojums, lai iedzīvotājiem ir pieejamība”.
A.Fomins vērsa ministres uzmanību, ka ģimenes ārstu trūkst, Alūksnē ir kritiska situācija. “Mums virkne ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. Ir ģimenes ārsts, kas jau ir izteicis mājienus, ka pēc jaunā gada, kad būs e-veselība, varētu beigt strādāt – par to ir pat bail domāt, kas tad notiks! Rīgā ģimenes ārsti sēž biezā kārtā, bet uz reģioniem nenāk – nav piesaistes! Mēs jau viņus te lutinām. Bet šobrīd ģimenes ārstu prakses ir privātais bizness. Alūksne nevar cerēt uz objektīvu izvērtējumu, kamēr balvenietis Jānis Trupovnieks ir parlamentārais sekretārs un Alīda Vāne padomniece!” sacīja A.Fomins.
A.Čakša atzina, ka ģimenes ārsti saņemot reģionālo piemaksu no valsts puses, bet ģimenes ārstu finansējumā no valsts puses esot ietverti gan datortehnikas, gan interneta uzturēšanas izdevumi. “Ģimenes ārstu saturs šobrīd valstī ir izgājis ārpus kontroles. Šobrīd pacients saprot, ka ģimenes ārsts viņam neko nepiedāvā, un dodas uz slimnīcu. Mēs tā vietā, lai pateiktu, kur ir problēma, visus liekam slimnīcās! Līdz 2019.gadam ģimenes ārstu darbībā un tīklā jāievieš izmaiņas – jābūt ģimenes ārstam, medicīnas māsai, vecmātei, citiem speciālistiem, kuri palīdz,” sacīja A.Čakša.

Pacientu izmeklē daudzpusīgi
M.Kauliņa ministrei skaidroja, ka Alūksnes slimnīca saņem trešo zemāko finansējumu observācijai. Ar to skaidrojams arī tas, kādēļ, pēc ministres teiktā, ir maz observāciju gadījumu. “Alūksnes slimnīcā ir princips - ja pacients pie mums nokļuvis ar konkrētu diagnozi, bet viņam ir arī citas sūdzības, tad slimnīcā pie reizes veicam arī citus izmeklējumus, jo diez vai viņš pēc tam atnāks. Jauniem cilvēkiem skrīningā veicam ultrasonogrāfiju, jo mūsu pieredze liecina, ka pēdējo divu gadu laikā bijuši seši nieru audzēji bez simptomātikas. Tāpat arī veicam endoskopiskos izmeklējumus. Tā mēs visu laiku esam strādājuši,” atzina M.Kauliņa. Šo slimnīcas principu ministre novērtēja atzinīgi.
M.Kauliņa vērsa ministres uzmanību arī uz to, ka diemžēl pēdējā pusgada laikā ir bijuši jau divi gadījumi, kad pacients nomirst ātrās palīdzības mašīnā pa ceļam uz Alūksnes slimnīcu. “Paaudze Latvijā noveco – tas valdībai jāsaprot, ka šī iemesla dēļ veselības struktūrai vajag vairāk finansējuma. Mums slimnīcā ir rehabilitācija un fizioterapeits. Piemēram, dakteris izoperē traumatoloģijā vai pacientiem pēc insulta vajag rehabilitāciju - to uzsākam jau mūsu slimnīcā, pēc tam pacientam ir mājas aprūpe,” norādīja M.Kauliņa.

Novērtē Alūksnes ārstu vēlmi strādāt
Pēc slimnīcas apmeklējuma A.Čakša atzina, ka augstu novērtē lokālo patriotismu un Alūksnes ārstu vēlmi strādāt, rūpēties par pacientu. “Ir vairākas lietas, par ko jātiek skaidrībā – cik daudz pacientus stacionē, par ārstēšanas ilgumu un citiem kvalitātes rādītājiem. Es zinu, kas stāv aiz skaitļiem. Alūksnes slimnīcā ir visa infrastruktūra, lai notiktu arī operācijas. Tikai darbs jāpārprofilē. Taps karte, kurā slimnīcā Latvijā kādu palīdzību sniegt, un to nevar ietekmēt mana padomniece Alīda Vāne,” pauda A.Čakša. Uz jautājumu par ceļu kvalitāti un pacientu transportēšanu ministre atbildēja, ka “tas ir jautājums, kas jārisina”. “Veicot izpēti un zīmējot karti, ņemsim vērā ceļu kvalitāti. Vai virzīsim priekšlikumus, kurus ceļus jānoasfaltē? Es varētu tādus virzīt,” pieļāva A.Čakša.
Līdz decembrim ministrija analizēs universitātes un reģionālās slimnīcas, no decembra līdz jūnijam – lokālās slimnīcas, tostarp Alūksni. “Būs datu vākšana un analīze, kvalitātes izvērtējums. Jāsaprot, kur un ko ārstēs, un jānodrošina, lai visur iedzīvotājs saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu. Pārmaiņas būs no 2019.gada – līdz tam jāsaprot, kam un kā būs jāpielāgojas,” atzina A.Čakša.

Būs jārod kompromiss
Pēc tikšanās ar ministri A.Dukulis iedzīvotājiem atzina, ka sarunas ir sākušās. “Analīze būs no abām pusēm. Esam vienisprātis, ka pārmaiņas vajadzīgas gan Alūksnē, gan visā medicīnas sistēmā. Kā tas skars Alūksni – tas paliek atklāts jautājums un ir diskusiju vērts, ko arī darīsim. Jautājums ir 24 vai 12 stundas – bet varbūt kāds vidusceļš. Jautājums, vai mediķis pie gultas vajadzīgs 24 stundas vai citu laiku. Mēs pamatā runājam par to, ka Alūksnē jāsaglabā jēdziens - slimnīca. Kā atradīsim kompromisu – tas ir cits jautājums,” pauda A.Dukulis. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Pārdomas par Alūksnes slimnīcas nākotni

    Vēlos dalīties savās emocijās, pārdzīvojumos un domās ar kādu, kam tas liks aizdomāties. Nemaz nezinu, kam šis raksts ir adresēts - alūksniešiem,...

  • Atkal mata galā

    Atkal mata galā  2

    Diemžēl atkal mata galā karājas mūsu Alūksnes slimnīcas nākotne. Jaunā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) iecerējusi reformēt 14 Latvijas reģionu...

  • „Lainvai” - 10 gadi

    „Lainvai” - 10 gadi

    Gaujienas tautas namā 28.oktobrī pulksten 18.00 izskanēs senioru vokālā ansambļa „Lainva” 10 gadu jubilejas koncerts “Dziesmas caur gadalaikiem”....