Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēstures skolotāja garāžā sien sieru

Vēstures skolotāja garāžā sien sieru. Līdzīgi Somijā noticis ar ne vienu vien. Tas nav nekas nelegāls. Līdz tam somu lauciniekus "novedusi"….

Vēstures skolotāja garāžā sien sieru. Līdzīgi Somijā noticis ar ne vienu vien. Tas nav nekas nelegāls. Līdz tam somu lauciniekus "novedusi"… Eiropas Savienība.
Braucot pa ceļu no Hāmelinnas uz Palkāni, šosejai iznāk šķērsot Heikilas ģimenes īpašumus. Tāpat kā viņas kaimiņiem viņu zeme no ezera krasta šauras strēmeles veidā stiepjas pāri ceļam, laukiem kilometrus četrus iekšā mežā. 20 hektāri zemes, 20 govis un 65 hektāri meža. Marka un Pirko Heikilas dzimta še saimniekojusi četrsimt gadu, bet kā 20 hektāri un 20 govis bija, tā arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir tikpat. Jo izplesties nav kur.
Vispirms jānokārto eksāmens
"Mums ir vismazākā piensaimniecība mūsu ciemā," atzīst saimniece. "Vai, nē, otrā galā vēl vienam ir, šķiet, kādas astoņpadsmit govis. Parasti piena fermās ir 40 līdz 50 govis. Pēc iestāšanās ES mums bija šoks: piena iepirkuma cena kritās par trešdaļu – no 3 somu markām litrā uz divām (no 29 santīmiem uz 19). Varat iedomāties, ko tas nozīmē uz gadā izslauktajiem 100 tūkstoš litriem!? Steigšus bija jādomā, ko darīt, lai neizputētu. Toreiz mums bija viens algots strādnieks saimniecībā, es biju vēstures skolotāja augstskolā. Tagad ar govīm mans vīrs ņemas viens pats, bet es…"
Jāpiebilst, ka somu saimniece paraudāja par sūro dzīvi tieši tāpat, kā to darītu latviešu zemniece. Viņa precīzi nosauca piena iepirkuma cenu, bet… nenosauca tās piemaksas (arī tā sauktās Ziemeļu piemaksas), ko somu fermeri saņem par saražoto. Pēc Somijas lauksaimniecības ministrijas datiem, 2001.gadā uz vienu piena litru ražotājs reāli saņēma 43,35 eiro centus (26 santīmus), tomēr tas nenoliedzami bija kritums pret pirms iestāšanās 1994.gadā saņemtajiem 55 centiem.
Ar ko sāka Heikilas ģimene? Saviem spēkiem nespējuši izdomāt risinājumu. Pieaicinājuši konsultantu no lauksaimniecības konsultāciju dienesta. Atraduši nišu lielā piena pārstrādes kombināta "Valio" sortimentā: taisīt somu tradicionālos sierus. Bet kur to gatavot? Pārtikas kvalitātes (tā kā mūsu Pārtikas un veterinārais dienests) inspektors izpētījis apstākļus saimniecībā un ieteicis pārbūvēt garāžu mājas galā.
Vai bija grūti pārkvalificēties? "Katram, kas ražo pārtiku, ir jānoliek eksāmens ar 40 jautājumiem, uz kuriem nepareizi drīkst atbildēt četras reizes. Es noliku ar pirmo reizi," stāsta jaunā sierdare.
Vēsture dažādos sieros
Tagad garāža ir balta flīzēta telpa, ar spožiem nerūsējošā tērauda trumuļiem un īpatnēju grilaparātu, kur vienā stūrī mazs pieliekamais - saldētava. "Jā, mēs varējām saņemt 30 procentus ES līdzfinansējumu "siera ceha" izbūvei garāžā un iekārtu iegādei, bet… Tas tik un tā mums bija par dārgu, " kā atvainodamies nopūšas Pirko. "Mēs nopirkām lietotas iekārtas. Bet vēlāk – 1999.gadā – ES atbalstu mēs izmantojām vecās ēkas pārbūvei par viesu māju."
Pirko no rītiem devās uz universitāti pasniegt studentiem Somijas vēsturi, bet vakaros darināja sieru. Sāka to piegādāt vietējam veikalam. Vasarā, kad Laitikalas ciema iedzīvotāju skaits dubultojas, piegādā atpūtniekiem tradicionālo somu maizes sieru.
"Nekad nedomāju, ka būšu siera meistare…" atzīst Pirko. Vai nožēlo? "Nē, man patīk darināt sieru. Tas ir cits gandarījums. Biju Šveicē, mācījos tur, kā taisīt šveiciešu puscieto "Appenzel", grieķu "fetas" un franču mīksto "brie" sieru. Tos gatavoju arī savā sierotavā. Bet visvairāk darinu savu senču sierus, kuru pagatavošanā man ir savi amata "knifi", stāsta siera meistare. Pagājušajā nedēļā viņas viesu mājā bijušas mazliet skumjas jautrības – viņa atvadījās no universitātes kolēģiem un pilnībā pārgāja uz siera darināšanu. Kas labāk?
"Universitātē laba alga, garš atvaļinājums, katru vakaru varētu atbraukt mājās un neko nedarīt. Saimniecībā pēkšņi pasūtījumi, agri jāceļas, ātri jāgatavo siers, lai vakarā tas būtu gatavs, un nekad nav brīvdienu. Bet… man patīk, ka uzreiz redzu rezultātu. Vīrs Markus rūpējas tikai par pienu, es – tikai par sieru. Viens gan ir skaidrs: tagad mūsu saimniecība nopelna vairāk nekā pirms iestāšanās ES, kaut gan govju tikpat un strādājam saimniecībā tikpat – divi. To devis siers."
Biju liecinieks, kā privātās transporta firmas pārstāvis ar lielu furgonu atbrauca pakaļ pasūtītajiem 30 kilogramiem, lai vestus to "Stockmann" veikalu Helsinkos. Pavisam todien bija pasūtīti 70 kilogrami – pārējie domāti vietējiem veikaliem un "Finlandia" lielveikalam Tamperē.
Vēsture aizmirsta? "Esmu izpētījusi dzimtas vēsturi, mūsu ražotie biezpiena sieri (ar olu) ir nosaukti dzimtas vārdos. Piemēram, Justīna, Hilda un citi," lepojas Pirko. Viņai ir arī citas ieceres, kā viesu mājas atpūtniekus izvadāt pa tuvāko apkārtni, iepazīstinot ar tautas vēsturi.
Siers četrās stundās, peļņa dažās dienās
Tomēr vienu lietu nesapratu: vakarā pasūtījuma fakss, no rīta četrās stundās tiek darināts siers, bet pēcpusdienā tam brauc pakaļ. Esmu noskatījies, kā vecāmāte no biezpiena pagatavo sieru, un nevarēju iedomāties, kā no piena četrās stundās var tikt līdz sieram.
Tas ir maizes siers, kas pēc izskata ir mazliet līdzīgs ceptam pirmpienam un arī gatavots tiek līdzīgi – uz plāts. Lai tiktu pie tāda, uzkarsētam pienam pievieno fermentu, kas iegūts no govs kuņģa un savelk pienu kunkulī. Pēc nostāvēšanās tas no virspuses tiek mazliet piebrūnināts pašas Pirko uzkonstruētā grilaparātā un apmazgāts baltvīnā. Tādu sieru gatavo tikai Somijā un vienā novadā Igaunijas ziemeļos.
Realizācijas termiņš tam ir desmit dienas, bet tas tiek ātri izpirkts, jo lielražošanā tādu sieru nav iespējams pagatavot. Tiklīdz siers lielveikalos beidzas, top nākamais pasūtījums daudziem somu zemniekiem, un mašīna pa labi iebrauktu maršrutu pa kilogramam savāc jauno sieru.
Nekur citur neatrodamā garša
"Maakuntien Parhaat" ("Unikāls produkts") ir nacionālā preču zīme tikai Somijā ražotiem pārtikas produktiem, kuru mazajiem uzņēmumiem piešķir Lauku atbalsta centru asociācija. Tie var būt darināti pēc sentēvu receptes vai arī ar radošu mūsdienu pieeju, bet šo produktu izgatavotāju saimniecību ķēde ir tikpat kā ceļojumu karte pēc neparastības izslāpušiem pilsētniekiem.
Kā tad garšo siers? Man saimniece ieteica pamēģināt siltu. Ielika uz trim minūtēm mikroviļņu krāsnī un pasniedza karstu ar lāceņu ievārījumu. Siers čīkstēja zobos kā vecās mājas simtgadīgās durvis. Nesalīdzināms ar visiem agrāk garšotiem sieriem. Līdzīgākais pirmpienam, bet stingrāks un sāļāks. Arī pēc struktūras ir līdzīgs, tikai blīvāks. Īpatnēji saderēja ar saldo ievārījumu.
Palūdzu saimniecei iesvērt gabaliņu līdzi – saviem mājiniekiem jau garšu neizstāstīšu. Tā es uzzināju cenu – deviņi eiro par kilogramu (gandrīz pieci lati).
Sieram izdevās ne tikai apturēt saimniecības ienākumu lejupslīdi, bet tos pat palielināt. Tā bija Eiropas mācība Markum un Pirko – saimniecībā uz vietas iemācīties pievienot vērtību pašu govs pienam.

Citu datumu laikraksti

  • Dabas kļūda

    Nupat vēl pirms dažām dienām dzīve Artim likās tik vienkārša un labi nokārtota.Nupat vēl pirms dažām dienām dzīve Artim likās tik vienkārša un labi...

  • Par vai pret?

    Es tāpat kā vairums cilvēku, protams, negribu karu. Negribu, lai karā iesaistītos mēs, lai karotu citi. Tas ir cilvēcīgi, un tādas izjūtas visticamāk...

  • Var patikt vai nepatikt, bet otru tādu nav

    Šo mākslinieku talanta dzirksts katra par sevi Latvijā ir oriģināla, tomēr neatkārtojams ir tieši viņu tandēms, kad publikas priekšā divi Māri stājas...

  • Aicina pretendēt uz subsīdijām

    Pagājušajā gadā subsīdijas lauksaimniecībā rajona lauksaimnieki saņēma gandrīz 390 tukstošu latu apmērā (ieskaitot subsīdijas par agroklimatisko...

  • Kā atrast draugu internetā

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Oļģertu Šalkoni, kurš stāsta, kā iemīlējies Elzā Radziņā.Šonedēļ žurnālā "Ieva": * intervija ar Oļģertu Šalkoni,...

  • Jānim Naglim - jauns bizness

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Ainars Eisaks pēc cietuma apmeklē skaistumkopšanas salonu.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ...